Turpinām Uzbekistānas iepazīšanu ar vēl vienu leģendāru Zīda ceļa pilsētu, seno Horazmas un Hivas hanistes galvaspilsētu Hivu, un noslēpumainu republiku, ko sauc par Karakalpakstānu.
Foto: Hivas vecpilsēta saulrieta laikā
Foto autors: Jānis Kreicbergs
Copyright: Impro Ceļojumi
Lielākā daļa izdzirdot nosaukumu Karakalpakstāna norausta plecus vai izbrīnā iepleš acis…kas tā tāda, kur tā atrodas? Bet pietiek pieminēt Karakalpakstānas slavenāko ģeogrāfisko vietu, Arāla jūru un ieviešas skaidrība, ka tā atrodas Vidusāzijā, kaut kur pie Kazakhstānas vai Uzbekistānas.
Foto: bēdīgi slavenā Arāla jūra un tās sirreālā Kuģu kapsēta
Arāla jūra arī ir šīs autonomās Uzbekistānas republikas, Karakalpakstānas visinteresantākais apskates objekts, kas piesaista uzmanību šai Dieva aizmirstajai vietai, kuru apdzīvo karakalpaku tauta.
Arāla jūra viena no 20. gs. lielākajām dabas katastrofām tagad regulāri nonāk neparastāko pasaules objektu sarakstos.
Vismaz Vidusāzijā grūti atrast vēl sirreālākus skatus par Mujnakas pilsētiņas kuģu kapsētu. Savulaik plaukstošā zvejnieku osta atradās ceturtā lielākā pasaules ezera krastā apgādājot visu reģionu ar zivīm.
Tagad šejienes zivju rūpnīcā svilpo vējš, nelielie kuģu vraki slīkst smilšu tuksnesī, pa ezera gultni klīst kamieļi, bet izžūstošā Arāla jūra atrodas jau gandrīz 200 km attālumā no Mujnakas pārvēršot, savulaik plaukstošo pilsētu daļējā spoku pilsētā.
Ar Arāla jūras aiziešanu pārvērties arī klimats Karakalpakstānā, Uzbekistānā, Kazakhstānā un arī Turkmenistānā - viss reģions samaksājis dārgu cenu par kļūdaino Padomju Savienības apūdeņošanas projektu.
Vasaras Mujnakas apkārtnē kļuvušas nepanesami karstas, ziemas nepanesami aukstas, un parādījušās sāls, smilšu un putekļu vētras. Bet tūristiem nav, ko bēdāt - smiltīs slīkstošie zvejas kuģu vraki paver apokaliptiskus skatus fotogrāfijām.
. Iebraucot Mujnakas pilsētā pie tās joprojām stāv pilsētas zīme ar ģerboni, kurā attēlot zivs, bet pilsētas centrā kā piemineklis novietots zvejas kuģis – tas viss atgādina par pilsētas neseno vēsturi, kas tā apgādāja visu reģionu ar zivīm un bija lielāka zvejas osta Arāla jūras krastā.
Sirreālā Arāla jūras kuģu kapsēta
Sirreālā Arāla jūras kuģu kapsēta
Sirreālā Arāla jūras kuģu kapsēta
Arāla jūras katastrofa padarījusi zemi neauglīgu un klimatiskos apstākļu nelabvēlīgus, radot pārtikas t4rūkumu savulaik turīgajā reģionā. Arī slavenās kokvilnas audzēšana nāca pa sliktu, jo tā no zemes izžmiedza pēdējo, padarot apkārni par lauksainiecībai nederīgu zemi.
Foto: slavenā Uzbekistānas kokvilna
Savitska kolekcija – saukts arī par Karakalpakstānas Mākslas muzeju un "Aizliegtās mākslas muzeju tuksnesī" tas izvietojies pilnīgā nekurienē - autonomās Karakalpakstānas republikas galvaspilsētā Nukus. Diezgan neticami, bet te atrodas pasaules klases gleznu galerija, tāda kā Padomju Savienības Teita galerija (20.gs. mākslas muzejs Londonā). Kijevā dzimušais krievu mākslinieks un kolekcionārs Igors Savitskis šeit tuksnesī savāca un noslēpa unikālu Padomju modernās māklas kolekciju ar 90000 mākslas darbiem - tikai viena no divām tāda mēroga un kaluma ekspozīcijām pasaulē.
Darbus, kas citviet PSRS bija aizliegti vai tika iznīcināti, jo neatbilda Padomju ideoloģijai un standartiem Igors spēja saglabāt un paslēpt apejot dzelžaino sistēmu, tālu prom no Maskavas cenzūras acīm. Tagad šie dumpinieku mākslas darbi kopā ar bagātīgu Karakalpaku etnogrāfisko kolekciju ir ieraudzījuši dienas gaismu, dodot ieskatu Padomju Savienības un Vidusāzijas dzīves ainās, sākot jau kopš PSRS pirmsākumiem.
Hiva – viena no trim Uzbekistānas leģendārajām Zīda ceļa pilsētu, senā Horazmas un Hivas hanistes galvaspilsēta
Hivas nocietinātā vecpilsēta - šeit Zīda ceļa aura atklājas vēl intensīvāk kā Bukhārā, vienīgais Hivas mīnuss ir mazais izmērs un kompaktums.
Hivas mūriem apjoztā vecpilsēta, kas ir pilna ar mošejām, medresēm, mauzolejiem, pilīm un karavanserajiem izkatās gluži kā izkāpusi no vēstures grāmatas - Zīda ceļa vēstures kapsula.
Ja Samarkandai un Bukhārai piemita zinātnes un kultūras centru slava, tad Hivai pilnīgi pretēji piemita bēdīga reputācija - Vidusāzijas Mežonīgie Rietumi.
Khiva bija slavena ar savu reiderismu, laupīšanu, barbarismu un nežēlību, kā arī lielāko Vergu tirgu Vidusāzijā, kur pārdeva stepēs un tuksnešos nolaupītos cilvēkus.
Pat tās valdnieki, Hivas hani iedvesa bailes ar savu barbarisko izskatu un rīcību - galvas ripoja gan arhitektiem, kas kaut, ko neizdarīja pa prātam hanam, gan ārzemju sūtņiem un pētniekiem, kas mājās atgriezās bez galvas uz pleciem.
Foto: puika tradicionālajā Hivas cepurē, kas ir līdzīga turkmēņu galvassegām, bet ļoti atšķirīga no uzbeku tjubatjeikām.
Bet arhitektūrā Hivas haniem piemita izsmalcināta gaume izveidojot mazu Austrumu dārgakmeni, kas izdaiļots ar zilām flīzēm.
Foto: Viena no divām Hanu pilīm kuru pagalmi klāti ar zilajām flīzēm
Hivas minareti – ienākot par Hivas vecpilsētas vārtiem pirmais, kas acīs iekrīt ir divi minareti - Islam Hoja un Kalta Minar minareti šķiet ir skaistākie Vidusāzijā un noteikti arī iekļūtu pasaulē desmit labāko sarakstā.
57 m augstais Islam Hoja, kas daļēji dekorēts ar flīzēm un grebumiem ir augstākais minarets Uzbekistānā,
.., bet Hivas zvaigzne ir Kalta Minar. Neskatoties uz to ka Kalta Minar nav pabeigts, zaļgani-tirkīza krāsas flīzēm klātais minarets ir Hivas galvenais simbols.
Tas bija utopisks projekts, kuru Hivas hans iesāka 1851. gadā. Nostāsti vēsta, ka hans gribējis uzcelt pasaulē augstāko minaretu, tik augstu, lai no tā virsotnes varētu redzēt līdz pat 400 km attālajai Bukhārai. Diemžēl hana nāve 1855. gadā aprāva šo grandiozo projektu atstājot minaretu neierastā, tuklā formā.
Juma mošeja, kas tiek saukta arī par Tūkstošs kolonu mošeju – koka kolonnas gan te nav 1000, bet gan 212, bet katra no tām ir savādāka un lielāka daļa ir smalkiem grebumiem dekorēta.
Mahmuda mauzoleja greznais interjers, klāts ar ornamentiem bagātām zilām flīzēm
Hivas kņadas pilnais tirgus pie vēsturiskajiem mūriem
Skats pār vecpilsētu no 57 m augstā Islom Hoja minareta
Zilām flīzēm klātā Tash-Khovli pils ir viena no greznākajām Hivas celtnem, kas lieliski iederētos arī Samarkandā
Turpinām Uzbekistānas iepazīšanu ar vēl vienu leģendāru Zīda ceļa pilsētu, seno Horazmas un Hivas hanistes galvaspilsētu Hivu, un noslēpumainu republiku, ko sauc par Karakalpakstānu.
Foto: Hivas vecpilsēta saulrieta laikā
Foto autors: Jānis Kreicbergs
Copyright: Impro Ceļojumi
Lielākā daļa izdzirdot nosaukumu Karakalpakstāna norausta plecus vai izbrīnā iepleš acis…kas tā tāda, kur tā atrodas? Bet pietiek pieminēt Karakalpakstānas slavenāko ģeogrāfisko vietu, Arāla jūru un ieviešas skaidrība, ka tā atrodas Vidusāzijā, kaut kur pie Kazakhstānas vai Uzbekistānas.
Foto: bēdīgi slavenā Arāla jūra un tās sirreālā Kuģu kapsēta
Tagad šejienes zivju rūpnīcā svilpo vējš, nelielie kuģu vraki slīkst smilšu tuksnesī, pa ezera gultni klīst kamieļi, bet izžūstošā Arāla jūra atrodas jau gandrīz 200 km attālumā no Mujnakas pārvēršot, savulaik plaukstošo pilsētu daļējā spoku pilsētā.
Ar Arāla jūras aiziešanu pārvērties arī klimats Karakalpakstānā, Uzbekistānā, Kazakhstānā un arī Turkmenistānā - viss reģions samaksājis dārgu cenu par kļūdaino Padomju Savienības apūdeņošanas projektu.
Vasaras Mujnakas apkārtnē kļuvušas nepanesami karstas, ziemas nepanesami aukstas, un parādījušās sāls, smilšu un putekļu vētras. Bet tūristiem nav, ko bēdāt - smiltīs slīkstošie zvejas kuģu vraki paver apokaliptiskus skatus fotogrāfijām.
. Iebraucot Mujnakas pilsētā pie tās joprojām stāv pilsētas zīme ar ģerboni, kurā attēlot zivs, bet pilsētas centrā kā piemineklis novietots zvejas kuģis – tas viss atgādina par pilsētas neseno vēsturi, kas tā apgādāja visu reģionu ar zivīm un bija lielāka zvejas osta Arāla jūras krastā.
Arāla jūras katastrofa padarījusi zemi neauglīgu un klimatiskos apstākļu nelabvēlīgus, radot pārtikas t4rūkumu savulaik turīgajā reģionā. Arī slavenās kokvilnas audzēšana nāca pa sliktu, jo tā no zemes izžmiedza pēdējo, padarot apkārni par lauksainiecībai nederīgu zemi.
Foto: slavenā Uzbekistānas kokvilna
Savitska kolekcija – saukts arī par Karakalpakstānas Mākslas muzeju un "Aizliegtās mākslas muzeju tuksnesī" tas izvietojies pilnīgā nekurienē - autonomās Karakalpakstānas republikas galvaspilsētā Nukus. Diezgan neticami, bet te atrodas pasaules klases gleznu galerija, tāda kā Padomju Savienības Teita galerija (20.gs. mākslas muzejs Londonā). Kijevā dzimušais krievu mākslinieks un kolekcionārs Igors Savitskis šeit tuksnesī savāca un noslēpa unikālu Padomju modernās māklas kolekciju ar 90000 mākslas darbiem - tikai viena no divām tāda mēroga un kaluma ekspozīcijām pasaulē.
Darbus, kas citviet PSRS bija aizliegti vai tika iznīcināti, jo neatbilda Padomju ideoloģijai un standartiem Igors spēja saglabāt un paslēpt apejot dzelžaino sistēmu, tālu prom no Maskavas cenzūras acīm. Tagad šie dumpinieku mākslas darbi kopā ar bagātīgu Karakalpaku etnogrāfisko kolekciju ir ieraudzījuši dienas gaismu, dodot ieskatu Padomju Savienības un Vidusāzijas dzīves ainās, sākot jau kopš PSRS pirmsākumiem.
Hiva – viena no trim Uzbekistānas leģendārajām Zīda ceļa pilsētu, senā Horazmas un Hivas hanistes galvaspilsēta
Hivas nocietinātā vecpilsēta - šeit Zīda ceļa aura atklājas vēl intensīvāk kā Bukhārā, vienīgais Hivas mīnuss ir mazais izmērs un kompaktums.
Hivas mūriem apjoztā vecpilsēta, kas ir pilna ar mošejām, medresēm, mauzolejiem, pilīm un karavanserajiem izkatās gluži kā izkāpusi no vēstures grāmatas - Zīda ceļa vēstures kapsula.
Ja Samarkandai un Bukhārai piemita zinātnes un kultūras centru slava, tad Hivai pilnīgi pretēji piemita bēdīga reputācija - Vidusāzijas Mežonīgie Rietumi.
Khiva bija slavena ar savu reiderismu, laupīšanu, barbarismu un nežēlību, kā arī lielāko Vergu tirgu Vidusāzijā, kur pārdeva stepēs un tuksnešos nolaupītos cilvēkus.
Pat tās valdnieki, Hivas hani iedvesa bailes ar savu barbarisko izskatu un rīcību - galvas ripoja gan arhitektiem, kas kaut, ko neizdarīja pa prātam hanam, gan ārzemju sūtņiem un pētniekiem, kas mājās atgriezās bez galvas uz pleciem.
Foto: puika tradicionālajā Hivas cepurē, kas ir līdzīga turkmēņu galvassegām, bet ļoti atšķirīga no uzbeku tjubatjeikām.
Bet arhitektūrā Hivas haniem piemita izsmalcināta gaume izveidojot mazu Austrumu dārgakmeni, kas izdaiļots ar zilām flīzēm.
Foto: Viena no divām Hanu pilīm kuru pagalmi klāti ar zilajām flīzēm
Hivas minareti – ienākot par Hivas vecpilsētas vārtiem pirmais, kas acīs iekrīt ir divi minareti - Islam Hoja un Kalta Minar minareti šķiet ir skaistākie Vidusāzijā un noteikti arī iekļūtu pasaulē desmit labāko sarakstā.
.., bet Hivas zvaigzne ir Kalta Minar. Neskatoties uz to ka Kalta Minar nav pabeigts, zaļgani-tirkīza krāsas flīzēm klātais minarets ir Hivas galvenais simbols.
Tas bija utopisks projekts, kuru Hivas hans iesāka 1851. gadā. Nostāsti vēsta, ka hans gribējis uzcelt pasaulē augstāko minaretu, tik augstu, lai no tā virsotnes varētu redzēt līdz pat 400 km attālajai Bukhārai. Diemžēl hana nāve 1855. gadā aprāva šo grandiozo projektu atstājot minaretu neierastā, tuklā formā.
Juma mošeja, kas tiek saukta arī par Tūkstošs kolonu mošeju – koka kolonnas gan te nav 1000, bet gan 212, bet katra no tām ir savādāka un lielāka daļa ir smalkiem grebumiem dekorēta.
Mahmuda mauzoleja greznais interjers, klāts ar ornamentiem bagātām zilām flīzēm
Zilām flīzēm klātā Tash-Khovli pils ir viena no greznākajām Hivas celtnem, kas lieliski iederētos arī Samarkandā