Visbeidzot, ceļojums pa Peru nebūtu pilnvērtīgs bez Inku zemes iepazīšanas un tās varenākās citadeles, Maču Pikču apmeklēšanas. Inku impērija ir jaunākā un pēdējā no Peru civilizācijām un tai pat laikā arī varenākā abu Ameriku vēsturē. Šī kultūra un mazā valstiņa radās tikai 12. gs. Kusko apkārtnē, bet 16. Gs. jau aptvēra plašas teritorijas Dienvidamerikas kontinentā mūsdienu Peru, Ekvadoru, kā arī lielu daļu Bolīvijas un Ziemeļcīles.
Maču Pikču (2400 m) neapšaubāmi ir Peru tūrisma galvenā zvaigzne, kas vilina tik daudzus pasaules iedzīvotājus to reizi mūžā skatīt savām acīm. Tam par apstiprinājumu kalpo fakts, ka pirms dažiem gadiem planētas iedzīvotāji tieši Inku citadeli iebalsoja 7 pasaules brīnumu sarakstā.
Maču Pikču ir pilns komplekts varens arheoloģiskais ansamblis ar sakrāliem un dzīvojamiem kompleksiem, iespaidīgs kalnu fons, grandiozi skati pār apkārtni, fotogēniskās lamas, kas izdaiļo bildes un noslēpumainības aura, kas apvij šo Zudušo pilsētu.
Par tās eksistenci mēs varam pateikties Inku Impērijas izveidotājam, 9. Inku valdniekam Pachacuatec (Zemes Pārveidotājs), kurš pasūtīja šīs citadeles būvniecību 15. gadsimta vidū.
Tiesa tā joprojām slēpj sevī vēl daudz neatminamu mīklu, tā piemēram, arheologi joprojām nav droši par to vai tā bija nozīmīga inku pilsēta un tirdzniecības centrs pa ceļam no Kusko uz Amazones reģionu, vai arī ekskluzīva, valdnieka Pachacuatec ziemas rezidence, kur tikai inku elitei bija ļauts spert kāju.
Lai gan 1911. gadā Maču Pikču atklāja amerikāņu vēsturnieks Hirams Bingams, kļūdaini noturot to par pēdējo Inku bastionu Vilkabambu, tomēr joprojām ļoti maz, kas ir zināms par šo Zudušo pilsētu. Spāņu konkistadori šeit nekad nav spēruši kāju un tā hronikās nekas nav minēts par Maču Pikču. Arheologi pat nezin kad īsti un kāpēc Maču Pikču tikai pamesta aizmirstībā.
Intihuatana jeb tulkojumā Saules piestriprināšanas stabs bija klintī kalts akmens ar kura palīdzību Inku astronomi noteica saulgriežus. Šādi akmeņi atradās katrā nozīmīgā inku pilsētā, tomēr mūsdienas piedzīvojuši tikai pāris, jo spāņi mērķtiecīgi intihuatanas iznīcinājuši asociējot tos ar pagānu dievībām.
Tāpat jebkurā nozīmīgā inku centrā atradās Saules templis, kas parasti kalpoja kā galvenā sakrālā celtne pilsētā. Arī Maču Pikču Saules templis bija galvenā reliģiskā būve pilsētā, jo tā ir vienīgā apaļas formas ēka visā pilsētā.
Arī lokācijas vieta norāda par celtnes nozīmīgumu, jo Saules templis tika uzcelts virs alas jeb akmens nišas, zem, kura atrodas tā saucamās Karaliskās kapenes.
Maču Pikču ieskauj 3 ikoniski kalni, Machu Picchu, Wayna Picchu un Putucusi (foto).
Visslavenākais no tiem ir Wayna Picchu kalns, kurš paveras Inku citadeles fona un rotā visas klasiskās pastkartes. Laicīgi piesakoties ceļotājiem ir iespēja kāpt Wayna Picchu kalnā, kas no apakšas izskatās kā neiespējamā misija, bet patiesībā nav tik traki
Tā virsotnē atrodas nelielas inku drupas, kas neticamā kārtā uzbūvētas stāvā kalna virsotnē, bet galvenā balva par īso, bet stāvo kāpienu ir grandiozie skati pār apkārtnes kalniem un netradicionāls skats pār Maču Pikču drupām.
Iespaidīgs inku veidojums ir arī terašu grupas, kas klāj kalnu grēdas nogāzes.
Trīs logu templis Maču Pikču.
Skats pār Maču Pikču drupām
Skats pār Maču Pikču drupām
Maču Pikču panorama vēlā pēcpusdienas gaismā
Brēcošā lama pie Maču Pikču
Bet ceļojums pa Inku zemi neaprobežojas tikai ar Maču Pikču apskati, jo šī kultūra ir atstājusi mums arī citus cietokšņus, senas pilsētas un arhitektūras pieminekļus, ko apbrīnot. Tāpēc es dodos uz Kusko (3400 m) Inku civilizācijas galvaspilsētu, kuras apkārtnē arī 12. gs izveidojās Inku impērija.
Ilgu laiku Kusko saglabājās kā necila provinciāla valstiņa, līdz 9. Inku valdnieks Pachacuatec (Zemes Pārveidotājs) 15. gs vidū uzsāka militārās kampaņas pakļaujot vienu kaimiņu pēc otra. Foto: Lama pozē uz Saksaywaman cietokšņa drupām.
Viņa dēls un mazdēls turpināja vectēva straujo ekspansiju Andu zemēs un kad 1528. g. Francisko Pizzaro pirmo reizi noenkurojās Dienvidamerikas krastos, tad Inku impērijas robežas aptvēra mūsdienu Peru un Ekvadoras teritoriju, lielāko daļu Bolīvijas, kā arī gabaliņu no Dievidkolumbijas un Ziemeļčīles. Foto: Ollantaytambo cietoksnis Inku Svētajā ielejā, kur inki guva vienu no retajām uzvarām pār konkistadoru armiju.
Tā bija viena no lielākajām impērijām tobrīd pasaulē, kuras iedzīvotāju skaits sasniedza 10 miljonus. Tas ir neticami kā inki, kuri skaitliski bija ne vairāk kā 100000 un, kas apdzīvoja vienu ieleju Kusko apkārtnē, spēja izveidot tik lielu impēriju. Foto: skats pār Kusko koloniālo vecpilsētu
Inku valdnieks Pachacuatec ir ne tikai Inku impērijas radītājs, bet arī arī lielisks celtnieks, kura laikā tika uzbūvētas divas varenākās citadeles - Maču Pikču un Saksaywaman. Saksaywaman bija iespaidīgākais inku cietoksnis, kas sargāja impērijas galvaspilsētu Kusko. Diemžēl spāņi tā milzīgos akmeņus izmantoja Kusko katedrāles un citu koloniālā perioda ēku celtniecībā. Tomēr neskatoties uz to, ka 80 % no cietokšņa ir aizgājis nebūtībā, tomēr tas joprojām ir iespaidīgs inku perioda arhitektūras piemineklis.
Vēl viens nozīmīgs inku cietoksnis Ollantaytambo atradās pašā Svētās Ielejas sirdī. Šī nocietinātā pilsēta jeb citadele ir daudz labāk saglabājusies, turklāt izvietojusies pa pakalna nogāzēm un tā virsotnē ar lieliskiem skatiem pār Svēto ieleju.
Ollantaytambo ir vieta, kur 1536. gadā inki guva vienīgo nozīmīgo uzvaru pār spāņu konkistadoriem, kas bija spiesti bēgt pametot ieroču krājumus. Tiesa inku prieki nebija ilgi, jo konkistadori atgriezās ar papildspēkiem ieņemot Ollantaytambo citadeli.
Ollantaytambo kalnu klāj terases, kas savieno pilsētu pakalna pakājē ar cietoksni tā virsotnē
Vēl iespaidīgākas un plašākas terases vērojamas citā nozīmīgā Svētās ielejas pilsētā Pisac.
Tomēr visinteresantākais terašu komplekss, ko inki ir radījuši atrodas Moray miestā. Šeit var redzēt unikālu, apļveida terašu ansambli, kas kalpoja arī kā reliģiskais centrs procesiju un svētku laikā.
Blakus Moray atrodas vēl kāds neparasts terašu ansamblis Maras Salinas. Šeit tūkstošiem sāls baseinu veido grandiozu terašu labirintu, kur vietējie iegūst sāli.
Katrai Maras ciema ģimenei pieder savs baseins, kur iegūt sāli, bet Salinas pirmsākumi meklējami jau Inku laikos, kas aizsāka šeit sāls ieguvi.
Tomēr viskrāšņākās celtnes inki, protams, sacēla savā galvaspilsētā Kusko. Diemžēl mūsdienās no tām tikpat kā nekas nav palicis pāri, jo spāņi Inku galvaspilsētu ir iznīcinājuši izmantojot to akmeņus savu piļu un dievnamu celtniecībā. Lai gan spāņi izpostīja Inku galvaspilsētu, tie aiz sevis atstāja vienu no skaistākajām koloniālajām pilsētām Dienvidamerikas kontinentā. Foto: Greznā Kusko Jezuītu baznīca un Plaza de Armas laukums savulaik Inku Impērijas sirds, pēc tam spāņu kolonijas sirds, bet mūsdienās Peru tūrisma industrijas sirds
Tikai vietām ēku un ielu pamatos var redzēt inku celtņu paliekas, piemēram Hatunrumiyoc ielā var redzēt tempļa drupas virs kurām spāņi uzcēla Arhibīskapa pili.
Tāpat virs Kusko galvenās sakrālās celtnes Qorikancha jeb Saules tempļa pamatiem augšā slejas Santo Domingo baznīca.
Andu kalnu ainava Kusko apkārtnē.
Kečvu (inku pēcteči) dāmas jeb joprojām turpina senās tradīcijas un arodus.
Uzmācīgā lama, kas lien bučoties. Ko Tu skaistam padarīs!