Un ja vēl pieskaita varenos skatus no jaunatklātā gaisa vagoniņa, tad jāatzīst, ka Kuelap tiešām ir Peru tūrisma jaunā uzlēcošā zvaigzne, tāpat kā Chachapoyas apvidus kopumā.
Kalnu skats no Gocta Falls ūdenskrituma takas.
Pēc garā ceļa pāri Andu kalniem esmu nonācis pilnīgā Peru nekurienē un tai pat laikā vienā no gleznainākajiem valsts nostūriem - Amazonas provinces pilsētiņā Chachapoyas (Čačapojas). Tā izvietojusies vietā, kuru ieskauj pēdējās Andu kalnu ielejas līdz tās nolaižas Amazones līdzenumā.
Foto: 771 m augstais Gocta Falls - viens no pasaules augstākajiem ūdenskritumiem
Chachapoyas ir gluži kā Pandora no Kamerona kulta filmas Avatars - augsti ūdenskritumi, kas liekas krīt no debesīm, zaļi, dūmakas apvīti džungļi, kas mudž no neredzētiem, tropiskiem putniem, dziļi kanjoni un aizas,...
... un paliekas no mistiskas civilizācijas, kuru sauc par Chachapoyas jeb Mākoņu cilvēkiem, jo tie būvēja savas pilsētas un cietokšņus mākoņu apvītajās kalnu virsotnēs. Šī vieta ir perfekts salikums grandiozām dabas ainavām un iespaidīgām, seno kultūru drupām. Foto: antīkais Kuelap cietoksnis – ‘’Ziemeļu Maču Pikču’’
Tuvākā nākotnē Chachapoyas varētu kļūt par jauno Peru tūrisma zvaigzni, bet pagaidām šī vieta vēl ir valsts lielais noslēpums. Lai nokļūtu šajā "Dieva aizmirstajā" nostūrī, kur, piemēram, tikai pirms dažiem gadiem atklāti divi no pasaules desmit augstākajiem ūdenskritumiem ir jāpieliek zināmas pūles.
Tiesa lēnām civilizācija sāk sasniegt arī šo pasaules malu - pirms gada ir noasvaltēts tā saucamais Nāves ceļš jeb Mākoņu ceļš no Cajamarca pilsētas uz Chachapoyas un nu tas ir ātrāks un drošāks, bet joprojām visgleznainākais ceļš Peru, kas šķērso augstas kalnu pārejas, kanjonus un ielejas, bet brīžiem "brauc cauri mākoņiem".
Tāpat šī gada martā tika atklāts gaisa vagoniņš, kas padara reģiona iespaidīgāko arheoloģisko vietu Kuelap daudz piejamāku kā līdz šim, un pat sāk klīst runas, ka uz šo mazpilsētiņu varētu tik atklāti lidojumi. Foto: Lama noraugā pār apkārtējo kalnu ainavu no Kuelap citadeles
Kā jau latvietim pienākas pirmais, ko es šeit pamanu ir apburošā daba. Stāvus un ļoti dziļus kanjonus, šeit klāj mākoņu lietusmeži, bet pār klinšu sienām gāžas ūdenskritumi. Foto: viens no ūdenskritumiem Canon del Sonche kanjonā
Visiespaidīgākais no tiem ir Gocta Falls, kurš šajā nomaļā Ziemeļperu apvidū tika atklāts tikai 2005. gadā vācu-peruāņu ekspedīcijas laikā. Kad tas tika nomērīts, tad 771 m augstais Gocta Falls tobrīd kļuva par trešo augstāko ūdenskritumu pasaulē,…
… tiesa pēc diviem gadiem šai pašā reģionā tika atklāts vēl augstāks ūdenskritums - 895 m augstais Yumbilla Falls. Foto: Skats ar 895 m augsto Yumilla Falls.
Neskatoties uz tā grandiozo augstumu, ceļotāji, kas iemaldījušies šajā pasaules nomalē priekšroku dod pārgājienam uz zemāko Gocta Falls, jo tas ir vieglāk pieejams un gāžas iespaidīgā ūdenskrituma izgrauztā aizā. Arī es aprobežojos ar Yumbilla Falls skatu no tālienes un pārgājienu uz Gocta Falls, lai apbrīnotu šo kaskādi tuvplānā.
Skaistus skatus ar Gocta Falls var vērot no ceļa un jaunuzceltās viesnīcas baseina, bet lai kārtīgi apskatītu šo divu kaskāžu ūdenskritumu un tā aizu no dažādiem rakursiem tuvplānā ir jārēķinās kopā ar 2,5 stundu pārgājienu vienā virzienā, ko var arī atvieglot veicot distanci zirga mugurā.
Ūdenskritumu var skatīt tuvplānā, gan no apakšējiem skatupunktiem, gan no augšējā panorāmas laukuma, kas manuprāt arī bija visgrandiozākais.
Goktas ūdenskrituma pārgājiens parasti apbalvo ceļotājus ar vēl kādu atrakciju - iespēju vērot ļoti reto Cock on the Rock (tulkojumā Gailis uz klints jeb akmens), kas ir Peru nacionālais putns. Nezinu kāpēc šāds nosaukums, jo šis krāšņais putns ne tuvu nav gailim līdzīgs un arī uz klintīm tas nav sastopams, bet koku zaros. Tam ir koši oranža galva un augšējā daļa, un youtube kanālā tas iemantojis popularitāti ar savu amizanto moonwalk - kustību pa koka zaru, līdzīgu Maikla Džeksona firmas deju solim. Foto: aiza, kuru izgrauzis Gocta Falls ūdenskritums
Tomēr Gaili uz akmens man nesanāca vērot, jo to var redzēt tikai rīta pusē, bet es rītu veltīju jaunai uzmeklētai vietai, kas arī ar putniem saistās. Huembo kolibri rezervāts ļauj vērot visdažādākos kolibri, tai skaitā otru šī reģiona slaveno putnu - Marvellous Spatuletail Hummingbird jeb tulkojumā Brīnišķīgo Špahtelesastes kolibri.
Ja Gailim uz akmens nosaukums ir neizprotams, tad šim kolibri pilnīgi pamatots, jo tam ir divas ļoti garas astes, kuru galotnēs atrodas tāda kā špahteles formas "lapiņa". Šis ir skaistākais no visiem kolibri pasaulē un sastapt to var tikai šajā reģionā, Amazonas provincē Peru un nekur citur pasaulē. Tā, ka var teikt es iemainīju šo kolibri pret Cock on the Rock, bet nez vai es bez gida ejot būtu Gaili uz akmens džungļos pamanījis.
Iespaidigais un ļoti dziļais Canon del Sonche kanjons
Tomēr daba ir tikai daļa no Chachapoyas pievilcības, jo arheoloģija jeb kultūrvēsture šeit ir nemazāk iespaidīga. Tas droši vien izklausīsies kā skaļš paziņojums, bet Chachapoyas jeb Mākoņu cilvēki, kas apdzīvoja šo izolēto Andu reģionu no 500. līdz 1493. gadam ir iespējams visinteresantākā antīkā civilizācija, kas jebkad apdzīvojusi Dienvidamerikas kontinentu. Foto: antīkais Kuelap cietoksnis – ‘’Ziemeļu Maču Pikču’’
Nevienai citai kultūrai nav ne tuvu tik savdabīgas apbedīšanas tradīcijas - tas, ka Mākoņu cilvēki mumificēja nelaiķus vēl nebūtu nekas pārsteidzošs, interesantākais ir tas, kur viņi glabāja mūmijas. Foto: šādos klinšu mauzolejos Chachapoyas civilizācijas laikā glabāja mūmijas.
Tie klinšu sienās būvēja mauzolejus, bieži vien ļoti augstu virs zemes, kā arī veidoja no koka un māla tādus kā vīrieša formas sarkofāgus jeb savdabīgas matroškas, kurās iekšā slēpās mūmija.
1997. gadā šeit notika viens no ievērojamākajiem pēdējo laiku atklājumiem, kad fermeri pie nomaļā Kondoru ezera (Laguna de los Condores) nejauši klints nišās atklāja 6 mauzolejus, kas bija pilni ar 800 gadus senām mūmijām un artefaktiem. Kopā Kondoru ezera mauzolejos tika atrastas 219 mūmijas, kas tagad ir izvietotas tuvējā muzejā.
Lai gan mūmijām ir jau cienījams vecums tās ir pārsteidzoši labi saglabājušās - dažām pat vēl ir acis. Daļa no tām ir "izpakotas", bet liela daļa joprojām ir ietītas audumā embrija pozā ar cilvēka sejas izšuvumu uz tā.
Chachapoyas kultūra bija arī lieliski pilsētu un cietokšņu būvētāji. To galvenā citadele Kuelap tiek dēvēta pat par Ziemeļu Maču Pikču un tiek uzskatīta par otru varenāko arheoloģisko vietu visā Dienvidamerikas kontinentā uzreiz aiz leģendārās inku pilsētas.
Protams, Kuelap nav gluži otra Maču Pikču, jo inku pilsēta ir unikāla pati par sevi, ne jau bez iemesla to planētas iedzīvotāji iebalsoja 7. pasaules brīnumu saraksta. Tomēr jāatzīst, ka Kuelap pārsit visas pārējās inku vietas, un citu civilizāciju centrus Dienvidamerikā, vistuvāk atrodoties Maču Pikču noliktajai augstajai latiņai.
Arī Kuelap ir līdzvērtīga inku pilsētai izmēru ziņā, šeit tāpat paveras iespaidīgas Andu kalnu panorāmas un arī Mākoņu cilvēku citadeli apvij maģiska gaisotne, bet pa drupām klīst fotogēniskās lamas.
Tomēr tā nav tik labi saglabājusies jeb pareizāk sakot atjaunota kā Maču Pikču, taču tas ir saprotams, jo Kuelap visdrīzākais ir daudz senāka. Nav vēl īsti izpētīts, kad Mākoņu cilvēku citadele tika būvēta, tas varbūt ap 500 gadu, bet tik pat labi tuvāk 15.gs., kad Inku impērija to iekaroja.
Kuelap tika uzbūvēta kalna virsotnē ar lieliskiem skatiem pār apkārtējām ielejām un virsotnēm. Pilsētai apkārt slejās masīvs mūris, kas izcili saglabājies atšķirībā no daudzām būvēm iekšpus nocietinājumu sienas.
Kuelap nocietinājumu mūris ir grandiozs arheoloģiskais piemineklis - tas sniedzas 20 m augstumā, bet tā celtniecībai tika izmantots 700000 tonnas akmens bluķu, kas ir vairāk kā visu trīs Gīzas piramīdu būvniecībai kopā ņemot. Interesanti, ka šajā apkārtnē nav šādi akmens bluķi sastopami, kur Mākoņu cilvēki tos ņēma un kā tādu kvantumu varēja nogādāt kalna virsotnē? Ēģiptes piramīdas jau ir mistērija, tad Kuelap vispār neatminama mīkla.
Tāpat šai nocietinātajā citadelē atrastas 400 apaļas formas māju drupas, kas bija unikāla šīs kultūras iezīme, kas raksturīga vēl tikai Taironas civilizācijai Kolumbijas ziemeļos. Vēl viena Chachapoyas arhitektūras firmas zīme bija romba un zigzag rotājumi māju sienās.
Viena no apaļajām mājām tika atjaunota, lai apmeklētāji varētu redzēt kādas tās izskatījās pilnā izskatā ar salmu jumtu, bet amizanti ir tas, ka atjaunotā ēka pirms dažiem mēnešiem sabruka - kārtējais kauna traips mūsdienu celtniekiem. Toties iekšpus mūriem lieliskā stāvoklī gadsimtus aizmirstībā pārlaidušas vairākas būves tai skaitā to galvenā sakrālā celtne - El Tintero templis ar upurēšanas aku (foto).
Lai gan šī grandiozā citadele kalna virsotnē nav gluži otra Maču Pikču, tomēr viena būtiska priekšrocība Kuelap piemīt - liela daļa no drupām ir ar sūnām un kokiem aizaugusi piedodot šai vietai noslēpumainības plīvuru un īpašu gaisotni. Turklāt rīta stundā te tikpat kā nebija tūristu, ļaujot brīžiem justies kā atklājējam Zudušā pilsētā, kas Maču Pikču dēļ tūristu masām nav iespējams.
Un ja vēl pieskaita varenos skatus no jaunatklātā gaisa vagoniņa, tad jāatzīst, ka Kuelap tiešām ir Peru tūrisma jaunā uzlēcošā zvaigzne, tāpat kā Chachapoyas apvidus kopumā.
Kalnu skats no Gocta Falls ūdenskrituma takas.
Pēc garā ceļa pāri Andu kalniem esmu nonācis pilnīgā Peru nekurienē un tai pat laikā vienā no gleznainākajiem valsts nostūriem - Amazonas provinces pilsētiņā Chachapoyas (Čačapojas). Tā izvietojusies vietā, kuru ieskauj pēdējās Andu kalnu ielejas līdz tās nolaižas Amazones līdzenumā.
Foto: 771 m augstais Gocta Falls - viens no pasaules augstākajiem ūdenskritumiem
Chachapoyas ir gluži kā Pandora no Kamerona kulta filmas Avatars - augsti ūdenskritumi, kas liekas krīt no debesīm, zaļi, dūmakas apvīti džungļi, kas mudž no neredzētiem, tropiskiem putniem, dziļi kanjoni un aizas,...