Mana nākošā pietura tūristu vēl neatklātajā Ziemeļperu aplī ir Kahamarka (Cajamarca), kas iegūlusies zaļā ielejā Andu kalnos. Šī pilsēta inku valdīšanas laikā bija galvenais centrs starp divām impērijas nozīmīgākajām pilsētām - Kusko un Kito. Foto: Cumbe Mayo akmens mežs Kahamarkas pievārtē.
Arī spāņu koloniālajā laikmetā Kahamarka bija svarīgs krustpunkts un Peru ziemeļdaļas galvenais centrs. Mūsdienās tā gan ir diezgan provinciāla un mazpazīstama pilsēta, tomēr tieši šeit norisinājās dramatiski notikumi, kas uz visiem laikiem mainīja Dienvidamerikas seju. Vienīgais spēks, kas spēja apturēt spāņu invāziju Dienvidamerikas kontinentā, varenā Inku impērija kapitulēja spāņu un Francisko Pizzaro priekšā. Konkistadori ar viltu un meliem, kā arī izmantodami inku lētticību un pretinieka nenovērtēšanu īsā kaujā šeit pārspēja skaitliski daudz lielāko iezemiešu armiju. Foto: skats pār Kahamarkas vecpilsētu no Cerro Apolonia kalna
1532. gadā 168 spāņu konkistadoru pulks Francisko Pizzaro vadībā ienāca pilnīgi neaizsargātajā Kahamarkas pilsētā. Nu jau pēdējais inku valdnieks Atahualpa tai brīdī ar savu ap 60000 vīru lielo armiju relaksējās karstajos avotos Banos del Inca, 6 km attālumā no Kahamarkas.
Padzirdējis par spāņu ienākšanu pilsētā Atahualpa devās satikt spāņus. Pārliecināts par savu spēku un nenojaušot spāņu ļaunos nolūkus, inku valdnieks ienāca pilsētā ar augstmaņiem un tikai ar 5000 gandrīz neapbruņotu karavīru pulku, galveno armiju atstājot aiz pilsētas mūriem. Tā bija liktenīga kļūda, jo spāņi pilsētā bija izlikuši inkiem lamatas - tikšanās laikā katoļu priesteris deva jau iepriekš sagatavoto zīmi uzsākt pārsteiguma uzbrukumu no slēpņa ar mērķi nolaupīt Atahualpu. Foto: Belen klostera pagalms
Inku armija neskatoties un skaitliski nospiedošo pārākumu pašķīda - ieraudzīdami iepriekš neredzētas liesmojošas bumbas, vīrus dzelzs kostīmos un auļojošus briesmoņus to vidū sākās panika, kā rezultātā 7000 inku bez cīņas tika noslaktēti Kahamarkas kaujā. Redzot spāņu alkatību Atahualpa par savu atbrīvošanu piesolīja Francisko Pizzaro vēl neredzētas bagātības - valdnieks solīja piepildīt istabu, kurā viņš tika turēts gūstā ar zeltu un divas tādas istabas ar sudrabu jeb aptuveni 6000 kg zelta un divtik sudraba. Foto: Atahualpas statuja un skats pār Kahamarkas vecpilsētu no Cerro Apolonia kalna
Inki savu solījumu izpildīja bet Pizzaro saprastdams, ka Atahualpa savāks tik lielu armiju, ka spāņiem nebūs nekādu cerību uz izdzīvošanu, pavēlēja imperatoram izpildīt nāves sodu. Zaudējuši savu valdnieku Inku impērija kļuva sadrumstalota, novājināta un vairs nespēja stāties pretī spāņu impērijai un pieaugošajam konkistadoru pieplūdumam kontinentā. Foto: Kahamarkas kalnainās ieliņas
Neskatoties uz katastrofālu reklāmas un tūristu trūkumu Kahamarka neapšaubāmi ir viena no interesantākajām pilsētām mūsdienu Peru. Tās kalnaino ieliņu vecpilsētu izdaiļo koloniālā laikmeta baznīcas, klosteri, plazas jeb laukumi un simpātiski patio - spāņu ēras namu pagalmi. Koloniālā vara nežēloja naudu skaistajiem Kahamarkas dievnamiem, kuru krāšņās fasādes ir izcili akmeņkaļu un skulptoru šedevri, kam nav līdzvērtīgu visā Peru - pat ne Kusko vai Limā.
Foto: bagātīgi rotātā Kahamarkas katedrāle
Tomēr koloniālā vara bija ļoti skopa uz nodokļu maksāšanu Spānijas karalim, kurš iekasēja nodevas par katru pabeigto dievnamu Jaunajā Spānijā. "Labākajās" latviešu nodokļu maksātāju tradīcijās vietējie spāņi atrada veidus kā apiet nodevas, tāpēc gandrīz visas Kahamarkas baznīcas un klosteri, kā arī katedrāle ir ar nepabeigtiem zvanu torņiem, tādējādi atstājot karali bez naudas. Foto: Belen klostera fasāde ar nepabeigto zvanu torni
Starp Kahamarkas labākajiem akmeņkaļu piemēriem un skaistākajām fasādēm pieder Katedrāle, Iglesia de Belen baznīca un Sv. Franciska klostera baznīca, kas ir viens no retajiem dievnamiem ar pabeigtiem zvanu torņiem. Foto: Sv Franciska baznīca Kahamarkā
Lai gan spāņi izveidoja jauno pilsētu vecās inku Kahamarkas vietā, tomēr viena pirms-Kolumba ēras ēka pilsētas sirdī tika saglabāta. El Cuarte del Rescate ir neliela inku celta mājiņa ar vienu istabu, kur tika turēts gūstā Atahualpa un kuru inku valdnieks solīja piepildīt ar zeltu, un divas ar sudrabu.
Vēl viena ar inku ēru saistīta celtne ir vērojama ārpus pilsētas Banos del Inca karstajos avotos, kur relaksējies Atahualpa, kad Pizzaro perināja viņa nolaupīšanas plānu.
Pēc garā ceļa no Chachapoyas šī ir lieliska relaksācijas vieta, turklāt iespēja pamērcēties termālajos ūdeņos, kurus bija iecienījuši inku valdnieki.
Arī šajā reģionā ir dažas saistošas arheoloģiskās vietas, jo pirms-inku laikmetā te uzplauka tā saucamā Kahamarkas kultūra, kas pastāvēja vienā laikā ar Romas impēriju.
Ventanillas de Otuzco ir viena no divām Kahamarkas elites apbedījumu vietām - vulkāniskas izcelsmes klints, kas sacaurumota ar izgrebtām nišām, kurās tika apglabāti augsta ranga cilvēki.
Ventanillas de Otuzco ir viena no divām Kahamarkas elites apbedījumu vietām - vulkāniskas izcelsmes klints, kas sacaurumota ar izgrebtām nišām, kurās tika apglabāti augsta ranga cilvēki.
Savukārt apkārtnes galvenajā arheoloģiskajā vietā Cumbe Mayo var vērot Kahamarkas kultūras inženierijas augstāko sasniegumu - 2000 gadus senu un 9 km garu, akmenī kaltu kanālu ar akveduktu.
Tiesa manuprāt galvenais iemesls Cumbe Mayo apmeklējumam ir pavisam cits, jo tā apkārtne ir noteikti vizuāli iespaidīgāka par pašu kanāla sistēmu.
Te visapkārt paveras neliels Akmens mežs ar dažādu formu un izmēru klintīm, kur ar nelielu fantāziju un vietējā spāņu gida palīdzību varēja saskatīt akmenī dažādas lietas - Cietokšņa, Pirāta un Truša klinti!
Inku pēcteču dāma pie Cumbe Mayo akmens meža
Cumbe Mayo akmens mežs Kahamarkas pievārtē.
Cumbe Mayo akmens mežs Kahamarkas pievārtē