Nākošais Apbrīnojamā Peru ceļojuma pieturas punkts tā saucamajā Peru Ziemeļu lokā pietur Huarazā (Huaraz). Šī pilsēta ir Ancash provinces centrs un metropole Andu kalnu apakšgrēdā, ko sauc par Cordillera Blanca.
Sniegotie Cordillera Blanca kalni arī ir galvenais iemesls kāpēc ceļotāji nonāk šajā Peru nomalē, tomēr ne vienīgais. Huarazas arsenālā bez sniegotām Andu virsotnēm ir vēl vairāki trumpji ar ko iekārdināt ceļotājus - sirreāli, tirkīza un smaragda toņu ezeri, masīvi ledāji, dīvaini augi, akmens mežs Hatun Machay un arī antīko civilizāciju pēdas.
Huarazas sortiments ar aizraujošām vietām ir tik plašs, ka manuprāt pārspēj pat vēl neatklāto tīradni Chachapoyas, mums latviešiem tie kalni kaut kā īpaši iet pie sirds. Huaraza ir īstā vieta, kur nodoties kalnu ainavu baudīšanai, jo Cordillera Blanca, kas ieskauj pilsētu ir viena no augstākajām kalnu grēdām ārpus Lielās Himalaju grēdas.
Tā, piemēram, Huarazas reģionā atrodas veseli astoņpadsmit (!) 6000-nieki, bet augstākais kalns ir 6768 m augstais Huascaran. Huascaran par titulu trūkumu nevajadzētu sūdzēties - tā ir augstākā virsotne Peru un augstākais kalns Zemes Tropu joslā, ceturtā augstākā smaile Dienvidamerikā un vispār pasaulē ārpus Lielās Himalaju kalnu grēdas, kā arī otrs augstākais kalns Rietumu puslodē uzreiz pēc Akonkagvas, jo otrā un trešā augstākā virsotne Ojos del Salado un Monte Pissis ir vulkāni. Foto: Huascaran Dienvidu virsotne
Huascaran patiesībā sastāv no divām virsotnēm jeb kalniem, kuras pa vidu savieno sedli - Dienvidu (6768 m) un Ziemeļu (6654 m). Šis "Peru Everests" tika nosaukts par godu 16. gs. Inku vadonim Huascar, kurš pilsoņu kara laikā, tikai pusgadu pirms Francisko Pizzaro ierašanās Peru zaudēja dzīvību, impēriju un kroni nevienam citam kā imperatoram Atahualpam. Foto: Huascaran Ziemeļu virsotne
Cordillera Blanca atrodas vairāki nozīmīgi kalni, kurus būtu vērts izcelt, tā, piemēram, Alpamayo, pasaules alpīnistu biedrība iebalsoja par planētas skaistāko virsotni, lai gan tas ir "tikai" 5947 m augsts. Tiesa Alpamayo atrodas grēdas vidienē un to nav nemaz tik viegli redzēt, vienīgā iespēja 4 dienu trekinga laikā. Daudz pieejamāks un gandrīz tikpat skaists ir 6025 m augstais Artesonraju, ne velti tieši šo piramīdveidīgo kalnu viena no galvenajām Holivudas kinostudijām Paramount Pictures paņēma kā prototipu savā vizītkartē, lai pieteiktu filmas - pieteikumā 22 zvaigzītes lido apkārt Artesonraju virsotnei. Foto: Huascaran Ziemeļu virsotne
Vēl viens Cordillera Blanca kalns ar piramīdas "jumtiņu" ir Piramide, kas sasniedz 5885 m atzīmi.
Gan Artesonraju, gan Piramide kalni ieskauj vienu no gleznainākajiem Andu kalnu ezeriem Laguna Paron, kurš ir viens no retajiem, kas sasniedzams ar auto. Diemžēl pēcpusdienā, kad nonācu pie ezera mākoņi jau savilkās un "aprija" abas ikoniskās virsotnes, liedzot man šo pastkarti.
Huaraz vispār rīts ir labākais laiks kalnu baudīšanai, jo visas dienas rīti bija skaidri, bet uz pēcpusdienu mākoņi ņēma virsroku pār zilajām debesīm. Laguna Paron ir tikai viens no daudzajiem Cordillera Blanca ezeriem, kuriem piemīt fascinējošas nokrāsas - šķiet visi iespējami zilie un zaļie toņi, kādus vien mākslinieks krāsu paletē varētu sajaukt.
Latviešiem tik labi zināmie Fana kalnu ezeri Tadžikistānā nespēj turēt līdzi Cordillera Blanca ezeru krāsu gammām, vienīgi Kanādas Klinšu kalnu ezeri var tiem sastādīt konkurenci. Tomēr tikai nereālo ūdens krāsu ziņā, jo Kanādas Rokijos kalni ir tikai 3000-3954 m augsti, bet Cordillera Blanca ezerus ieskauj gandrīz divreiz augstākas virsotnes, 5000-6768 m augstumā!
Tomēr arī Huarazas ezeriem ir garoziņa, jo liela daļa no tiem pieejami dodoties tikai vairāku dienu pārgājienos jeb trekingos. Peru acīmredzot nav tādas naudas un iespēju, lai uzbūvētu ceļu kā Icefield Parkway Kanādā.
Bet nav arī tik traki kā izklausās, jo daži īpaši gleznaini ezeri ir gana viegli pieejami, tai skaitā Lagunas Llanganuco, Laguna 69 un jau pieminētais Laguna Paron, kuri noteikti atrodas Cordillera Blanca saraksta augšgalā.
Turklāt visi šie trīs ezeri ir tik dažādi, tā tirkīza-zilais Laguna Paron aizrauj ar jau pieminētajām piramīdas kalnu virsotnēm, bet zaļganīgie Lagunas Llanganuco dvīņu ezeri piedāvā apbrīnojamu ūdens toņu diapazonu atkarībā no gaismas rakursa, atrašanās vietas, kā arī saules un mākoņu izvietojuma.
Turklāt abi Llanganuco ezeri ir izvietojušies U veida ielejā, tāpēc piestājot pirmajā skatu punktā manā priekšā pavērās pastkarte kā no Jaunzēelandes vai Čīles fjordiem.
Visbeidzot Laguna 69, kas izvietojusies 6000-nieka Chacharaju pakājē, izceļas ne tikai ar dīvaino nosaukumu, kuram starp citu nav nekāda saistība ar gultas pozām, bet gan ar to, ka peruāņiem aptrūkās vārdu kā nodēvēt daudzos ezerus - tāpēc sāka tos numurēt.
Laguna 69 uzskata par visskaistāko Cordillera Blanca ezeru dēļ sirreālās ūdens nokrāsas, kas vietām līdzinās akvamarīna, bet citur safīra zilam tonim. Tikai viens ezers pasaule var sacensties ar tā ūdens krāsu - Moraine Lake ezers Kanādā.
Lai baudītu Laguna 69 ezera skaitumu, gan ir jāpieliek zināmas pūles un jādodas pagrūtā pārgājienā. Tomēr skati pa ceļam un sasniedzot galamērķi ir tā vērti.
Pa ceļam uz Laguna 69 var vērot Peru ausgtāko kalnu Huascan un citas sniegotās virsotnes, pāris ūdenkritumus un mazu, tumši zaļu ezeriņu.
Vēl pēdējie soļi un pārgājiena galvenā balva Laguna 69 tirkīza zilās nokrāsas ezers jau redzams takas galā.
Cordillera Blanca jeb tulkojumā Baltā kalnu grēda, tāds nosaukums ir dots ne bez iemesla - tās virsotnes un nogāzes klāj sniegi un ledāji. Pastoruri ledājs, lai gan atrodas 5100 m augstumā ir viena no vispieejamākajām ledus mēlēm Huarazas kalnos, jo tas sasniedzams ar auto un tad atliek tik īsa pastaiga.
Arī tas ir kļuvis par upuri globālajai sasilšanai un sarucis pēdējo dekāžu laikā, tomēr neskatoties uz to Pastoruri joprojām paver iespaidīgu panorāmu ar ledāja spoguļatēlu tā lagūnā.
Paceļam uz Pastoruri var vērot dīvaino Puya Raimondii (Raimonda milžbromēlija) augu mežu, kuriem tāpat kā ledājiem arī patīk augstums un vēss klimats, jo tie aug tikai virs 3700 m v.j.l. atzīmes.
Šis endēmiskais Peru Andu kalnu augs izskatās pēc dīvaina kaktusa paveida, bet patiesībā tas pieder bromēliju dzimtai un ir tuvs ananasa radinieks. Tā fallam līdzīgais stumbrs sasniedz iespaidīgus izmērus, izaugot 10-12 m augstumā savā 50-100 gadus ilgajā mūžā, bet tikai reizi dzīvē tas uzzied izlaižot 10000 ziedus vienā piegājienā!
Visbeidzot Huaraz apkārtnē "aug" vel kāds mežs, tikai šis nekad neziedēs, jo daba to no akmens izveidojusi. Neticami, bet Andu kalnos atrodas kaļķakmens mežs, kas savulaik bijusi okeāna gultne - tektoniskās plātņu sadusmju rezultātā Hatun Machay klinšu mežs "uzlidojis" debesīs 4300 m v.j.l. augstumā.
Lai gan tas ir ļoti interesants ar visdažādāko formu klintīm, neviena kompānija Huarazā nepiedāvā grupu tūres, lai to aplūkotu. Hatun Machay ir liels noslēpums, kas zināms tikai Peru klinšu kāpējiem, tāpēc pusotru stundu es par to klejoju pilnīgā vientulībā...tikai dažas govis sastādīja man kompāniju, jo apkārt akmens mežam aug pirmšķirīga zālīte.
Viena no Hatun Machay akmens meža klintīm, kas atgādna sēni jeb rūķu cepuri
Hatun Machay akmens mežs
Hatun Machay akmens mežs
6768 m augstais Huascaran - augstākais kalns Peru un Zemes Tropu joslā
Andu kalnu ainavas pie Pastouri ledāja plato.
Sniegotās Andu virsotnes pie Laguna 69 ezera.
Andu ainavas pa ceļam uz Laguna 69 ezeru.
Andu kalnu klintis pie Laguna Paron ezera.
Dūmakas apvītā Andu ieleja pie Laguna Paron ezera.
Andu kalnu grēda pie Hatun Machay akmens meža.
Andu kalnu grēda pie Hatun Machay akmens meža.