Peru mums tik ļoti asociējas ar Inku kultūru, bet pirms tiem šajās zemēs valdīja vēl daudzas citas civilizācijas, kas nepelnīti palikušas vēstures aizmirstībā. Ceļojot pa šo valsti man jau sāk šķist, ka antīkas kultūru pēdas Peru atrodas vai uz katra stūra, tas ir apbrīnojami, ka tik daudz civilizācijas apdzīvojušas tieši šo Zemes pleķīti. It kā nepietiktu ar visām dabas vietām un ainavām, Huaraza vēl bija nozīmīgs centrs Amerikas senākajām civilizācijām, kurām arī acīmredzot šejienes ainavas gāja pie sirds. Foto: divas stilīgas lamas pa ceļam uz Chavin de Huantar arheoloģisko vietu
Huarazas apkārtnē, zaļā Andu kalnu ielejā iegūlusies Chavin de Huantar - senā Čavinas (Chavin) civilizācijas galvaspilsēta un tās galvenais reliģiskais centrs. Šī kultūra, kas aizņēma plašu teritoriju mūsdienu Peru pastāvēja no 1600.-400 g. p.m.ē., bet Chavin de Huantar komplekss tika uzbūvēts ar 900 g. p.m.ē., tātad tas ir gandrīz 3000 gadus sens un vairāk kā divas tūkstošgades vecāks par Inku civilizāciju.
Ilgu laiku tā tika uzskatīta par senāko civilizāciju Dienvidamerikas kontinentā, bet pēc 1994. gada atklājuma šo titulu Chavin de Huantar nācās atdot Caral arheoloģiskajai vietai. Tomēr neskatoties uz titula zaudēšanu, Čavinas kultūra joprojām tiek dēvēta par "Peru civilizāciju Māti", jo tai bija būtiska ietekme uz daudzām citām vēlākām impērijām, gan Peru ziemeļos, gan dienvidos.
Tomēr viena būtiska atšķirība piemita Čavinas civilizācijai, jo tai nebija valdnieka, bet varu savās rokās turēja priesteri, kas praktizēja savdabīgu un biedējošu Jaguāra kultu. Viss šis grandiozais reliģiskais komplekss ir veltīts Čavinas kultūras galvenajam Dievam, pumai vai visdrīzākais jaguāram (arheologi par to vēl strīdas), un tam, lai priesteri šokējot un iebiedējot neticīgos noturētu varu savās rokās.
Manipulējot ar gaismu, skaņu, San Pedro kaktusa halucināciju efektu, kā arī cilvēka apziņu un bailēm, svētie tēvi jebkuru, kas apmeklēja Chavin de Huantar, pārliecināja par priesteru kā Dievu vēstnešu spēku. Tā, piemēram, kompleksa ceremoniālajā laukumā bija izveidota sarežģīta ūdens kanālu sistēma, kas novadīja un pastiprināja gliemežvāka tauru skaņas radot biedējošo mūziku, savukārt tempļa nišās atradās nopulēti baltā granīta akmeņi, kas līdzīgi kā spogulis atstaroja saules gaismu - iezemiešiem pirms 3000 gadiem, protams, tas likās kā liels brīnums.
Tomēr kulminācija sekoja nonākot tumšajā pazemes tuneļu labirintā zem kompleksa, kuras centrā atrodas baltā granīta stēla ar Smaidošo Dievu, kas drīzāk izskatās nevis draudzīgs, bet drīzāk draudīgs.
Pirms došanās plašajā pazemes labirintā apmeklētājiem tika dota halucinācijas izraisošā San Pedro kaktusa dzira, tāpēc var tikai iedomāties, kādi brīnumi viņiem tur tumsā, baisajos tuneļos narkotiku iespaidā rādījušies.
Chavin de Huantar ziedu laikos dzīvoja vismaz 3000 priesteri veidojot vienu no lielākajiem reliģiskajiem kompleksiem tobrīd pasaulē. Tā galvenais templis, ko mūsdienās sauc par Castillo jeb Cietoksni ir kompleksa iespaidīgākā būve, kas labi pārcietusi daudzās zemestrīces un zemes nogruvumus.
Šī celtne tika "apšūta" ar Čavinas kultūrai tik raksturīgajām gravējumu plātnēm, kuru attēlos galvenokārt dominēja Jaguāra-cilvēka dievs, bet sienas dekorēja gargajolas, līdzīgas kā Parīzes Dievmātes katedrālē, un dažādas, mistisku radījumu galvas, kas izskatās pēc cilvēka un dzīvnieka krustojuma.
Šobrīd tikai viena no šīm Čavinas kultūru simbolizējošajām galvām rotā Castillo temple (iepriekšējā foto), bet pārējās 21.gs. sagaidījušās 46 galvas, tāpat kā gravējumu plātnes un smalki grebtās stēlas ir izvietotas turpat Chavin muzejā.
Savukārt, zem Castillo tempļa atrodas jau pieminētais tuneļu tīkls, kas ir izcils Čavinas kultūras inženierijas sasniegums un apbrīnojamā kārtā pārcietis visas dabas kataklizmas. Foto: masīvais Castillo templis zem kura apakšā atrodas pazemes tuneļu labirints.
Tomēr pati Čavinas civilizācija nespēja stāvēt pretī Mātei Dabai, kā rezultātā pēc vairākiem plūdiem, zemes nogruvumiem un neražu gadiem iedzīvotāji saprata, ka priesteriem nav saikne ar Dieviem un valsts iekārta sabruka pieliekot punktu šai civilizācija.
Tā saucamais "nogrimušais laukums" ir ovālas formas, amfiteātra tipa laukums, kas atradās zem zemes līmeņa
Čavinas kultūra dižojās ne tikai ar īpatnējo galvu veidošanas mākslu, bet arī stēlu kalšanu, kuras klāja smalki gravēti dievību attēli.
Viena no Čavinas kultūru simbolizējošajām akmens galvām, kas šobrīd no tempļa pārcelta uz blakus esošo muzeju.
Pēc Chavin kultūras Huarazas reģionā izveidojās divas citas kultūras - Recuay (400 g. p.m.ē. - 600. g. m.ē.) un Wari (600-1100 g.). Tās nav atstājušas vērā ņemamas celtnes, tāpēc netiek izceltas bagātajā Peru vēsturē, tomēr ar vienu lietu Recuay civilizācija ir izcēlusies. Gluži kā noslēpumainā San Augustin civilizācija Kolumbijā, arī Recuay galvenā mākslas izpausme bija statuju veidošana.
Ancash provinces muzejs Huarazā ir īstā vieta, kur doties iepazīt Recuay tēlniecības talantu, jo šeit savāktas dievību statujas no apkārtnes tempļiem un kapenēm, kas tagad vienkopus izvietotas labi iekoptā muzeja dārzā.
Visbeidzot, pa ceļam no Huarazas uz galvaspilsētu Limu, tikko kā nobrauc no Andu kalniem un sasniedz piekrastes rajonus, atrodas Karalas (Caral) arheoloģiskā vieta, kas tika atklāta tikai 1994. gadā. Supes upes ielejā, tuksnesīgā Mēness ainavu apvidū, starp sausiem brūniem kalniem atradās pakalni, kas izrādījās 6 piramīdas, kas apklātas ar smilšu segu.
Sākotnēji arheologi nemaz nenojauta kāda atklājuma priekšā tie stāv, bet izrakumi un pētījumi šokēja vēsturnieku pasauli. Karala izrādījās līdz šim nezināma civilizācija, kas eksistējusi jau pirms 5000 gadu līdzās Senajai Ēģiptei - Karalas piramīdas ir pat nedaudz vecākas par Gīzas piramīdām Kairas apkārtnē.
Tas bija sensacionāls atklājums, kas mainīja mūsdienu pasaules vēsturi, jo līdz tam par vecākajām civilizācijām Rietumu pusslodē tika uzskatīti Olmeki mūsdienu Meksikā un Čavinas valsts Peru, bet tagad izrādās Karalas-Supes kultūra ir par 1500 gadiem senāka. Tā saucamā Jaunā pasaule, kurai mēs it kā atvedām civilizāciju, izrādījās, ka ir tikpat sena kā Vecās Pasaules antīkās kultūras.
Karalā joprojām norit izrakumi tāpēc gids šeit ir obligāts un kā ēna min uz papēžiem, neskatoties uz to, ka te atradās vesela arheologu brigāde un es biju vienīgais tūrists, kas tobrīd apmeklēja šo antīko pilsētu. Šobrīd tuksnešu smiltīs ir pilnībā atraktas 5 piramīdas, bet vienai tikai trepju daļa ir attīrīta dodot labu priekšstatu, kā šie pakalni izskatījās ieputināti zem biezā smilšu paklāja.
Galvenā no piramīdām sniegusies 30 m augstumā, bet šī savu augstumu nav varējusi noturēt, četras, kas slejās 20-25 m ir daudz labāk saglabājušās, bet viena bijusi maza auguma ziņā, tikai 10 m augsta. Tāpat arheologi atraduši un attīrījuši divus tā saucamos "nogrimušos laukumus", kas atradās zem zemes līmeņa.
Šobrīd, kad lielās būves ir attīrītas arheoloģiskie darbi turpinās pie rezidenču un citu ēku izrakumiem Karalā, kā arī apkārtnes izpētes. Arheologi jau atraduši arī citas, mazākas Karalas-Supes kultūras pilsētas un noteikuši, ka šī civilizācijas pletusies pa vairākām auglīgām ielejām, bet galvaspilsēta bijusi tieši Karala. Ļoti iespējams, ka tie nav pēdējie atklājumi uz Peru zemes, esmu drošs, ka tā slēpj vēl sevi citus noslēpumus par kuriem mēs vēl dzirdēsim nākošajās dekādēs.