Peru ziemeļos un Klusā okeāna piekrastē ir iekārtojusies valsts trešā lielākā pilsēta Truhiljo (Trujillo). Tā tika dibināta tālajā 1534. gadā, mazāk kā 2 gadus pēc liktenīgās Kahamarkas kaujas un pirmā Francisko Pizarro randiņa ar inkiem.
Močes bija arī lieliski amatnieki, kuru dārgmetālu izstrādājumi ir īsti mākslas darbi, bet to keramikai vispār nav līdzvērtīgu starp pārējām Ameriku civilizācijām. Močika keramikas urnas tika veidotas visdažādāko dzīvnieku, okeāna radību, augu un augļu, kā arī dažādu cilvēku un profesiju veidolos.
Mūsdienās Sipan reliģiskajā kompleksā var redzēt orģinālās kapenes ar kopijām no priekšmetiem un skeletiem tajās, bet blakus muzejā ir izvietoti artefakti no trim kapenēm. Tomēr, lai redzētu vērtīgākos dārgumus ir jādodas uz Lambayeque ciemu, kur uzcelts liels, moderns muzejs pēc formas kā Sipan templis-piramīda, tikai, lai izvietotu kolekciju no trim galvenajām kapenēm, kurās tika atrasti divi karaļi, jeb lordi un galvenais priesteris.
Šīs kapenes un dārgumi paglābušies no spāņu kausēšanas krāsnīm un laupītāju nagiem, tikai pateicoties Mātei Dabai, kas no kleķa ķieģeļiem celtās Močes kuktūras piramīdas un tempļus apskādējušas tā, ka konkistadori un huaqueros tās noturējuši par izrobotiem kalniem. Noslēgumā man gidam tikai viens jautājums palika uz mēles: "Ja konkistadoriem šī civilizācija nebija zināma un atrastas ir tikai divas karaļu kapenes, kur ir pārējo valdnieku apbedījumu vietas?"
Uz to viņš atbildēja, ka Chiclayo apkārtne vēl ir daudzu atklājumu priekšā un par to mēs vēl dzirdēsim pēc dekādēm un gadsimtiem. Močes kultūrai 7. gs. otrajā pusē punktu pielika nevis kāda spēcīgāka impērija vai dinastija, bet gan Māte Daba - masīvas lietusgāzes, kas traucās pāri Peru teritorijai izpostīja ceremoniālos kompleksus un reliģiskos centrus, bet tam sekojošais sausums noveda cilvēkus badā, sagraujot šo dižo civilizāciju.
Vairāk kā gadsimtu Peru valdīja varas vakums, līdz Chiclayo apkārtnē 8. gs. beigās dzima jauna pirms-Inku civilizācija, kurai bija lemts pārvaldīt daļu no mūsdienu Peru Ziemeļus - Sikanas (Sican) kultūra. Foto: Sikanas kultūras kapeņu rekonstrukcija Sican Museum muzejā, kur cilvēkus mēdza apglabāt ar kājām gaisā.
Sikanas kultūra bija slavena ar divām lietām - piramīdu celtniecību un saviem juvelieriem, kuru izstrādājumiem konkurenci sastāda vienīgi Močes kultūra. To sākotnējā galvaspilsēta bija Batan Grande, kur atklātas 50 piramīdu drupas, bet vēlāk ap 1050. gadu pēc dabas kataklizmām jeb El Ninjo tā tika pārcelta uz mūsdienu tūristiem daudz pieejamāko Tucume, latviskojot varētu pat teikt uz Tukumu. Tukumā Sikanas kultūra paspēja uzbūvēt 26 piramīdas, ko mūsdienās pazīst kā Piramīdu ieleju.
Tiesa laika zobs ar vēja, lietus un El Ninjo palīdzību ir apskādējušas arī Sikanas piramīdas, tā ka rūpīgi jaieskatās, jo pretējā gadījumā tās izskatīsies pēc dīvainu formu kalniem. Piramīdu ielejas centrā atrodas patiešām reāls kalns Cerro Purgatorio, kas kalpo kā labs skatu punkts uz Tukuma piramīdu, tempļu un administratīvā centra kompleksa drupām. Interesants ir kalna nosaukums, kas tulkojumā nozīmē Šķīstītavas kalns, jo spāņi tā virsotni ir izmantojuši kā platformu kristietības sludināšanai - priesteri tērpušies kā dēmoni no virsotnes esot lejā metuši neticīgos iezemiešus, tā rādot piemēru, cik labi ir būt kristietim.
Bet ne jau spāņi pazudināja šo civilizāciju, bet gan jauna, spēcīgāka impērija no dienvidiem, kas iekaroja un aprija Sikanas kultūru 1370. gadā - Čimu (Chimu), kuras galvaspilsēta atradās Truhiljo pilsētas pievārtē!
Tucume piramīdas saistās arī ar kādu slavenu pētnieku un ceļotāju - šo reliģisko kompleksu 50-tajos gados pētīja Tūrs Heijerdāls, kurš šeit guva apstiprinājumu Dienvidamerikas saiknei ar Okeānijas salām. Tas kļuva par iedvesmu viņa Kon-Tiki ekspedīcijai, dodoties no Peru uz Polinēziju ar vienkāršu salmu laiviņu, līdzīgu tām, kādas izmantoja Močes un Sikanas civilizācijas.
Mercado de Brujas - labākais raganu tirgus Ziemeļperu. Bez bēdīgi slavenā San Pedro kaktusa šeit tirgo vēl dažādus ārstnieciskus un apreibinošus jeb halocigēnus augus, kā arī visu, kas saistās ar šamaņiem - no vudū lellēm un rituālu piederumiem līdz izbāztām ķirzakām un āžu kājām. Spēj tik izvēlēties.
Tomēr reģiona divas galvenās arheoloģiskās vietas atrodas tieši Truhiljo pilsētas pievārtē - Chan Chan un Moche ar Saules un Mēness piramīdām. Tās abas ir bijušas galvaspilsētas antīkām impērijām - pirmā Čimu (Chimu) kultūrai, bet otrā jau pieminētajai Močes (Moche) civilizācijai. Foto: Varavīksnes tempļa reljefs, kas klāj svētnīcas sienas Čimu impērijas galvaspilsētā Chan Chan