MAZĀ NĀRIŅA (Den Lille Havfrue) - neapšaubāmi pazīstamākais Dānijas "brends".[br]Igora Ziemeļa foto un teksts.
CARLSBERG alus darītavas pasūtīts un finansēts. Skulptora Edvarda Eriksena veidots. Sievas Elīnes ķermenis un balerīnas Ellenas galva 23.augustā svin savu dzimšanas (1910) dienu.
Vecais Dānis Holgers iesnaudies Kronborgas pils pagrabos, bet modināms, ja zemei vajadzīga viņa aizsardzība.
Lūk pati slavenā Kronborgas pils Helsingērā.
Vikingu mitoloģiskā karaliene Gefione ar saviem dēliem - vēršiem "rada" Zēlandes salu.
Kronborgas jeb Hamleta pils.[br]Baložu tornī (tuvākajā) šodien ierīkota moderna bāka, bet no Trompetistu torņa signalizēja par Ēresunda šaurumā ienākošajiem kuģiem.
Katrai pilij ir savas leģendas. Šīs pils pazīstamākie leģendārie "iemītnieki" Hamlets un Ofēlija.
ŠEKSPĪRS. Pats te nekad nebijis, mācēja tik patiesi un meisterīgi aprakstīt Elsinoras pili, ka vēlākie pētnieki bez pūlēm uzpazina to kā Kronborgas pili.
20 minūtēs no zviedru Helsingborgas ar prāmīti pāri Ēresundam uz dāņu Helsingēru.
Pomerānijas Ēriks 15.gs. sākumā Ēres ragā dibina Āķa cietoksni un nosauc to par Krogenu.
Biezām, pamatīgām sienām, nocietinājumiem un redutēm, tas domāts, lai sargātos pret uzmācīgajiem zviedru brāļiem.
Arī tūristiem ir jāiziet cauri gadsimtiem veidotajiem nocietinājumiem.
Lai labāk redzētu un sajustu pils-cietokšņa varenību.
Neskaitāmi vārti un ieejas, vēlākos laikos kļuvuši krāšņāki un mākslinieciskāki.
Un vienmēr atceries nāvi - MOMENTO MORE!
Tie visi ir pils sargi. Gan lauvas un vīrieši, gan arī skaistā dzimuma pārstāves, kam nepieciešamības gadījumā, ir jāaizstāv pils.
Karalis Kristiāns IV veco Krogena cietoksni pārbūvē par greznu renesanses pili.[br]Iekšpagalms.
Šodien pilī iekārtoti Pils vēsture muzejs un Jūrniecības muzejs.
Lielās Kalmāras ūnijas (Dānija, Zviedrija, Norvēģija un Pomerānija) karaliskais ģērbonis (pa kreisi).
Tas pats, tikai orģināls flāmu meistera Hansa Knipera izveidotajā "izšūšanas-kniperēšanas" tehnikā.
Bez īpašiem komentāriem: skaistumam pakļaujas ikviens.
Pils kompleksā iekļaujas arī baznīca.
Valdnieku loža baznīcā.
Pamatā tā bijusi garnizona lūgšanu telpa un ar "kaut ko" jau tā zaldātiņa uzmanība bij' jāpiesaista.
Mūsdienās Helsingēra ir neliela ostas pilsētiņa.
Ar piemiņas zīmi seno dienu cīņām pret visvisādiem mošķiem.
Atgriežamies Kopenhāgenā pie Hansa Kristiana Andersena radītā romantiskā tēla.
Jāsaka - šai skaistajai būtnei ir ne sevišķi veiksmīga atrašanās vieta, jo katrā tūrisma bukletā ir pamācība kā to veiksmīgāk nobildēt.[br]Ne katram tas izdodas.
Turpat blakus atrodas leģendārās vikingu valdnieces Gefionas strūklaka, tā ka tieši no vecā cietokšņa rajona parasti sākas Kopenhāgenas iepazīšana.
Turpat arī patreizējā Dānijas karaļnama rezidence - Amalienborga.
Karalis Frederiks V "sargā" karalienes Margarētas II un viņas dēlu prinču Frederika un Joahima pilis.
Frederika baznīca (ofic.) jeb tautās saukta Marmora baznīca piederas pie Amalienborgas kompleksa.
Kristianborgas pils, kur patlaban darbojas Dānijas parlaments - FOLKETINGS.
Pilsētas rātsnams, ko pēc arhitekta Martina Nīropa projekta uzcēla 1905.gadā.
Rossenborgas pilī šobrīd eksponēti lielākie Dānijas karaļnama dārgumi.
Slepens foto: zelts, sudrabs un dažnedažādākie dārgakmeņi atrodas šai pilī-muzejā.
Ļoti interesanta ir Kopenhāgenas iepazīšana no ūdens puses.[br]Jaunajā ostā (Nyhavn) var iesēsties komfortablā ekskursijas kuģītī un redzēt to, ko grūti saskatīt no krasta.
Amalienborgas kompleksu un Marmora baznīcu.
Tūristus, kas krastmalā kaut ko fotografē... ā tā taču MAZĀ NĀRIŅA.
Bijusī ostas kanāla mala tiek apbūvēta ar supermodernām ēkām. Te jaunais Operas nams.
Jaunais Karaliskās operas nams atklāts 2005.g.
Paredzēts, ka 2007.g. kanāla otrā pusē, atklās jauno Dramatisko teātri.
Kara kuģu piestātne un vecais kuģu krāns ar kuru, navigācijas sezonai beidzoties, cēluši visus peldrīkus krastā.
"Zilo acu nams" - "Mersk" kuģu kompānijas ēka.
Nemaz nav jābrauc uz Florenci, lai redzētu slaveno Mikelandželo Dāvidu.
Modernas (gan nedaudz padrūmas) bankas ēkas.
Un tad aiz stūra skatam paveras slavenais MELNAIS DIMANTS.
Jaunā koncertzāle uz AB dambja Rīgā... oi, oi, atvainošanos - jaunā Karaliskās bibliotēkas ēka Kopenhāgenā.
Cauri tai var izbraukt pat ar mašīnu.
Un bibliotēkas vecie korpusi, kurus lepni sargā kāds lauva.
Lepnāku un filosofiskāku lauvu nav gadījies redzēt.
Turpinot ceļu ar kuģīti, iebraucam slavenajos Kristiānijas salas kanālos.
Te dzīvo dažādi ļaudis. Bagāti, nabagi, brīvi un nepaklausīgi. Dažādi dzīvo.
Sākotnēji karalis Kristiāns IV te izveidoja pamatīgus nocietinājumus un jūras fortus. Tagad salu renovē un labiekārto.
Kādreizējo karaļu karakuģu vietā peld karaliski miera putni.
Jaunā un vecā saderība.
"Mūsu Pestītāja" baznīca ir augstākā dominante Kristiānijas salā.
Šī ir viena no interesantākajām baznīcām, kurā ir vērts uzkāpt. Nedaudz vairāk kā simts pakāpieni torņa iekšpusē...
...un tad...pakāpieni ir gana plaši un droši.
Jau no torņa iekšpuses paveras interesants skats uz Kopenhāgenu.
Skats uz tikko izbraukto kanālu starp pilsētas centru un Kristiānijas salu.
Interesants rakurss.
Monumentāla daudzdzīvokļu apbūve, kurā skaitās diezgan dārgi dzīvokļi.
Ir arī vēl dažas "oāzes", kur vēl šobrīd saimnieko "brīvie cilvēki".
Kādreiz visā salā mitinājās "brīvie cilvēki" un sauca šo salu par Kristiānijas brīvpilsētu.[br]Kādu laiku valdība cīnījās ar tiem, kas negribēja pakļauties ierobežojošiem likumiem un standartizētām kārtības normām.
Viņi, taču, ir mākslinieki - brīvdomātāji, kas grib dzīvot paši savā Ēdenē.
Pliki, bet brīvi.
Un mīlestība pāri visam.
Savi likumi, savi tikumi...pat pašiem savs bērnudārzs, arī stilā.
Tā tur ļaudis atpūšas.
Vecās ostmalas modernās mākslas izpausmes.
Skats pari visai Kopenhāgenai uz jauno, ekstravaganto Ēresunda tiltu.
Tilts savieno Kopenhāgenu (Dānija) ar Malmi (Zviedrija).
Tilts: patiesībā komunikācijas kompleks ar mākslīgām salām, uzbērumiem, tuneļiem un garāko vanšu tiltu Ziemeļeiropā.