No visām Eiropas galvaspilsētām tieši Kopenhāgenai ir visromantiskākais simbols dāņu rakstnieka Hansa Kristiāna Andersena melanholiskās pasakas par Mazo Nāriņu galvenā varone. Iespēja iemūžināt fotogrāfijā uz piekrastes akmens sēdošo Mazās Nāriņas skulptūru ir Kopenhāgenas viesu iemīļotā izklaide. Lai gan neko asprātīgu vai optimistisku šajā simbolā neieraudzīt, tikai gaišas skumjas, tomēr tas veiksmīgi iesakņojies Kopenhāgenas suvenīru kultūrā, un kādu krūzīti, šķīvīti vai citu nieciņu ar Mazās Nāriņas attēlu mājās aizved daudzi Dānijas galvaspilsētas ciemiņi.
Foto: Mazās Nāriņas skulptūra Kopenhāgenā.
2. Iespēja izbraukt ar kuģīti pa Ziemeļu Venēciju
Kopenhāgena ir viena no tām pilsētām, kuras apskatei vislabāk izvēlēties kuģīti. Ne jau bez iemesla Dānijas metropoli dēvē par Ziemeļu Venēciju un Zēlandes salas Amsterdamu – tās teritorijā ietilpst daudzi kanāli, saliņas un arī robotās jūras krasta līnijas veidoti līči. Tāpēc tieši vizinoties kuģītī, vislabāk atklājas gan Kopenhāgenas daudzveidīgā apbūve, gan parku un dārzu ainavas, gan pilsētas raksturs.
Foto: Skats no kuģīša.
3. Mūsdienu arhitektūra
Šķietami rāmajā Dānijā radošais gars un drosme izpaužas arhitektūrā. Šajā valstī atrodami inovatīvi dzīvojamo ēku kvartāli, modernas biroju ēkas, operas nams, kura vizuālo tēlu mēdz salīdzināt ar lidojošo šķīvīti, un arī melna, mirdzoša Nacionālās bibliotēkas mājvieta, kas labi pamanāma, braucot ar kuģīti.
Foto: Dānijas bibliotēkas ēka, saukta Melnais dimants.
4. Marmora baznīca un tās apkārtne
Tiem ceļotājiem, kuri pabijuši Romā, Kopenhāgenas Marmora baznīca atsauc atmiņā Romas Svētā Pētera baziliku. Šādas asociācijas nav nejaušas, jo patiešām savulaik arhitekts Nikolajs Eigtveds vēlējās Dānijas galvaspilsētā uzbūvēt Svētā Pētera bazilikas līdzinieci. Rezultātā Kopenhāgena ieguva baznīcu, kurai ir viens no lielākajiem kupoliem Eiropā, un kuras veidolā daudzveidīgi izmantots Ziemeļvalstu marmors. Kvartāli ap Marmora baznīcu ir liecības par to, kāda bija Kopenhāgena 18.-19. gadsimtā.
Foto: Skats no kuģīša uz Marmora baznīcu un tās apkārtni.
5. Hipiju brīvpilsēta Kristiānija
Ja ir kluss sapnis pabūt hipiju vidū, tad Kopenhāgenā šo sapni var īstenot arī tagad, 21. gadsimta otrajā desmitgadē, kad hipiju slavas laiki palikuši pagātnē, jo tieši Kopenhāgenā hipijiem joprojām ir sava mājvieta – brīvdomīgā pilsēta pilsētā Kristiānija. Tā dibināta 1971. gada 13. novembrī, kad grupa brīvdomātāju vienkārši iegāja pamestās armijas kazarmās un izveidoja savu rajonu ar pašu noteikumiem un dzīves stilu. Savdabīgu suvenīru tirgotāji, pārpasaulīgā mierā iegrimuši muzikanti, snaudoši suņi, stilīgas minikafejnīcas, spilgti grafiti, aptuveni tūkstotis pastāvīgo iedzīvotāju un katru gadu vairāk nekā 500 000 apmeklētāju – tāda ir Kristiānija.
Foto: Kristiānijas vārti, pa kuriem ieejot, vienā mirklī sanāk nokļūt aiz Eiropas Savienības robežām, jo šī hipiju paradīze pasludinājusi, ka atrodas ārpus Briseles uzraudzības.
6. Kāpšana tornī pa unikālām kāpnēm
Pārbaudīt savu drosmi var, kāpjot Kristiānhavnas rajona baznīcas tornī. Kāpnes sākas gluži ikdienišķi, zem baznīcas jumta, bet sasniedzot torni, iziet laukā un kā savdabīgs balkons lokveidā daudzkārt aptver torni. Kāpjot pa kāpnēm, paveras plaša Kopenhāgenas un apkārtnes panorāma. Skaidrā laikā austrumu pusē esot samanāma pat Zviedrijas piekraste. Pirms doties augšup pa kāpnēm, gan draudzīgi jāaprunājas ar sevi, vai izdosies izvairīties no augstuma radītajām bailēm, jo gadoties, ka dažs labs tūrists augšā uzkāpj visai raiti, bet lejā tiek ar grūtībām.
Foto: Kristiānhavnas rajona baznīca.
7. Hamleta leģendārā pils
Tas, ka tieši Dānijā atrodas pils, ko saista ar angļu dramaturga Viljama Šekspīra lugu Hamlets, protams, ir paradoksāli, jo dāņiem un britiem nav spēcīgu vēsturisko saišu. Izrādās, pils atrašanās vietas – Helsingēras pilsētas – nosaukumu saista ar Šekspīra lugā pieminēto Elsinoru, bet par Hamleta prototipu tiek uzskatīts vikingu laika princis Amlets no Jitlandes (Jitlande gan ir cits Dānijas reģions). Mūsdienās Kronborgas pils saistību ar Hamletu stiprina teātra svētki. Toties pils pieticīgi apgaismotajā pagrabā viesus gaida ne jau Hamleta, bet vikingu valdnieka Holgera Dāņa skulptūra. Leģenda vēsta, ka Holgers mierīgi dus, ja Dānija ir drošībā, bet modīsies, ja viņa zemei draudēs briesmas.
Foto: UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Kronborgas pils.
8. Baltās krīta klintis
Mēnas klintis, kas atrodas tāda paša nosaukuma salā, stiepjas gar Baltijas jūras krastu aptuveni sešu kilometru garumā un vietām sasniedz pat 100 metru augstumu. Lai sasniegtu klintis, jāšķērso Mēnas sala, braucot cauri gleznainiem ciemiem, garām laivu piestātnēm un rūpīgi koptiem dārziem, līdz ceļš ievijas mežā un aizved gandrīz līdz pašai jūrai. Netālu no klintīm atrodas moderns apmeklētāju centrs, kura ekspozīcija vēsta par klinšu izcelsmi. Bet, lai baltās klintis ieraudzītu visā to krāšņumā, nav variantu – jāmēro ceļš lejup pa kāpnēm līdz pašai jūras malai.
Foto: Ceļotāji pie Mēnas klintīm.
9. Šarmantās mazpilsētas un ciemi
Dānija patīkami pārsteidz ar sakoptību un iedzīvotāju labo stila izjūtu. Te nedominē ne ārišķīgi greznas, «ir nauda, nav gaumes» stila savrupmājas, ne arī novārtā pamesti grausti. Dāņiem raksturīgā prasme veidot pievilcīgu vidi, kā arī viesmīlīgā, bet neuzbāzīgā attieksme pret ceļotājiem vislabāk izjūtama valsts nelielajās apdzīvotajās vietās.
Foto: Tipiska Dānijas mazpilsēta.
10. Bornholmas salas baznīcas
Bornholma – viena no vairāk nekā 400 Dānijai piederošajām salām – atrodas Baltijas jūrā, nepilnus 170 kilometrus no Kopenhāgenas. Bornholmas zīmols ir neparastās apļveida formas baznīcas. Vēl šajā salā ieraugāmas cietokšņa drupas, pāris senlaicīgas dzirnavas, piekrastes klintis un ceļotājiem par prieku – arī pludmale. Vasarās Bornholmā sarodas atpūtnieku pūļi, bet gada vēsajā laikā sala iegrimst klusumā, gaidot atkal nākamās tūrisma sezonas sākumu.
Foto: Bornholmai raksturīgā arhitektūra.
11. Tilts, kas savieno Dāniju un Zviedriju
Tilts pār Ēresunu jau kopš 2000. gada savieno Dāniju un Zviedriju, ļaujot ceļu Kopenhāgena-Malme veikt vidēji 30 minūtēs, un ir viena no ievērojamākajām šāda rakstura būvēm Eiropā. Tilts ietver divlīmeņu struktūru – gan autoceļu, gan dzelzceļu.
Foto: Skats uz Ēresuna tiltu no Dānijas krasta.
12. Farēru salu ainavas
Farēru jeb Fēru salas it kā ir Dānija, un it kā nav Dānija. Tās atrodas pa vidu starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeānu, tātad, tālu prom no Kopenhāgenas, tomēr kā autonoma teritorija šīs salas ietilpst tieši Dānijas sastāvā. Nomaļā atrašanās vieta nodrošina to, ka Farēru salās ieraugāmas civilizācijas maz mainītas dabas ainavas un šķietami 21. gadsimtā gluži neiederīga arhitektūra. Salinieku dzīvē joprojām būtisku lomu spēlē zveja, turpretī ceļotāji te ierodas vērot putnus un apbrīnot neparasti zaļās pļavas, kas kontrastē ar bieži vien pelēkajām, mākoņainajām debesīm.
Foto: Farēru salām raksturīgā ēka ar zāli uz jumta.
1. Kopenhāgenas simbols Mazā Nāriņa
No visām Eiropas galvaspilsētām tieši Kopenhāgenai ir visromantiskākais simbols dāņu rakstnieka Hansa Kristiāna Andersena melanholiskās pasakas par Mazo Nāriņu galvenā varone. Iespēja iemūžināt fotogrāfijā uz piekrastes akmens sēdošo Mazās Nāriņas skulptūru ir Kopenhāgenas viesu iemīļotā izklaide. Lai gan neko asprātīgu vai optimistisku šajā simbolā neieraudzīt, tikai gaišas skumjas, tomēr tas veiksmīgi iesakņojies Kopenhāgenas suvenīru kultūrā, un kādu krūzīti, šķīvīti vai citu nieciņu ar Mazās Nāriņas attēlu mājās aizved daudzi Dānijas galvaspilsētas ciemiņi.
Foto: Mazās Nāriņas skulptūra Kopenhāgenā.
2. Iespēja izbraukt ar kuģīti pa Ziemeļu Venēciju
Kopenhāgena ir viena no tām pilsētām, kuras apskatei vislabāk izvēlēties kuģīti. Ne jau bez iemesla Dānijas metropoli dēvē par Ziemeļu Venēciju un Zēlandes salas Amsterdamu – tās teritorijā ietilpst daudzi kanāli, saliņas un arī robotās jūras krasta līnijas veidoti līči. Tāpēc tieši vizinoties kuģītī, vislabāk atklājas gan Kopenhāgenas daudzveidīgā apbūve, gan parku un dārzu ainavas, gan pilsētas raksturs.
Foto: Skats no kuģīša.
3. Mūsdienu arhitektūra
Šķietami rāmajā Dānijā radošais gars un drosme izpaužas arhitektūrā. Šajā valstī atrodami inovatīvi dzīvojamo ēku kvartāli, modernas biroju ēkas, operas nams, kura vizuālo tēlu mēdz salīdzināt ar lidojošo šķīvīti, un arī melna, mirdzoša Nacionālās bibliotēkas mājvieta, kas labi pamanāma, braucot ar kuģīti.
Foto: Dānijas bibliotēkas ēka, saukta Melnais dimants.
4. Marmora baznīca un tās apkārtne
Tiem ceļotājiem, kuri pabijuši Romā, Kopenhāgenas Marmora baznīca atsauc atmiņā Romas Svētā Pētera baziliku. Šādas asociācijas nav nejaušas, jo patiešām savulaik arhitekts Nikolajs Eigtveds vēlējās Dānijas galvaspilsētā uzbūvēt Svētā Pētera bazilikas līdzinieci. Rezultātā Kopenhāgena ieguva baznīcu, kurai ir viens no lielākajiem kupoliem Eiropā, un kuras veidolā daudzveidīgi izmantots Ziemeļvalstu marmors. Kvartāli ap Marmora baznīcu ir liecības par to, kāda bija Kopenhāgena 18.-19. gadsimtā.
Foto: Skats no kuģīša uz Marmora baznīcu un tās apkārtni.
5. Hipiju brīvpilsēta Kristiānija
Ja ir kluss sapnis pabūt hipiju vidū, tad Kopenhāgenā šo sapni var īstenot arī tagad, 21. gadsimta otrajā desmitgadē, kad hipiju slavas laiki palikuši pagātnē, jo tieši Kopenhāgenā hipijiem joprojām ir sava mājvieta – brīvdomīgā pilsēta pilsētā Kristiānija. Tā dibināta 1971. gada 13. novembrī, kad grupa brīvdomātāju vienkārši iegāja pamestās armijas kazarmās un izveidoja savu rajonu ar pašu noteikumiem un dzīves stilu. Savdabīgu suvenīru tirgotāji, pārpasaulīgā mierā iegrimuši muzikanti, snaudoši suņi, stilīgas minikafejnīcas, spilgti grafiti, aptuveni tūkstotis pastāvīgo iedzīvotāju un katru gadu vairāk nekā 500 000 apmeklētāju – tāda ir Kristiānija.
Foto: Kristiānijas vārti, pa kuriem ieejot, vienā mirklī sanāk nokļūt aiz Eiropas Savienības robežām, jo šī hipiju paradīze pasludinājusi, ka atrodas ārpus Briseles uzraudzības.
6. Kāpšana tornī pa unikālām kāpnēm
Pārbaudīt savu drosmi var, kāpjot Kristiānhavnas rajona baznīcas tornī. Kāpnes sākas gluži ikdienišķi, zem baznīcas jumta, bet sasniedzot torni, iziet laukā un kā savdabīgs balkons lokveidā daudzkārt aptver torni. Kāpjot pa kāpnēm, paveras plaša Kopenhāgenas un apkārtnes panorāma. Skaidrā laikā austrumu pusē esot samanāma pat Zviedrijas piekraste. Pirms doties augšup pa kāpnēm, gan draudzīgi jāaprunājas ar sevi, vai izdosies izvairīties no augstuma radītajām bailēm, jo gadoties, ka dažs labs tūrists augšā uzkāpj visai raiti, bet lejā tiek ar grūtībām.
Foto: Kristiānhavnas rajona baznīca.
7. Hamleta leģendārā pils
Tas, ka tieši Dānijā atrodas pils, ko saista ar angļu dramaturga Viljama Šekspīra lugu Hamlets, protams, ir paradoksāli, jo dāņiem un britiem nav spēcīgu vēsturisko saišu. Izrādās, pils atrašanās vietas – Helsingēras pilsētas – nosaukumu saista ar Šekspīra lugā pieminēto Elsinoru, bet par Hamleta prototipu tiek uzskatīts vikingu laika princis Amlets no Jitlandes (Jitlande gan ir cits Dānijas reģions). Mūsdienās Kronborgas pils saistību ar Hamletu stiprina teātra svētki. Toties pils pieticīgi apgaismotajā pagrabā viesus gaida ne jau Hamleta, bet vikingu valdnieka Holgera Dāņa skulptūra. Leģenda vēsta, ka Holgers mierīgi dus, ja Dānija ir drošībā, bet modīsies, ja viņa zemei draudēs briesmas.
Foto: UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Kronborgas pils.
8. Baltās krīta klintis
Mēnas klintis, kas atrodas tāda paša nosaukuma salā, stiepjas gar Baltijas jūras krastu aptuveni sešu kilometru garumā un vietām sasniedz pat 100 metru augstumu. Lai sasniegtu klintis, jāšķērso Mēnas sala, braucot cauri gleznainiem ciemiem, garām laivu piestātnēm un rūpīgi koptiem dārziem, līdz ceļš ievijas mežā un aizved gandrīz līdz pašai jūrai. Netālu no klintīm atrodas moderns apmeklētāju centrs, kura ekspozīcija vēsta par klinšu izcelsmi. Bet, lai baltās klintis ieraudzītu visā to krāšņumā, nav variantu – jāmēro ceļš lejup pa kāpnēm līdz pašai jūras malai.
Foto: Ceļotāji pie Mēnas klintīm.
9. Šarmantās mazpilsētas un ciemi
Dānija patīkami pārsteidz ar sakoptību un iedzīvotāju labo stila izjūtu. Te nedominē ne ārišķīgi greznas, «ir nauda, nav gaumes» stila savrupmājas, ne arī novārtā pamesti grausti. Dāņiem raksturīgā prasme veidot pievilcīgu vidi, kā arī viesmīlīgā, bet neuzbāzīgā attieksme pret ceļotājiem vislabāk izjūtama valsts nelielajās apdzīvotajās vietās.
Foto: Tipiska Dānijas mazpilsēta.
10. Bornholmas salas baznīcas
Bornholma – viena no vairāk nekā 400 Dānijai piederošajām salām – atrodas Baltijas jūrā, nepilnus 170 kilometrus no Kopenhāgenas. Bornholmas zīmols ir neparastās apļveida formas baznīcas. Vēl šajā salā ieraugāmas cietokšņa drupas, pāris senlaicīgas dzirnavas, piekrastes klintis un ceļotājiem par prieku – arī pludmale. Vasarās Bornholmā sarodas atpūtnieku pūļi, bet gada vēsajā laikā sala iegrimst klusumā, gaidot atkal nākamās tūrisma sezonas sākumu.
Foto: Bornholmai raksturīgā arhitektūra.
11. Tilts, kas savieno Dāniju un Zviedriju
Tilts pār Ēresunu jau kopš 2000. gada savieno Dāniju un Zviedriju, ļaujot ceļu Kopenhāgena-Malme veikt vidēji 30 minūtēs, un ir viena no ievērojamākajām šāda rakstura būvēm Eiropā. Tilts ietver divlīmeņu struktūru – gan autoceļu, gan dzelzceļu.
Foto: Skats uz Ēresuna tiltu no Dānijas krasta.
12. Farēru salu ainavas
Farēru jeb Fēru salas it kā ir Dānija, un it kā nav Dānija. Tās atrodas pa vidu starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeānu, tātad, tālu prom no Kopenhāgenas, tomēr kā autonoma teritorija šīs salas ietilpst tieši Dānijas sastāvā. Nomaļā atrašanās vieta nodrošina to, ka Farēru salās ieraugāmas civilizācijas maz mainītas dabas ainavas un šķietami 21. gadsimtā gluži neiederīga arhitektūra. Salinieku dzīvē joprojām būtisku lomu spēlē zveja, turpretī ceļotāji te ierodas vērot putnus un apbrīnot neparasti zaļās pļavas, kas kontrastē ar bieži vien pelēkajām, mākoņainajām debesīm.
Foto: Farēru salām raksturīgā ēka ar zāli uz jumta.