APBRĪNOJAMĀ IRĀNA - Persijas šūpulis – no Širazas līdz Persepolei

Jau vairāk kā 2000 gadus Širaza pelnīti tiek uzskatīta par Persijas kultūras sirdi. Kādos tik epitetos tā netiek dēvēta - par dārzu, dzejnieku, rožu, zinātnes, izglītības un pat vīna pilsētu, jo tieši no šejienes nāk slavenā Shiraz vīnogu zorte, kuras vīnus tik ļoti iecienījuši cilvēki visā pasaulē. Vīns, gan Širazā jau ir vēsture, jo tas nekādīgi neiet roku rokā ar Islama republiku un tās pasludināto sauso likumu, bet viss pārējais Irānas kultūras šūpulī ir manāms vēl šo baltdien.
Foto: Krāšņie Eram dārzi Širazā
Foto: Foto autors: Jānis Kreicbergs
Copyright: Impro Ceļojumi

Tā, piemēram, Širazas divi slavenākie dēli ir Irānas leģendas - dzejnieki Hafez un Saadi, kuru kapenes, kas iekārtotas skaistos dārzos ir obligāto pieturas vietu saraksta augšgalā. Abu leģendāro dzejnieku darbi iekaroja cilvēku sirdis ne tikai Persijā, bet arī Tuvajos Austrumos un Āzijā, kā arī Eiropā un Krievijā. Hafez vispār ieņem tādu kā svētā lomu Irāņu sabiedrībā - viņa darbus no galvas pārzin jebkurš persietis, bet viņa dzejas grāmata atrodas goda vieta blakus korānam katra irāņa mājās.
Foto: dzejnieka Hafez kapenes-dārzs

Arī dārzu pilsētas titulu Širaza pilnībā attaisno, jo parku te ir vairāk kā jebkurā citā vietā Irānā. Karalis starp zaļajiem pleķīšiem ir Eram dārzs, kas bieži vien tiek saukts par Paradīzes dārzu. Tas ir greznākais no Širazas dārziem, kuru labi papildina un izdaiļo Qajar dinastijas pils tā pašā centrā.

Bet vēl krāšņāk par visiem dārziem izskatās Širazas mošejas. Kādu to te tik nav, visdažādākajos stilos. Ne velti Širaza vienmēr ir dzenusies pārspēt Isfahānu arhitektūras dailē un viduslaikos tā bija viena no pašām nozīmīgākajām pilsētām Tuvajos Austrumos, pārspējot pat Bagdādi.
Foto: Nasir ol Molk mošeja

Pilsētas galveno mošeju Vakil mosque klāj skaistas Isfahānas stila zilās flīzes,…

…Nasir ol Molk mošeja apbur ar iekštelpām dekorētām ar vitrāžām un interesantiem flīžu ornamentiem un rakstiem,…

…,bet Imazedeh Ali Ebn Hamza mošeja burtiski žilbina ar vēl krāšņāku interjeru - tās sienas un kupols ir noklāti ar Venēcijas stikla un spoguļu gabaliņiem radot iespaidu it kā sienas klātu dimantu kārtiņa.

Un tad seko pats labākais Shah Cherrah Holy Shrine svētnīca, kur apglabāts svētākā personāža Irānas vēsturē Imama Rezas brālis. Tā kā šī ir viena no svētākajām vietām Irānā tad parasti ārzemniekiem ieeja šai milzīgajā kompleksā ir liegta, bet nu kas var atteikt Kreicbergam ? Pietiek zolīdi pajautāt un sargi ar smaidu paver durvis un pasaka Welcome.

Un te nu es esmu - iespējams visabrīnojamākajā celtnē visā Irānā. Shah Cherrah svētnīcā varētu vilkt paralēles ar Imazadeh mošeju, jo arī te visas sienas, griestus un kupolus klāj Venēcijas stikla un spoguļu gabaliņi, tikai šī svētnīca ir reizes 6-7 lielāka un krāšņāka. Un ja vēl tam visam pieliek klāt senos un vēlvēm klātos bazārus, tad nav brīnums, ka Širaza sastāda nopietnu konkurenci Isfahānai par skaistākā pilsētas godu visā Irānā. (vienīgais Shah Cherrah drošības apsvērumu dēļ nav atļauts ienest kameras, var bildēt ar telefonu tikai, tāpēc uz augstvērtīgām bildēm necerēt – foto no Imazedeh Ali Ebn Hamza mošejas)

Khan citadele – senā Širazas valdnieku rezeidence.

Širaza ir pasaules tūrisma centrs ne tikai dēļ skaistajām mošejām, krāšņajiem dārziem, dzejnieku kapenēm un senajiem bazāriem. Foto: Shiraz Bazaar

Tieši pie Širazas atrodas Senās Persijas Impērijas galvaspilsētas un varenāko valdnieku apbedījumu vietas. Tā ir īstā vieta kur iepazīt Persijas Impērijas vēsturi un apskatīt to, kas palicis pāri no slavenās Persepoles pēc Maķedonijas Aleksandra sirojuma.

Senās Persijas galvaspilsēta Persepole, kas celta no 6-4.gs pirms mūsu ēras, savulaik bija pati greznākā pilsēta pasaulē ar kuru skaistuma ziņā Antīkajā pasaulē varēja konkurēt tikai Babilona, Roma un Atēnas.

Persijas labākie arhitekti un amatnieki radīja tai laikā vēl neredzēti krāšņas pilis un dārzus, no kurām mūsdienās palikušas tikai drupas. Maķedonijas Aleksandrs atmaksas pārņemts vēlējās gūt revanšu par Atēnu nopostīšanu un pārējo paveica laiks.

Bet tas nenozīmē, ka te nav ko redzēt. Ir saglabājušies galvenie vārti, kolonas no dažādām pilīm, varenās terases un kāpnes, kuras klāja grezni reljefi, valdnieku kapenes, statujas un kapiteļi, attēlojot mistiskus radījumus.

Tāpēc neskatoties uz Aleksandra Lielā un laika zoba paveikto Persepole pelnīti ierindojas starp interesantākajām antīkās pasaules pilsētām priekš mūsdienu tūristiem.

Daudz vairāk no Maķedonijas Aleksandra cieta otra Persijas galvaspilsēta Pasargada, kas ir vēl senāka par Persepoli. Maz, kas te ir palicis pāri no pilsētas Zelta laikiem, bet pats nozīmīgākais objekts te tomēr labi saglabājies - Kīra Lielā kapenes. Kīrs Lielais ir Persijas Impērijas tēvs un izveidotājs, kā arī pats dižākais no Persijas valdniekiem. Viņš spēja apvienot daudzās tautas un teritorijas zem savas varas un tur kur citi tā laikmeta imperatori izmantoja spēku, Kīrs izmantoja politisko veiklību izvairoties no liekiem cilvēku upuriem.

Bet Persijas Impērijai ir vismaz vēl 4 diženi imperatori, kas paplašināja zemes un veica panākumiem bagātus karagājienus - Dārijs I, Dārijs II, Kserks un Artakserks. Tie visi atdusas Naqsh-e Rostam nekropolē, kur klintīs cirstās kapenes ar skaistām fasādēm atgādina kaut ko no Petras, Jordānijā.

Naqsh-e Rostam nekropolē, kur atdusas Persijas valdnieki - Dārijs I, Dārijs II, Kserks un Artakserks

Visbeidzot Širazas pievārtē atrodas arī viens gana interesants dabas objekts - Maharloo Lake. Šis sāls ezers, kuru ieskauj kalni ir zīmīgs ar savu neierasto ūdens krāsu, kas noteikti pie sirds ies blondīnēm, jo ezera ūdens ir rozā nokrāsā.

Zilās debesis, tumšie kalni, rozīgais ūdens un baltais sāls līdzenums piekrastē veido gana krāsainu ainavu un bildi priekš fotogrāfijām. Foto: Maharloo ezers.

Kermana un Jazda ir divas Zīda ceļa metropoles, kas bijuši nozīmīgi tirdzniecības centri visos mūsu ēras periodos, jau kopš pašiem pirmsākumiem. Ja galvenais Zīda ceļš veda no Ķīnas caur Samarkandu, Bukharu, Mervu, Mashadu, jau aprakstīto Tabrizu un Turciju, tad otrs ceļa atzars veda caur Indiju, Afganistānu, Kermanu, Jazdu un tālāk uz Bagdādi un Aleppo Sīrijā.
Foto: Jazdas tuksneša pilsētas kupoli.

Katrai no tām bija sava specialitāte kādēļ tirgotāju karavānas te pieturēja - ja Jazda bija izslavēta ar savu zīdu un vērtīgajiem zelta izstrādājumiem, kas arī šobaltdien ir bagātīgi izstādīti viduslaiku bazārā,…

…, tad Kermana, līdzīgi kā azeru apdzīvotā Tabriza bija Paklāju Meka. Kermanas paklāji bija tik augstvērtīgi, ka tos izvēlējās ne tikai Persijas valdnieki savām pilīm, bet arī Mogulu imperatori. Foto: Kermanas dzelzskaļu Bazārs

Ja Jazda ir katra Irānas ceļojuma sastāvdaļa, tad Kermana ir pilnīgi jauna vieta latviešu ceļotājiem. Arī Marko Polo savā maršrutā iekļāva abas šīs Zīda ceļa metropoles, kas atrodas tuksneša pievārtē. Šī ekspedīcija vispār sanāk tāds kā ceļojums Pa Marko Polo pēdām Persijā, jo slaveno itāļu ceļotāju sanāk pieminēt ļoti bieži. Vienīgā atšķirība, ka Eiropas ceļotāju leģendai daudzās dabas vietas ir paslīdējušas garām.
Foto: Kermanas mošeja

Gan Kermanā, gan Jazdā, protams, netrūkst mošeju un bazāru, bet katrai no tām ir savas stiprās puses un īpašas iezīmes, ar ko piesaistīt mūsdienu ceļotāju uzmanību. Kermana, piemēram, ir pirts un tējnīcu pilsēta. Šejienes iemītniekiem un viesiem labpaticis pasēdēt pirtīs un Kermanas hamami bija ļoti grezni dekorēti. Viens no tiem ir pārvērsts par muzeju, kur vaska figūras labi parāda visus procesus un procedūras, kas tur notika.

Savukārt kāda cita pirts, Hamam Vakil ir pārvērsta par iespējams skaistāko tējnīcu visā Irānā. Velves, flīzēm un gleznojumiem dekorētas sienas un strūtlakas baseiniņš pašā centrā rada ideālu fonu ūdenspīpei jeb tasītei tējas. Tējas dzeršana te ir vesela kultūra un sena tradīcija, ko Kermana pārņēmusi no Ķīnas un Indijas tirgotājiem, kas pieturējuši šeit ceļā uz Eiropu.

Gan Jazdā, gan Kermanā, kā jau pilsētām tuksneša un pustuksneša malā, galvenā problēma vienmēr bijusi karstums. Kā gan viduslaikos atvēsināties karstajās vasaras dienās, ja ledusskapis un kondicionieris vēl nav izgudrots? Kermana atrada risinājumu radot viduslaiku ledusskapi, ko sauc par Ledus māju - konisku māla celtni ar telpu pagrabstāvā, kur novirzīt, uzglabāt un no karstuma pasargāt ledus klučus, kas tika iegūti blakus esošajos dārzos, gaidot kad seklie baseini sasals.

Savukārt Jazdā veldzes risinājums tika atrasts badgiros, kas ir vēja torņi diezgan iespaidīgos izmēros, sniedzoties pat 33 metru augstumā, un arhitektoniski savādāki kā Qeshm salā vai Emirātos. Tie spēj noķert kaut mazāko vēja plūsmu un novirzīt dzīvojamajā telpā zemāk.

Vēja torņi ir viena no Jazdas iezīmēm, bet ne vienīgā. Te atrodas labākā kleķa māju vecpilsēta Irānā ar šaurām ieliņām, segtām alejām un arkām, veidojot ļoti fotogēnisku labirintu.

Tāpat Jazda ir viens no pēdējiem zoroastrisma reliģijas balstiem pasaulē, kur vairāki tūkstoši sekotāju turpina praktizēt antīkos rituālus. Zoroastrisms ir vecākā un tātad pirmā monotonā reliģija pasaulē, kuriem bija tikai viens vienīgs Dievs vārdā Ahura Mazda. Tā seko Zoroastra jeb Zaratustras mācībai, kas dzīvoja pirms 3000-3500 gadiem un ir šīs reliģijas pamatlicējs.

Interesantākā vizuālā šīs reliģijas liecība Jazdā ir Klusuma torņi un Uguns templis, kur priesteri kopš antīkiem laikiem uztur pie dzīvības mūžīgo uguni - vienīgo no savulaik trim svētajām liesmām, kas izdzīvojušas līdz šodienai. Interesanta Zoroastrismā bija apbedīšanas maniere, kas saistīta ar četriem elementiem uz kā balstās šī reliģija savos pamatos - ūdens, zeme, uguns un vējš. Apglabājot mirstīgos zoroastriešiem vajadzēja izdomāt veidu, kā apbedīt nelaiķi tā, lai trūdošās miesas nesamaitātu un nesaskartos ar nevienu no elementiem. Zemē guldīt nevar, jūrā apglabāt nevar un kremēt arī ne, jo tad tiks piesārņota uguns - vissvētākais no elementiem.

Risinājums tika rasts izveidojot dīvainus torņus pakalna galā, kur torņa iekšpusē jeb aizvējā uz pacēluma tika glabātas mirstīgās atliekas embrija pozā, jo Zaratustras sekotāji uzskatīja kā cilvēks ieradies uz šīs Zemes, tā arī tam jāaiziet. Mirušos vēlāk apskrubināja putni atstājot vien kaulu, tādējādi neviens no elementiem ar nelaiķi nesaskārās. Lai gan šo antīko praksi Irānas šahs aizliedza 1960. gadā un nu zoroastrieši glabā mirušos betona pazemes bunkurā, tomēr divi no šādiem Klusuma torņiem Jazdā ir vēl saglabājušies.
Foto: Daulatabab dārzu paviljona kupols, Jazda.

Vēl viena īpatnība Jazdā ir viesnīcas, kur vairākas ir iekārtotas Zīda ceļa karavanserajos jeb iebraucamajās sētas - viduslaiku kompleksā, kur zem viena jumta atradās staļļi kamieļiem un zirgiem, viesnīca, noliktavas un tirdzniecības centrs preču apmaiņai un krājumu uzpildei. Viesnīcas izvietotas dažādos karavanserajos, gan vienkāršākos, gan greznākos atkarībā no zvaigznēm, bet mūsu grupiņai bija iedalīts ļoti grezns viduslaiku komplekss ar skaistu pagalmu, baseinu un čalojošām strūklakām (foto).

Visbeidzot Jazdā vērts aplūkot arī pāris ievērojamas mošejas, no kurām īpaši jāizceļ Jame Masjed jeb Piektdienas mošeja, kas dižojas ar diviem 48 m augstiem minaretiem - augstākajiem minareta torņiem visā Persijā, kas par 6 m pārsit pušu mūsu Brīvības pieminekli.