Tālāk manā plānā bija vēl kāds mazās Džibuti valstiņas ezers Lac Assal. Bet līdz tam vēl vajadzēja nokļūt. Joprojām pa logu pavērās mēnesnīgas ainavas draudīgi kalni un lavas līdzenumi, kā arī sāls pleķīši, kas tumšajā ainava iedvesa arī kaut ko gaišu.
Fotogrāfiju autors: Jānis Kreicbergs
Copyright: Impro Ceļojumi
Vulkāniskie kalni pa ceļam no Lac Abbe uz Lac Assal.
Jau atkal nācās braukt cauri Petit Barra tuksnesim un jau atkal te plosījās smilšu vētra tā ka brīžiem labi ja pāris metrus uz priekšu varēja redzēt.
Manā ceļā trāpījās arī gana iespaidīga aiza - Ghoubbet kanjons
Ghoubbet kanjons
Pēc foto pauzēm pie Ghoubbet kanjona un draudīgā, krāteru un klinšu ieskautā Dēmonu līča ....
...atdūros pie otra Džibuti slavenā ezera - Lac Assal. Woooooow !
Lai gan šis ir pavisam savādāks kā Lac Abbe, tas ir ne mazāk unikāls. Te nu pilnībā jāpiekrīt Lonely Planet ceļvedim, nodēvējot ezeru par vienu no visgrandiozākajiem dabas fenomeniem Āfrikas kontinentā!
Tulkojumā no franču valodas Lac Assal nozīmē sāls ezers, un baltais pulverītis, ko mēs lietojam ēdienā, te itin visur acīs sitas. Tumšu vulkānu ielenktajā krātera ezerā visa piekraste ir noklāta ar baltiem un brūniem sāls kristāliem, kā arī sāls pludmalēm, tāpēc nepārsteidz fakts, ka Lac Assal ir officiāli pasaules sāļākā ūdenskrātuve, pat sāļāka par slaveno Nāves jūru. Arī te var avīzi lasīt, peldot ūdenī, jo ūdens ir tik sāļš, ka pat zilonim te grūti būtu noslīkt.
Bet tas, kas padara šo ezeru unikālu visa kontinenta mērogā, ir nereālā ūdens nokrāsa. Pateicoties ļoti mainīgajam dziļumam, kā arī baltajai un brūnajai sāls krāsai, ezera ūdens ik pēc brīža strauji maina nokrāsas - no dažādiem zaļiem un ziliem toņiem...
...līdz pat brūniem un orandžīgiem. Atrodoties 150 m zem jūras līmeņa, kas ir zemākais punkts Āfrikas kontinentā un trešais pasaulē pēc Nāves un Galilejas jūrām Izraēlā, šis ezers nespēj atstāt vienaldzīgu...pat Nāves jūra nobāl tā priekšā!
Daudzo nokrāsu ezers Lac Assal.
Daudzo nokrāsu ezers vulkānu ieskautais Lac Assal.
Daudzo nokrāsu ezers vulkānu ieskautais Lac Assal.
Džibuti tika piedzīvots vēl viens ceļojuma lielais notikums pelde ar vaļu haizivīm.
Foto: Vaļu haizivs iemužināta no laiva, no virsmas gan neko labu nevar nobildēt. Tā kā zemūdens kameras man nav tad nākoša bilde izņēmuma kārtā ir aizņemta internetā.
Tas ir katra nirēja sapnis un ceļotāji pat nedēļu pavada pa okeānu kuģojot un tās meklējot. Bet Džibuti pietiek vien ar pusi dienas, lai varētu līdzās peldēt ar vairāk kā 20 šiem zemūdens gigantiem, kas garumā mēdz sasniegt pat 17 m. Šīs graciozās zemūdenes cilvēkam nav bīstamas, pat matiņš no galvas nenokritīs, bet sajūtas fenomenālas, īpaši mirklī, kad atrodos no visām pusēm ielenkts starp 6 vaļu haizivīm tieši pa vidu.
Ceļojuma laikā labāko atpūtas iespēju arī piedāvā mazā Džibuti republika. Tai pieder dažas koraļļu rifiem ieskautas saliņas ar smilšu pludmalēm. Viena no tām ir Moucha Island, vienīgā uz kuras iespējams pārlaist nakti zem jumta tas ir viesnīcā. Nevar tā skaistuma dižoties ar Franču Polinēziju, bet labāka par slaveno Hurgadu tā noteikti ir. Smilšu pludmales, te ir pavisam tukšas un atrast pilnīgi vientuļu smilšu pleķīti te nesagādā nekādas problēmas.
Moucha sala un blakus esošā Maskali no putna lidojuma izskatās lūk šadi:
http://www.imagenesygraficos.com/fondos-escritorio/data/media/159/djibouti-the-islands-of-maskali-and-moucha.jpg
http://2.bp.blogspot.com/-Oe4ybTPiwtA/UFL_Vqt8QKI/AAAAAAAAD3s/SNRHt5ZU5bo/s1600/Moucha+Islands+in+Djibouti+Paradise+on+Earth.jpg
Moucha salas pludmale vēlā pēcpusdienā
Moucha sala Džibuti saulrietā visa pludmale, ka privāti rezervēta, neviena paša tūrista.
Džibuti republikas galvaspilsēta dēvējas tāpat kā valsts par Džibuti, jeb Djibouti City. Tā ir mazās valstiņas galvenā ekonomiskā dzīsla ar rosīgu tirdzniecību un galveno ekonomikas balstu ostu, caur kuru kursē lauvas tiesa no Etiopijas importa un eksporta.
Džibuti pilsētas galvenais simbols un vērtīgākais apskates objekts ir senā Hamoudi mošeja ar 12. gs. minaretu.
Ceļojuma laikā manā ceļā gadījās tikai divas pilsētas, kurās vērts ieskatīties Harara Etiopijā un Džibuti. Pēdējā bez Hamoudi mošejas un eksotikas pilnā Grand Marche tirgus un laukuma, vērts arī doties īsā pastaigā par vecpilsētu, kuras arhitektūrā dominē arābu un eiropiešu kolonizatoru nianses. Ēkas ir diezgan noplukušas, jo franči jau sen kā šo vietu pametuši (izņemot franču karavīrus, kam Džibuti ir svarīga bāze), bet toties tas piedod pilsētai senatnīguma šarmu. Džibuti pilsēta tas ir Āfrikas, Arābijas un Eiropas kokteilis vienā glāzē.
Viena no Džibuti celtnēm tām raksturīga eiropiešu un arābu ietekme arhitektūrā. Līdz Florencei te vēl tālu, bet Āfrikas pilsētu vidū, Džibuti ir gana interesanta.
Ar viesošanos galvaspilsētā Džibuti apskatei tika pielikts punkts un tālāk jau devos atpakaļ uz Etiopiju, šoreiz šķērsojot Džibuti rietumu robežu.
Foto: Džibuti ainava ceļā uz rietumu robežu.