Algarvē – Portugāles reģionā, kas atrodas valsts pašos dienvidos, ceļotājus sagaida gaišas, dekoratīviem skursteņiem rotātās ēkas, balto smilšu pludmales, kūrorta relaksējošā atmosfēra, pastaigu takas sportiskas atpūtas īstenošanai un mandeļziedu smarža. Algarves populārāko suvenīru vidū ir gan madeļziedu attēli, gan mandeļu liķieris, gan cepumi ar mandelēm. Turklāt Algarves noskaņai precīzi atbilst vārdi, ko amerikāņu rakstnieks Hemingvejs teicis par Parīzi – „Mūžīgi svētki”.
Foto: Albufeira – viena no Algarves ievērojamākajām pilsētām – vakarā.
2.Iespēja nokļūt klinšu grotā
Nepieciešams vien pārvarēt nedrošību un iekāpt nelielā laiviņā, lai tā ievestu Dienvidportugāles piekrastes klinšu grotās, kur ieraugāmas dabas veidotas skulptūras un neparasta gaismēnu spēle. Okeāns vasarās bieži vien mēdz būt mierīgāks par dažu labu Latvijas upi, un brauciens laiviņā izvēršas visai patīkams.
Foto: Drosmīgie ceļotāji dodas grotās.
3. Saulriets Eiropas malā
Gaidīt saulrietu Eiropas galējā dienvidrietumu punktā – Svētā Vincenta ragā – ir ļoti skaists piedzīvojums. Vasarīgi siltos vakaros te vērot saulrietu sabrauc daudzi desmiti tūristu. Šajā zemesragā atrodas arī viena no jaudīgākajām Dienvideiropas bākām, kas joprojām darbojas, bet suvenīru veikalā iespējams iegādāties īpašu apliecību – pierādījumu tam, ka ir būts pašā Eiropas malā.
Foto: Ceļotāji no Latvijas un citām valstīm kopīgi gaida saulrietu Svētā Vincenta ragā.
4. Okeāna piekrastes klintis
Portugālē var vērot apbrīnojami gleznainas okeāna piekrastes ainavas. Piekrastes klintis vietām sasniedz daudzu desmitu metru augstumu, ļaujot apzināties dabas varenību. Rāmā laikā iespējams mierīgi pastaigāties virs klintīm, savukārt spēcīgā vējā tas praktiski nav iespējams. Svarīgi arī pie klintīm būt saulainā laikā, jo reizēm – it īpaši rudeņos – klintis mēdz noslēpt miglas vāli.
Foto: Klintis Dienvidportugālē.
5. Vēstures klātbūtne Sagrišā
Portugāļu vēsturnieki joprojām lauž šķēpus par to, bija vai nebija tieši Sagrišā Portugāles pirmā jūrasskola, kurā jau 15. gadsimtā tika izglītoti Lielo Atklājumu laikmeta jūrasbraucēji. Lai vai kā tur būtu ar aizgājušajiem gadsimtiem, patlaban Sagriša ir viena no ainaviski pievilcīgākajām vietām Portugālē, kurā aplūkojama ne tikai bāka, bet arī senlaicīgs cietoksnis, iespaidīgs kompass, saukts „Vēja roze” un dažādi, neparasti ziedi, kas iemanījušies iesakņoties klinšainajā zemē un uzplaukt spēcīgajā vējā.
Foto: Skats uz Sagrišas bāku, tālumā – cietoksnis un kapela.
6. Pastaiga pa Obidušu
Līkumotas, bruģētas, šauras un stāvas ieliņas, ziedos iegrimuši nami, cietoksnis kalna galā un senatnīga noskaņa, kurā par 21. gadsimtu atgādina vien automašīnas, kas apbrīnojami veikli pārvietojas pa vecpilsētu – tāda ir Obiduša. Mazpilsēta, kura dažādos ceļojumu galamērķu topos tiek atzīta par vienu no iespaidīgākajām, atmiņā paliekošākajām un šarmantākajām apdzīvotajām vietām visā Eiropā. Tāpēc tās pievilcībai nekaitē pat lietus un vējš. Saviem viesiem Obiduša piedāvā arī tai raksturīgo ķiršu liķieri un Šokolādes svētku daudzveidīgās tradīcijas.
Foto: Obidušas vecpilsētas centrs.
7. Koimbras studenti un viņu dziesmas
Mondego upes krastos mītošā Koimbra lepojas ar to, ka ir Portugāles slavenākās universitātes mājvieta. Pilsētas viesiem tas paver iespējas apmeklēt kādu Koimbras universitātes studentu un absolventu dziesmu koncertu un paklausīties unikālu dziedāšanas un muzicēšanas stilu – Koimbras fado, kas atšķiras no pasaulē labāk pazīstamā Lisabonas fado. Fado ir viens no Portugāles simboliem – dziesmas ģitāras pavadībā, izpildītas īpašā, tikai portugāļiem vien raksturīgā noskaņā. Turklāt fado dziesmas ir par visu, kas dzīvē aktuāls – no mīlestības līdz pat politikai.
Foto: Skats uz Koimbru, tornis ar Portugāles sarkanzaļo karogu ietilpst universitātes kompleksā.
8. Garīguma meklējumi Fatimā
Dažiem Fatima ir svētvieta, citiem – iespēja redzēt iespaidīgu sakrālo arhitektūru, bet jebkurā gadījumā Fatima ir viens no Portugāles simboliem. Šajā valstī populārs ir izteiciens: „Kurš nav bijis Fatimā, vispār pa īstam nav bijis Portugālē”. Tas tāpēc, ka tieši Fatimā spilgti atklājas Portugāles dienvidnieciskais, ļoti emocionālais un vienlaikus gan ekstravertais, gan nostaļģiskais raksturs.
Foto: 20. gadsimta divdesmitajos gados būvētais Fatimas dievnams un laukums, kurā mēdz pulcēties gan svētceļinieki, gan tūristi.
9. Lisabonas elegantā arhitektūra
Belēmas tornis, Hironīma klosteris, piemineklis Lielo Atklājumu laikmeta varoņiem, cietoksnis, kas slejas pār veclaicīgajiem Alfamas kvartāliem, modernais EXPO rajons – tie ir tikai daži Portugāles galvaspilsētā Lisabonā aplūkojamie apskates objekti. Kopumā šai pilsētai piemīt dienvidnieciskas metropoles elegance, ko veido dažādu laikmetu un arhitektūras stilu simbioze un ko ceļotāji no Latvijas mēdz raksturot ar vārdiem: „Pie mums gan nekā līdzīga nav”.
Foto: Belēmas tornis – manuēlisma stila arhitektūras spilgts paraugs, uzbūvēts Lielo Atklājumu laikmetā, savulaik izmantots kā bāka, bet tagad kļuvis ļoti iemīļots tūristu vidū.
10. Portugāliskā stila krodziņi
Krodziņi Portugālē nav tikai paēšanas un kafijas vai vīna dzeršanas vieta. Krodziņi Portugālē ir būtiska vietējās kultūras daļa. Svinot svētkus, cīnoties ar bēdām, risinot sarežģītas sarunas un kliedējot garlaicību, portugāļi pulcējas krodziņos. Daudzos Lisabonas krodziņos iespējams klausīties šajā pilsētā dzimušo dziedāšanas un muzicēšanas stilu – Lisabonas fado. Bet par pārsteigumu ārvalstu viesiem nostalģiskos fado izpildītājus uz krodziņa skatuvītes mēdz nomainīt arī dzīvespriecīgu, temperamentīgu tautas dziesmu un deju izpildītāji, un šīm dejām ir kas kopīgs ar latviešu slaveno tautas deju „Sudmaliņas”.
Foto: Folkloras stila dziesmu un deju izpildītāji Lisabonas krodziņā.
11. Arabidas kalnu panorāma
Ainavisks ceļš vijas pa Arabidas kalniem, ļaujot izbaudīt okeāna piekrastes ainavas. Senāk šo ceļu esot mērojuši vien mūki, kuri kalnos bija uzbūvējuši savu klosteri, vēlāk, 20. gadsimtā Arabidas kalnos attīstījās rūpniecība un pa ceļu braukušas kravas automašīnu kolonas, bet tagad, 21. gadsimtā šo ceļu mēro daudzi jo daudzi ceļotāju autobusi. Ja portugāļi vairāk censtos tūrisma mārketinga labā, varētu Arabidas kalnu ceļu popularizēt tāpat kā norvēģi popularizē savu Troļļu ceļu un Pēra Ginta ceļu.
Foto: Skats uz Atlantijas okeāna piekrasti no pieturvietas Arabidas kalnos. Šaurā zemes strēle tālumā ir Trojas pussala.
12. Iespaidīgā, militārā arhitektūra
Portugāle ir cietokšņu zeme un spēj iepriecināt ikvienu vēsturiskās arhitektūras entuziastu. Jau 12.-13. gadsimtā portugāļi savus cietokšņus pratuši būvēt tik pamatīgi un prasmīgi, ka tos nav sagrāvušas zemestrīces un nav sagrauzis laikazobs. Portugālei gan, protams, paveicies, ka tās teritorijā nenotika ne Pirmā, ne Otrā pasaules kara militārās operācijas, un nopietnas karadarbības vispār nav bijis kopš 19. gadsimta.
Foto: Marvao cietoksnis. Biezo mūru iekšienē atrodas miniatūra pilsēta, kas tagad atgādina savdabīgu, apdzīvotu brīvdabas muzeju.
13. Jāņu svinības Porto
Ziemeļportugāles pilsēta Porto ceļotājus no Latvijas pārsteidz ar to, ka izrādās – te svin Jāņus! Siera vietā gan ir ceptas sardīnes, ozollapu vainagu vietā – ķiploku laksti, bet Jāņu ugunskuru vietā – krāšņs salūts. Ja gadās būt Porto citā gada laikā, tad vērts pievērst uzmanību pilsētas vēsturiskajam rajonam Ribeirai, kas atrodas tieši Douro upes malā, un izmantot iespēju Porto aplūkot, dodoties braucienā pa šo upi ar kuģīti. Turklāt netālu no Porto atrodas vēsturiskais, zvejnieku apdzīvots rajons Afurada, kurā joprojām saglabājušās gadsimtiem nemainīgas tradīcijas, veclaicīgi nami un krodziņi ar unikāli autentisku atmosfēru.
Foto: Kuģīši, ar kuriem iespējams doties Porto apskates ekskursijās, fonā redzams Ribeiras rajons.
14. Ieskats vīnogu audzēšanā
Douro ielejā atrodamas daudzas saimniecības, kuras jau gadsimtiem ilgi, paaudzi no paaudzes uz šaurām terasēm audzē vīnogas un nodarbojas ar vīna darīšanu. Vietējās vīnogu audzētāju saimniecībās dzīves ritms ir pieskaņots vīnogām – spraigākais darba laiks ir rudenī, parasti septembrī, kad īsā laikā jānovāc visa vīnogu raža. Daudzviet vīnogu novākšana joprojām ir roku darbs, bet pamazām notiek pārmaiņas, meklējot risinājumus tehnikas izmantošanai. Tieši no Douro ielejā audzētajām vīnogām tiek gatavots Portugāles slavenais portvīns.
Vēsturiski vīnogu audzēšana un vīna ražošana bijusi daudzu portugāļu labklājības pamats, un portugāļi joprojām mēdz citēt kāda 20. gadsimta politiķa vārdus: „Viena vīna glāze dod maizi desmit portugāļiem”. Vīns Portugālē nav tikai dzēriens, vīns šīs valsts iedzīvotājiem ir nozīmīga dzīves sastāvdaļa. Paradoksāli, bet tieši vīna zeme Portugāle ir tā Eiropas valsts, kurā neredz alkohola apreibinātus cilvēkus, un vietējie to skaidro tā – te vīnu ierasts nevis dzert nevis pudelēm, bet glāzēm, iedziļinoties ikkatra vīna raksturā.
1. Algarves daba un pilsētas
Algarvē – Portugāles reģionā, kas atrodas valsts pašos dienvidos, ceļotājus sagaida gaišas, dekoratīviem skursteņiem rotātās ēkas, balto smilšu pludmales, kūrorta relaksējošā atmosfēra, pastaigu takas sportiskas atpūtas īstenošanai un mandeļziedu smarža. Algarves populārāko suvenīru vidū ir gan madeļziedu attēli, gan mandeļu liķieris, gan cepumi ar mandelēm. Turklāt Algarves noskaņai precīzi atbilst vārdi, ko amerikāņu rakstnieks Hemingvejs teicis par Parīzi – „Mūžīgi svētki”.
Foto: Albufeira – viena no Algarves ievērojamākajām pilsētām – vakarā.
2.Iespēja nokļūt klinšu grotā
Nepieciešams vien pārvarēt nedrošību un iekāpt nelielā laiviņā, lai tā ievestu Dienvidportugāles piekrastes klinšu grotās, kur ieraugāmas dabas veidotas skulptūras un neparasta gaismēnu spēle. Okeāns vasarās bieži vien mēdz būt mierīgāks par dažu labu Latvijas upi, un brauciens laiviņā izvēršas visai patīkams.
Foto: Drosmīgie ceļotāji dodas grotās.
3. Saulriets Eiropas malā
Gaidīt saulrietu Eiropas galējā dienvidrietumu punktā – Svētā Vincenta ragā – ir ļoti skaists piedzīvojums. Vasarīgi siltos vakaros te vērot saulrietu sabrauc daudzi desmiti tūristu. Šajā zemesragā atrodas arī viena no jaudīgākajām Dienvideiropas bākām, kas joprojām darbojas, bet suvenīru veikalā iespējams iegādāties īpašu apliecību – pierādījumu tam, ka ir būts pašā Eiropas malā.
Foto: Ceļotāji no Latvijas un citām valstīm kopīgi gaida saulrietu Svētā Vincenta ragā.
4. Okeāna piekrastes klintis
Portugālē var vērot apbrīnojami gleznainas okeāna piekrastes ainavas. Piekrastes klintis vietām sasniedz daudzu desmitu metru augstumu, ļaujot apzināties dabas varenību. Rāmā laikā iespējams mierīgi pastaigāties virs klintīm, savukārt spēcīgā vējā tas praktiski nav iespējams. Svarīgi arī pie klintīm būt saulainā laikā, jo reizēm – it īpaši rudeņos – klintis mēdz noslēpt miglas vāli.
Foto: Klintis Dienvidportugālē.
5. Vēstures klātbūtne Sagrišā
Portugāļu vēsturnieki joprojām lauž šķēpus par to, bija vai nebija tieši Sagrišā Portugāles pirmā jūrasskola, kurā jau 15. gadsimtā tika izglītoti Lielo Atklājumu laikmeta jūrasbraucēji. Lai vai kā tur būtu ar aizgājušajiem gadsimtiem, patlaban Sagriša ir viena no ainaviski pievilcīgākajām vietām Portugālē, kurā aplūkojama ne tikai bāka, bet arī senlaicīgs cietoksnis, iespaidīgs kompass, saukts „Vēja roze” un dažādi, neparasti ziedi, kas iemanījušies iesakņoties klinšainajā zemē un uzplaukt spēcīgajā vējā.
Foto: Skats uz Sagrišas bāku, tālumā – cietoksnis un kapela.
6. Pastaiga pa Obidušu
Līkumotas, bruģētas, šauras un stāvas ieliņas, ziedos iegrimuši nami, cietoksnis kalna galā un senatnīga noskaņa, kurā par 21. gadsimtu atgādina vien automašīnas, kas apbrīnojami veikli pārvietojas pa vecpilsētu – tāda ir Obiduša. Mazpilsēta, kura dažādos ceļojumu galamērķu topos tiek atzīta par vienu no iespaidīgākajām, atmiņā paliekošākajām un šarmantākajām apdzīvotajām vietām visā Eiropā. Tāpēc tās pievilcībai nekaitē pat lietus un vējš. Saviem viesiem Obiduša piedāvā arī tai raksturīgo ķiršu liķieri un Šokolādes svētku daudzveidīgās tradīcijas.
Foto: Obidušas vecpilsētas centrs.
7. Koimbras studenti un viņu dziesmas
Mondego upes krastos mītošā Koimbra lepojas ar to, ka ir Portugāles slavenākās universitātes mājvieta. Pilsētas viesiem tas paver iespējas apmeklēt kādu Koimbras universitātes studentu un absolventu dziesmu koncertu un paklausīties unikālu dziedāšanas un muzicēšanas stilu – Koimbras fado, kas atšķiras no pasaulē labāk pazīstamā Lisabonas fado. Fado ir viens no Portugāles simboliem – dziesmas ģitāras pavadībā, izpildītas īpašā, tikai portugāļiem vien raksturīgā noskaņā. Turklāt fado dziesmas ir par visu, kas dzīvē aktuāls – no mīlestības līdz pat politikai.
Foto: Skats uz Koimbru, tornis ar Portugāles sarkanzaļo karogu ietilpst universitātes kompleksā.
8. Garīguma meklējumi Fatimā
Dažiem Fatima ir svētvieta, citiem – iespēja redzēt iespaidīgu sakrālo arhitektūru, bet jebkurā gadījumā Fatima ir viens no Portugāles simboliem. Šajā valstī populārs ir izteiciens: „Kurš nav bijis Fatimā, vispār pa īstam nav bijis Portugālē”. Tas tāpēc, ka tieši Fatimā spilgti atklājas Portugāles dienvidnieciskais, ļoti emocionālais un vienlaikus gan ekstravertais, gan nostaļģiskais raksturs.
Foto: 20. gadsimta divdesmitajos gados būvētais Fatimas dievnams un laukums, kurā mēdz pulcēties gan svētceļinieki, gan tūristi.
9. Lisabonas elegantā arhitektūra
Belēmas tornis, Hironīma klosteris, piemineklis Lielo Atklājumu laikmeta varoņiem, cietoksnis, kas slejas pār veclaicīgajiem Alfamas kvartāliem, modernais EXPO rajons – tie ir tikai daži Portugāles galvaspilsētā Lisabonā aplūkojamie apskates objekti. Kopumā šai pilsētai piemīt dienvidnieciskas metropoles elegance, ko veido dažādu laikmetu un arhitektūras stilu simbioze un ko ceļotāji no Latvijas mēdz raksturot ar vārdiem: „Pie mums gan nekā līdzīga nav”.
Foto: Belēmas tornis – manuēlisma stila arhitektūras spilgts paraugs, uzbūvēts Lielo Atklājumu laikmetā, savulaik izmantots kā bāka, bet tagad kļuvis ļoti iemīļots tūristu vidū.
10. Portugāliskā stila krodziņi
Krodziņi Portugālē nav tikai paēšanas un kafijas vai vīna dzeršanas vieta. Krodziņi Portugālē ir būtiska vietējās kultūras daļa. Svinot svētkus, cīnoties ar bēdām, risinot sarežģītas sarunas un kliedējot garlaicību, portugāļi pulcējas krodziņos. Daudzos Lisabonas krodziņos iespējams klausīties šajā pilsētā dzimušo dziedāšanas un muzicēšanas stilu – Lisabonas fado. Bet par pārsteigumu ārvalstu viesiem nostalģiskos fado izpildītājus uz krodziņa skatuvītes mēdz nomainīt arī dzīvespriecīgu, temperamentīgu tautas dziesmu un deju izpildītāji, un šīm dejām ir kas kopīgs ar latviešu slaveno tautas deju „Sudmaliņas”.
Foto: Folkloras stila dziesmu un deju izpildītāji Lisabonas krodziņā.
11. Arabidas kalnu panorāma
Ainavisks ceļš vijas pa Arabidas kalniem, ļaujot izbaudīt okeāna piekrastes ainavas. Senāk šo ceļu esot mērojuši vien mūki, kuri kalnos bija uzbūvējuši savu klosteri, vēlāk, 20. gadsimtā Arabidas kalnos attīstījās rūpniecība un pa ceļu braukušas kravas automašīnu kolonas, bet tagad, 21. gadsimtā šo ceļu mēro daudzi jo daudzi ceļotāju autobusi. Ja portugāļi vairāk censtos tūrisma mārketinga labā, varētu Arabidas kalnu ceļu popularizēt tāpat kā norvēģi popularizē savu Troļļu ceļu un Pēra Ginta ceļu.
Foto: Skats uz Atlantijas okeāna piekrasti no pieturvietas Arabidas kalnos. Šaurā zemes strēle tālumā ir Trojas pussala.
12. Iespaidīgā, militārā arhitektūra
Portugāle ir cietokšņu zeme un spēj iepriecināt ikvienu vēsturiskās arhitektūras entuziastu. Jau 12.-13. gadsimtā portugāļi savus cietokšņus pratuši būvēt tik pamatīgi un prasmīgi, ka tos nav sagrāvušas zemestrīces un nav sagrauzis laikazobs. Portugālei gan, protams, paveicies, ka tās teritorijā nenotika ne Pirmā, ne Otrā pasaules kara militārās operācijas, un nopietnas karadarbības vispār nav bijis kopš 19. gadsimta.
Foto: Marvao cietoksnis. Biezo mūru iekšienē atrodas miniatūra pilsēta, kas tagad atgādina savdabīgu, apdzīvotu brīvdabas muzeju.
13. Jāņu svinības Porto
Ziemeļportugāles pilsēta Porto ceļotājus no Latvijas pārsteidz ar to, ka izrādās – te svin Jāņus! Siera vietā gan ir ceptas sardīnes, ozollapu vainagu vietā – ķiploku laksti, bet Jāņu ugunskuru vietā – krāšņs salūts. Ja gadās būt Porto citā gada laikā, tad vērts pievērst uzmanību pilsētas vēsturiskajam rajonam Ribeirai, kas atrodas tieši Douro upes malā, un izmantot iespēju Porto aplūkot, dodoties braucienā pa šo upi ar kuģīti. Turklāt netālu no Porto atrodas vēsturiskais, zvejnieku apdzīvots rajons Afurada, kurā joprojām saglabājušās gadsimtiem nemainīgas tradīcijas, veclaicīgi nami un krodziņi ar unikāli autentisku atmosfēru.
Foto: Kuģīši, ar kuriem iespējams doties Porto apskates ekskursijās, fonā redzams Ribeiras rajons.
14. Ieskats vīnogu audzēšanā
Douro ielejā atrodamas daudzas saimniecības, kuras jau gadsimtiem ilgi, paaudzi no paaudzes uz šaurām terasēm audzē vīnogas un nodarbojas ar vīna darīšanu. Vietējās vīnogu audzētāju saimniecībās dzīves ritms ir pieskaņots vīnogām – spraigākais darba laiks ir rudenī, parasti septembrī, kad īsā laikā jānovāc visa vīnogu raža. Daudzviet vīnogu novākšana joprojām ir roku darbs, bet pamazām notiek pārmaiņas, meklējot risinājumus tehnikas izmantošanai. Tieši no Douro ielejā audzētajām vīnogām tiek gatavots Portugāles slavenais portvīns.
Foto: Vīnogulājiem apstādītās terases Douro ielejā.
15. Vīna leģendas
Vēsturiski vīnogu audzēšana un vīna ražošana bijusi daudzu portugāļu labklājības pamats, un portugāļi joprojām mēdz citēt kāda 20. gadsimta politiķa vārdus: „Viena vīna glāze dod maizi desmit portugāļiem”. Vīns Portugālē nav tikai dzēriens, vīns šīs valsts iedzīvotājiem ir nozīmīga dzīves sastāvdaļa. Paradoksāli, bet tieši vīna zeme Portugāle ir tā Eiropas valsts, kurā neredz alkohola apreibinātus cilvēkus, un vietējie to skaidro tā – te vīnu ierasts nevis dzert nevis pudelēm, bet glāzēm, iedziļinoties ikkatra vīna raksturā.
Foto: Trīs dažādi vīni gaida Latvijas ceļotājus.