Nākošo pusotru dienu esmu ieplānojis pavadīt tverot mākslinieka paletes krāsas Ziemeļčīles lagūnās un izgaršojot Atakamas sāls tuksnesi, kas galarezultātā izvēršas ne mazāk fotogēniskā piedzīvojumā, kā iepriekš apmeklētās, izdaudzinātās Geizeru un Mēness ielejas.
Foto autors: Jānis Kreicbergs
Copyright: Impro Ceļojumi
Pametot San Pedro de Atacama ciematiņu, virzos gar Andu vulkānu grēdu sniegiem klātā Llullaillaco vulkāna virzienā.
Ceļš jau atkal pats par sevi ir konfekte un jaunā atmiņas kartes tiek likta lietā zibsnījot uz visām pusēm. Ainava pa logu joprojām atgādina Mēness virsmu, vienā pusē draudīgā vulkānu ķēde,
, bet otrā sāls līdzenums Salar de Atacama, kas arī ir daļa no planētas sausākā tuksneša.
Tas ir lielākais sāls tuksnesis Čīlē un pasaules vadošā litija ieguves vieta, ko mēs tik naski izmantojam baterijās telefoniem un kamerām. Salar de Atacama gadā nopil tikai dažas piles lietus, tāpēc diezgan dīvaini šeit vērot mazus, seklus ezeriņus.
Tās ir lagūnas, kuras nāk no pazemes ūdeņiem un sajaucoties ar sāli un tuksnesī esošajiem minerāliem mazie ezeriņi iegūst interesantas nokrāsas - zaļganas, akvamarīna zilas, tumši zilas, brūnas, rozīgas un pat sarkanīgas.
Šīs lagūnas kalpo kā galvenās barošanas vietas trim dažādām flamingu sugām - Čīles, Andu un ļoti retajiem Džeimsa flamingiem, kuri tika uzskatīti par izmirušiem līdz pirms 50 gadiem dabas pētnieki atklāja to koloniju. Šajā pusē tūrisms jau sen vairs nav nekāds svešvārds, tāpēc flamingi nav tik daudz un tiem nevar pietuvoties tik tuvu, kā cerēts. Lai gan neviens tūrists vēl nav no flaminga gulašu uztaisījis, tie ietur distanci no cilvēku bariem. Bolīviju flamingi iecienījuši daudz vairāk un ļauj sev pietuvoties klāt daudz tuvāk, jo cilvēku tur ir mazāk, tāpēc labākās bildes ar rozā putniem ir no šīs Andu zemes, bet vikuņas Čīles ziemeļos gan biezā skaitā sastopamas.
Sāls tuksneša lagūnas apskatītas, dodos tālāk vērot nu jau Andu kalnu ezeriņus, līdz kuriem daudz mazāk ceļotāju aizmaldas. Pa ceļam kārtīgi nopētot aktīvo Lascar un citus vulkānus,
…, kuriem priekšplānā ik pa laikam pozē lamu un alpaku savvaļas radinieces vikuņas, nonāku pie Agua Calientes ugunskalna un tādā pašā vārdā nosaukta ezeriņa.
Laipni lūgti uz Mēness! Tas ir pirmais, kas ienāk prātā ieraugot šo balti-melno ainavu no augšējā skatu laukuma. Piebraucot tuvāk gan parādās arī citas krāsas šajā balti- melnajā vulkānu ainavā.
Lagūna izrādās viegli iezaļgana, bet tās tālākajā galā piekļāvušās dīvainas, sarkanas krāsas klintis, kuras tā ari saucas Piedras Rojas jeb Sarkanie akmeņi.
Laguna Agua Caliente jeb Karstā ūdens ezers
Piedras Rojas jeb Sarkanie akmeņi pie Laguna Agua Caliente
Laguna Agua Caliente jeb Karstā ūdens ezers
Pēc drūzmas pie Salar de Atacama lagūnām, šeit valda patīkams klusums un ainava pat sit pušu iepriekš redzēto. Mazliet tālāk atklāju vēl kādu ezeriņu, kur ekskursiju grupas vispār nebrauc. Foto: ainava pa ceļam uz Laguna Tuyajto
Laguna Tuyajto ir vēlviena pērle Andu grēdas labirintā. Ja Agua Caliente fonā pacēlās melnbalti vulkāni, tad pie Tuyajto ļoti krāsaini, tā, ka lagūnas Čīlē var tik skatīt un skatīt, katrai no tām ir sava odziņa.
Tuyajto lagūna vēl izceļas ar to, ka atšķirībā no Salar de Atacama, kur sāls virsma no putekļiem kļuvusi jau bēšīga, tai blakus plešas mazs sāls līdzenums intensīvi baltā krāsā, tik spoži baltā, ka pat caur saulesbrillēm acis žilbst.
Kopā ar ezeru, krāsainajiem vulkāniem un saulē, kā dimantiem mirdzošajiem sāls kristāliņiem Laguna Tuyajto veido vēlvienu pastkarti no Dienvidamerikas kontinenta.
Laguna Tuyajto ezers no augšējā skatu punkta
Vulkāniskā ainava pie Laguna Tuyajto un Laguna Agua Caliente ezeriem
Vulkāniskā ainava pie Laguna Tuyajto un Laguna Agua Caliente ezeriem
Vulkāniskā ainava pie Laguna Tuyajto un Laguna Agua Caliente ezeriem
Vulkāniskā ainava pie Laguna Tuyajto un Laguna Agua Caliente ezeriem
Ar ezeriņiem gan vēl neesam galā, jo vēl plānā paredzēti divi, kas iegūlušies starp vulkāniem viens blakus otram - Miniques un Miscanti. Foto: Laguna Miniques
Pār mazāko no lagūnām, zili-zaļo Miniques paceļas 5910 m augstais vulkāns Miniques, kura izvirdums savulaik sadalīja lielo ezeru divās daļās.
Bet galvenā uzmanība šeit tiek pievērsta tumši zilajai Miscanti lagūnai, kuru gandrīz no visām pusēm ielenc vulkānu konusi ar dzeltenīgiem zāles kušķiem klājot to nogāzes.
Pašā ezera centrā paveras nu jau apdzisušais Miscanti jeb Vardes vulkāns, kurš kopš seniem laikiem vietējiem indiāņiem ir bijusi svētvieta.
Arī mūsdienās katru gadu indiāņi dodas augšā vulkāna virsotnē, lai veiktu svētos rituālus un upurētu vardi. Ko viņi ar to nabaga abinieku tur augšā dara avoti klusē, visdrīzākais gatavo no tās franču virtuves delikatesi.
Visbeidzot produktīvās dienas noslēgumā seko vēl kāds maģisks saulriets. Braucot atpakaļ uz San Pedro ciemu vēlreiz piestājam Atakamas sāls tuksnesī, šoreiz, lai sagaidītu saulesrietu.
Dienas pēdējie stari krīt pār seklajām lagūnām un līdzenuma kristalizēto sāls virsmu, kuras galā paceļas Andu grēda ar pašu Licancabur vulkānu priekšgalā, jau atkal sabiezinot krāsas tā jau acij tīkamajā ainavā.
Vēl gides pasniegtā glāze ar Pisco Sour, tradicionālo Čīles (un Peru) kokteili un laime līdz ausīm...kas var būt labāks par šo...
Mēnesnīgā vulkānu ainava Čīles ziemeļos saulrieta laikā
Mēnesnīgā vulkānu ainava Čīles ziemeļos saulrieta laikā
Nākošajā dienā jau jāpošas uz Bolīviju, kas atrodas pavisam netālu, vulkāna Licancabur otrā pusē.
Esmu sasniedzis robežu, no Čīles jāatvadās un jāsasveicinās ar jauno zemi Bolīviju, kas kļūs par vienu no maniem top galamērķiem pasaules mērogā... Turpinājums sekos.
Nākošo pusotru dienu esmu ieplānojis pavadīt tverot mākslinieka paletes krāsas Ziemeļčīles lagūnās un izgaršojot Atakamas sāls tuksnesi, kas galarezultātā izvēršas ne mazāk fotogēniskā piedzīvojumā, kā iepriekš apmeklētās, izdaudzinātās Geizeru un Mēness ielejas.
Foto autors: Jānis Kreicbergs
Copyright: Impro Ceļojumi
Pametot San Pedro de Atacama ciematiņu, virzos gar Andu vulkānu grēdu sniegiem klātā Llullaillaco vulkāna virzienā.
…, kuriem priekšplānā ik pa laikam pozē lamu un alpaku savvaļas radinieces vikuņas, nonāku pie Agua Calientes ugunskalna un tādā pašā vārdā nosaukta ezeriņa.
Piedras Rojas jeb Sarkanie akmeņi pie Laguna Agua Caliente
Laguna Agua Caliente jeb Karstā ūdens ezers
Pēc drūzmas pie Salar de Atacama lagūnām, šeit valda patīkams klusums un ainava pat sit pušu iepriekš redzēto. Mazliet tālāk atklāju vēl kādu ezeriņu, kur ekskursiju grupas vispār nebrauc. Foto: ainava pa ceļam uz Laguna Tuyajto
Laguna Tuyajto ir vēlviena pērle Andu grēdas labirintā. Ja Agua Caliente fonā pacēlās melnbalti vulkāni, tad pie Tuyajto ļoti krāsaini, tā, ka lagūnas Čīlē var tik skatīt un skatīt, katrai no tām ir sava odziņa.
Kopā ar ezeru, krāsainajiem vulkāniem un saulē, kā dimantiem mirdzošajiem sāls kristāliņiem Laguna Tuyajto veido vēlvienu pastkarti no Dienvidamerikas kontinenta.
Laguna Tuyajto ezers no augšējā skatu punkta
Vulkāniskā ainava pie Laguna Tuyajto un Laguna Agua Caliente ezeriem
Vulkāniskā ainava pie Laguna Tuyajto un Laguna Agua Caliente ezeriem
Vulkāniskā ainava pie Laguna Tuyajto un Laguna Agua Caliente ezeriem
Vulkāniskā ainava pie Laguna Tuyajto un Laguna Agua Caliente ezeriem
Ar ezeriņiem gan vēl neesam galā, jo vēl plānā paredzēti divi, kas iegūlušies starp vulkāniem viens blakus otram - Miniques un Miscanti. Foto: Laguna Miniques
Pār mazāko no lagūnām, zili-zaļo Miniques paceļas 5910 m augstais vulkāns Miniques, kura izvirdums savulaik sadalīja lielo ezeru divās daļās.
Bet galvenā uzmanība šeit tiek pievērsta tumši zilajai Miscanti lagūnai, kuru gandrīz no visām pusēm ielenc vulkānu konusi ar dzeltenīgiem zāles kušķiem klājot to nogāzes.
Pašā ezera centrā paveras nu jau apdzisušais Miscanti jeb Vardes vulkāns, kurš kopš seniem laikiem vietējiem indiāņiem ir bijusi svētvieta.
Dienas pēdējie stari krīt pār seklajām lagūnām un līdzenuma kristalizēto sāls virsmu, kuras galā paceļas Andu grēda ar pašu Licancabur vulkānu priekšgalā, jau atkal sabiezinot krāsas tā jau acij tīkamajā ainavā.
Vēl gides pasniegtā glāze ar Pisco Sour, tradicionālo Čīles (un Peru) kokteili un laime līdz ausīm...kas var būt labāks par šo...
Nākošajā dienā jau jāpošas uz Bolīviju, kas atrodas pavisam netālu, vulkāna Licancabur otrā pusē.
Turpinājums sekos.