Sengrieķu leģenda vēsta, ka Kipras salas krastos no jūras putām ir dzimusi mīlas un skaistuma dieviete Afrodīte. Tāpēc Kipru dēvē par Afrodītes salu, kur atpūtnieki ierodas meklēt skaistumu un izdziedēt salauztas sirdis.
Kirēnija (Kyrenia) kalnu ieskauta, simpātiska pilsētiņa ar seniem namiem, masīvu cietoksni un...
....un gleznainu ostu, kur noenkurojušās jahtas, zvejnieku laivas un pat seni burinieki.
Ne velti Kirēnija tiek saukta par simpātiskāko piekrastes pilsētiņu Vidusjūras baseina austrumdaļā.
Kirēnijas cietoksni sāka celt bizantieši, bet vēlāk to paplašināja krustneši, venēcieši, osmaņi un briti.
Ieeja Kirēnijas cietoksnī.
Kirēnijas cietoksnī...
...var apskatīt ne tikai masīvos mūrus un senās pils zāles, bet arī otro vecāko kuģa vraku pasaulē, kurš nācis no Hellēnisma perioda, kā arī pazemes cietumu-karceri (attēlā), kur sievietes makets parāda tā laika ieslodzīto apstākļus.
Kirēnijas cietoksnis vakara gaismās!
Kirēnijas mūri un bizantiešu bazilika
Kirēnijas gleznainā osta
Hilariona cietoksnis slejas elpu aizraujošu klinšu virsotnēs augstu virs Kirēnijas pilsētiņas.
Tieši šo ''pasaku pili'' Volts Disnejs izmantoja kā modeli multiplikācijas filmai Sniegbaltīte un septiņi rūķīši.
Hilariona pils Austrumu daļa, aiz kuras paveras pamatīgs, 800 m liels, kritums
Hilariona cietoksņa cetrālā pils daļa
Hilariona cietoksnis
Hilariona cietoksnis
skats uz Hilariona cietoksņa sargu torni un apkārtējo ainavu
Romantiskās Augustīniešu klostera drupas Bellapais abatija (Miera abatija). Ap 1200. gadu klosteri sāka celt augustīniešu mūki ierodoties Kipras salā no Palestīnas
Bellapais abatijas gotiskā krusteja
Bellapais abatijas baznīca
Abatijas baznīcas drūmais interjers
Kipras iespaidīgākās antīkās romiešu pilsētas drupas - Salamis. Pastāv uzskats ka pilsētu 12. gadussimtā p.m.ē. dibināja Trojas kara varonis Tefkros, kurš nāca no grieķu salas Salamis. Tāpēc nav brīnums ka Karaļu kapenes, Salamis apkārtē, stipri atgādina seno Mikēnu kultūru.
Pilsēta bija nozīmīgs tirdzniecības un izglītības centrs gan grieķu, gan romiešu, gan arī bizantiešu laikos.
Salamis amfiteātris, kurš Romas Impērijas laikā spēja uzņemt 15000 skatītāju.
Viena no daudzajām Salamis senpilsētas bezgalvainajām statujām
Salamis ģimnāzija un romiešu pirtis
Ģimnāzijas kompleksa laukums
Salamis senpilsētas kolonāde
Salamis Bay Conti viesnīca Famagustas līča (Vidusjūras) krastā.
Salamis Bay Conti viesnīcas smilšu pludmale ar dzidro Vidusjūras ūdeni
Vidusjūras ūdeņi
Famagusta savulaik viena no bagātākajām pasaules pilsētām, kuras krāšņā vēsture skatāma skaistajā vecpilsētā, varenajos viduslaiku nocietinājumos un iespaidīgajos dievnamos. 1291. gadā, pēc tam kad krustnešus sakāva Saladina armija un tie pameta Svēto Zemi, pāvests aizliedza Eiropai pa tiešo tirgoties ar Austrumiem nodrošinot Famagustai monopola stāvokli. Turpat gadsimtu Famagusta kļuva par zelta āderi un Bābeli, kur ieradās tirgotāji no dažādām zemēm, lai apmainītos ar Rietumu un Austrumu precēm.
Viena no ieejām labi nocietinātajā pilsētā (attēlā).
Masīvie Famagustas mūri, kuru projektēšanā piedalījās pats Leonardo da Vinči. Tieši pateicoties Da Vinči un pilsētas sienām, 1570. gadā 8000 grieķu/venēciešu turpat gadu spēja noturēties pret 200000 lielo Osmaņu Impērijas armiju, iezīmējot šo kauju vēsturē kā vienu no lielajām viduslaiku kaujām.
Galvaspilsēta Nikozija krita 2 dienu laikā.
Sv. Nikolasa katedrāle Famagustā gotikas mākslas darbs, kur vairāk nekā divus gadsimtus pēc Jeruzalemes krišanas krustnešu pēcteči tika kronēti par Svētās Zemes valdniekiem.
Gotikas elementi Sv. Nikolasa katedrālē
Sv. Nikolasa katedrāle Famagustā
Sv. Nikolasa katedrāles interjers
Sv. Paula baznīca Famagustā
Templiešu bruņinieku un Hospitaliešu bruņinieku ordeņu kapelas Famagustā, kā liecība par ordeņu un krustnešu lielo nozīmi Kipras salā, Krusta karu laikā
Famagustas citadele jeb Otello tornis, ko tā iesaukuši pateicoties pilsētas sakariem ar Viljama Šekspīra lugu ''Otello'', kurā darbība norisinās Kipras ostā, Famagustā.
Virs ieejas cietoksnī redzams reljefs ar venēciešu simbola, lauvas, attēlu.
Otello Torņa galvenā zāle
Barnabasa klosteris, kuru finansēja pats Bizantijas imperātors, ir nozīmīga kristiešu svētvieta.
Klosteris ir uzcelts vietā, kur atdusas Sv. Barnabass, svētais, kurš kopā ar Apustuli Paulu aizsāka sludināt kristietību un lika pamatus tai Kipras salā.
Sv. Barnabasa klostera baznīca un zvanu tornis
Sv. Barnabasa baznīcas interjers
Sv. Barnabasa baznīcā mūsdienās ir izvietota nozīmīga ikonu kolekcija
Ceļā uz Kipras salas galvaspilsētu pa logu paveras Ziemeļkipras Turku Republikas karogs, lielākais karogs pasaulē, kurš pat ir redzams no satelītprogrammas Google Air.
Nikozija ir vienīgā galvaspilsēta pasaulē, kura ir sadalīta divās daļās - Kipras Republikā, ko apdzīvo grieķi, un...
(Attēlā grieķu Nikozijas rātsnams)
...un Ziemeļkipras Republikā, ko apdzīvo pārsvarā turki.
Līdz 1570 gadam, kad salu iekaroja Osmaņu impērija, šo celtni pazina kā Sv. Sofijas katoļu katedrāli, bet pēc turku iebrukuma tā tika pārvērsta par Selima mošeju, par ko liecina augstie mošejas minareti.
Selima mošeja Nikozijā
Nikozijas velves
Bujuk Han Nikozijā - labākais Osmaņu impērijas arhitektūras paraugs Kipras salā. Par Han dēvē viduslaiku viesnīcu, lielveikalu un noliktavu vienā ēkā, kas apkalpoja tirgotāju karavānas.
Bujuk Han krusteja - senāk šeit apmetās tirgotāji, bet tagad izvietojušas amatnieku darbnīcas
Bujuk Han iebraucamā sēta
Trepes uz otro stāvu kur atradās tirgotājiem domātās istabiņas
Kipras sala gadsimtiem ir bijusi kā tilts starp kristīgo Eiropu un Islāma pasauli Tuvajos Austrumos, tāpēc tā nav vieta, kur tikai atpūsties. Pateicoties savai bagātajai vēsturei, sala piedāvā arī daudz interesantu apskates vietu un dažādu laikposmu arhitektūras pieminekļus, kuru īpaši daudz ir noslēpumainajā salas ziemeļdaļā.