Fotogalerijas autors - Raitis Strautiņš
Lani starpcilšu miera līgums. Kur tādas ciltis mīt? Jaungvinejas salā!
Iriandžajas jeb Rietumpapua karte.
Viesnīca Sentani.
Sentani ezers.
Vietējie brauc ar grezniem vienkočiem.
Ja pašvaldība vai misija ar naudu nepalīdz, māja uz ezera jāceļ no tā, ko var dabūt.
Gleznojums uz izvalcētas, mīkstas koksnes.
Sentani ezers no slavenā amerikāņu karavadoņa, japāņu bieda Duglasa Makartura štāba, tagad pieminekļa, vietas.
Un nu jau esam Baliemas ielejā. Trīs dienu pārgājiens ir sācies!
Saldais kartupelis (batāte).
Dzeltenā marakuja tiešām ir atspirdzinoša!
Baliemas upe trekinga sākumdaļā.
Tiltiņš pār Baliemu pie Kurimas.
Rīts pēc pirmās nakšņošanas tūristiem paredzētā būdā. Tā izskatās tuvējais ciems.
Un, lūk, arī pirmais tradicionāli tērptais/rotātais suvenīru tirgotājs no blakus ciema!
Arī mūsu pavadoņi/nesēji ik pa laikam izgreznojas.
Pēda kā pazole...
A šīs ir mūsējās...
Taka visai dubļaina.
Bultu uzgaļi atšķirīgiem mērķiem - putniem, zivīm, cūkām, cilvēkiem...
Jā, arī vīriem jāgreznojas!
Dizainīgs tiltiņš pār Baliemas pieteku Mugi.
Pusdienas sagatavotas jau no rīta nometnē. Tagad tikai jāuzsilda.
Bērnu izklaides Mugi upītē.
Saldo kartupeļu lauki un mūsu palīgi.
Mugi ieleja. Viens no skaistākajiem pārgājiena posmiem.
Demonstrējums, kā dani iegūst uguni.
Sveši ļaudis atnākuši - beidzot būs ko ēst!
Kanibāls kavējas jaunības atmiņās.
Cūkas ilkni caur nāsīm parasti ver uz svētkiem.
Cilvēki noveco ātri, un neviens nezina savu vecumu.
Un no rīta tev blakus piesēž viens dani onka un ar žestu prasa cigareti.
Cilts vecajo padome.
Horim jeb koteka - tā saucas šis "uzpincenis".
Pastaiga mākoņos.
Akmens nožogojums, lai pusmežonīgās cūkas neaiziet pie kaimiņa.
Gjula, gjula! Saldumiņu!
Saldo kartupeļu tīrumi.
Baliemas ielejas panorāma. Šajā konkrētajā pleķītī mobilajam telefonam parādās pārklājums - viena strīpiņa. Citur nekur tāda nav.
Trekinga finišs - forsējam upi, kas visus tiltiņus noskalojusi. Zābaki žuva divas dienas...
Dižena dani vadoņa mūmija.
Vīriešu mājā sievietēm ieeja liegta, tās vidū no paaudzes paaudzē glabājas šī mūmija.
Jaunie puiši biežāk nēsā Rietumu humpalas nevis tradicionālo koteku. Šie ir izņēmums.
Vietējais takuzinis Hermans ar savu draugu dani virsaiti Yali.
Vīri gatavo malku sivēna bēru sārtam.
Cilts dejo kulta deju pirms sivēna kaušanas ceremonijas. Tādas tradicionāli risinās, kad iekopti jauni tīrumi (kūlas un krūmu dedzināšana pirms tam ir galvenā metode, bet mežu ugunsgrēki ir retums, jo gandrīz katru dienu līst un visur ir dubļi) vai, tā teikt, uz ražas svētkiem.
Nabaga ruksim bultu tieši sirdī iešauj no sprīža attāluma. Kārnie suņi jau dežurē, lai varētu padzert silto notecināto asini. Kā īpašu goda zīmi mums uz palmas lapas atnesa nogrieztās rukša ausis un astes gredzentiņu...
Visā procesā tiek iesaistīti jaunie puikas, lai ir kāds, kas varētu kopt tradīcijas.
Ar koka pinceti no ugunskura jāņem nokaitētie akmeņi, ko liek īpašā bedrē.
Mielasts sautējas!
Smaidīgā māmiņa izskatās pēc sievietes!
Lani cilts kareivji apspriežas - kā varētu tūristus iepriecināt?
Uguns iegūšana.
Lani cilts horimi ir lielāka izmēra, un tie vienmēr lepni slejas vertikāli.
Savā horimā lani glabā ne vien savu lepnumu, bet arī naudu un tabaciņu.
...un sapņi piepildās!
Lani virsaiša sieva.
Gandrīz vai pilsētas centrālais krustojums.
Atpakaļ piekrastē. Hamadi beach pie Džajapuras.
Japāņu ala Biakas salā.
Kasuārs.
Vietējais kuģūbūves meistars.
Tradicionālā laiva ar Yamaha motoru.
Saulriets Klusajā okeānā.
Vētrainā rītā - uz Padaido salām!
Bet vējiņš mitējās, uzspīdēja saulīte un Bounty ainava darīja savu. Lielais gliemežvāks sver kādus 15 kg un pat pēc izmēra lāgā neietilptu lidmašīnas rokas bagāžā.
Owi sala ir viena no 13 apdzīvotajām 36 salu Padaido arhipelāgā. Bet pēc pirmās intereses apmierināšanas, arī vietējie bērneļi karstajā pusdienlaikā mums lika mieru.
Mazā Rumbas sala un tās vienīgais sargs.
Ceļojums nebija no pašiem vieglākajiem, bet kur gan vēl mūsdienās var nokļūt akmens laikmetā? Varbūt vienīgi Amazones džungļos. Paldies par saliedētību varoņiem - ceļojuma līdzbiedriem. Fotogalerijas autors - Raitis Strautiņš.