Bez daudzām koku un augu sugām Borneo lietusmeži sniedz arī patvērumu daudziem zīdītājiem un putniem, tai skaitā divām Kalimantānas vērtīgākajām trofejām - orangutāniem un gardegunpērtiķiem (Proboscis monkey).
Orangutānu vērošana to dabiskajā vidē jau ir pietiekoši nozīmīgs iemesls, lai kādreiz apciemotu Malaizijas Borneo vai Indonēzijas Kalimantānu, jo šie rižie primāti, līdzās šimpanzēm un gorillām ir tikai viena no trim cilvēkpērtiķu sugām uz Zemes un vienīgā lielo pērtiķu suga Āzijas kontinentā.
Šie ļoti gudrie primāti ir mūsu tuvākie radinieki uzreiz pēc šimpanzēm - ne velti malajiešu valodā "organutan" tulkojas kā ''meža cilvēks'', jo to līdzība ar homo sapiens sastāda veselus 97 %.
Mūsdienās ļoti apdraudētie orangutāni ir sastopami vairs tikai divās vietās uz Zemes - Sumatras salas džungļos Indonēzijā un Kalimantānas jeb Borneo salā, attiecīgi sadalot tos divās apakšsugās - Sumatras orangutānos un Borneo orangutānos.
Tiesa parastais mirstīgais bez doktora grāda zooloģijā tos var atšķirt tikai pēc tēviņa sejas vaibstiem, jo Sumatras brāļiem tā ir šaura, līdzīga mātītēm, bet Borneo orangutāniem izteikti plata, tā it kā kāds šiem ar ķieģeli būtu pa ģīmi iemaucis.
Borneo orangutānu tēviņš ar savu tik raksturīgo plakano seju, kas ir galvenā atšķirības zīme no Sumatras orangutāniem.
Tāpat Borneo orangutāni ir nedaudz masīvāki par saviem brāļiem un arī ar tumšākas krāsas kažoku - ja Sumatras primātiem apmatojums ir oranžas krāsas, tad Borneo orangutāniem tumši oranžs-sarkans.
"Meža cilvēku" dienas plāns nav diez, ko notikumiem bagāts, jo tie no rīta līdz vakaram pavada laiku ēdot un dzerot, pa vidu ik pa laikam paņemot īsu siestu, lai atpūtinātu žokļus no gremošanas. Interesanti, ka šie rudā kažokā tērptie džungļu iemītnieki katru vakaru sev iekārto jaunu ligzdu nakts guļai, tāpēc var teikt, ka tie visu dzīvi pavada kokos, tikai ļoti retos gadījumos nokāpjot uz zemes.
Mans viens no pirmajiem pieturas punktiem Kalimantānas izpētes braucienā ir Kutai nacionālais parks, kas tiek uzskatīts par labāko vietu Indonēzijas Borneo daļā, kur vērot savvaļas orangutānus.
Džungļu taka šeit ir viegli ejama un veiksmes procents arī ir visaugstākais - pēc rendžera teiktā 80-90 % Kutai parka viesu redz savvaļas orangutānus. Arī man tika tas gods trīs stundu garumā vērot trīs Borneo orangutānus - mammu, paaugušu tīneidžeri un pa visam mazu mazuli.
Lielāko daļu laika tie siroja no viena koka uz otru, lai kaut ko varētu iestumt māgā, bet pēc tam devās uz ligzdu atvilkt elpu no pārmērīgās ēšanas.
Ja mamma par mani neizrādīja nekādu interesi, tad jauneklis gana aktīvi vēroja mani 2 stāvus augstāk,
, savukārt jaunākajam mazulim latvieša ieraudzīšana acīmredzot bija liels jaunums un notikums
Mazulis pēc dažu akrobātisku triku izrādīšanas un pastiprinātas džungļu ciemiņa nopētīšanas, sāka izrādīt savu izpratni par viesmīlību - rāva no koka mazus zariņus, lai varētu mani apmētāt, bet pēc tam aiz laimes palaida arī strūklaku, labi, ka ne man uz galvas.
Turklāt labākais, ka šo orangutānu ģimeni varēju vērot pilnā vientulībā, ja neskaita renidžeru, savukārt pa visu dienu Kutai parku bez manis apmeklēja tikai vēl kāds šveiciešu pāris - Malaizijas Borneo, kas tāds nebūtu iespējams.
Lai gan orangutāni izskatās pēc pēdējām tūļām un divplākšņiem, tomēr tas ir maldīgs neskatoties uz savu lielo izmēru, tie ļoti ātri pārvietojas pa koku galotnēm.
Kutai parka džungļi čum un mudž arī no citiem lietusmežu iemītniekiem, jo šeit sanāca ar kameru nomedīt gan prāvu bariņu ar makakiem,
, gan vienu Komodo varāna mazo brāli - brango Āzijas ūdens varānu (Asian Water Monitor lizard).
Komodo varāna mazais brālis - Āzijas ūdens varāns
Brangais Āzijas ūdens varāns
Kurš teica, ka mērkaķi nestaigā uz divām kājām? Foto: Makaku pērtiķis Kutai nacionālajā parkā.
Tāpat Kutai parkā ar garantiju var vērot Borneo tik raksturīgos degunragputnus, tai skaitā viskrāsaināko un lielāko no tiem - Malajas degunragputnu (Rhinoceros Hornbill) - vienu no krāšņākajiem putniem Āzijā. Tiesa kamerā tos iemūžināt nav viegls uzdevums, jo tie planējot pār lietusmežu parādās starp koku galotnēm, bet kamēr sagatavo aparātu, tā tie jau pazūd.
Kalimantānas lietusmežos un īpaši mangrovju mežos mīt vēl kāda slavena pērtiķu suga - Gardegunu pērtiķi (Proboscis Monkey). Šie amizantā paskata pērtiķi ir pat vēl unikālāki kā orangutāni, jo sastopami vienīgi Borneo jeb Kalimantānas salā.
Gardegunu pērtiķu tēviņiem ir reti dīvains paskats pēc kā tos jau var atpazīt par gabalu - garš, kartupelim līdzīgs deguns un liels, balonveidīgs vēders.
Sava paskata dēļ holandiešu koloniālā perioda laikā Indonēzijā tos mēdza dēvēt par Holandiešu pērtiķiem jeb Holandiešu vīriem, jo garie deguni un resnie vēderi vietējiem atgādinājuši turīgos nīderlandiešu kolonistus.
Balikpapanas pilsētas pievārtē, atrodas Margomulyo mangrovju mežs, kur agrā rīta stundā vai vēlā pēcpusdienā var vērot prāvus barus ar šiem amizantajiem gardegunu pērtiķiem.
Gardegunupērtiķu mātīte Margomulyo mangrovju mežā pie Balikpapanas - lieliska vieta, kur vērot šos interesantos primātus savvaļā.
Gardegunpērtiķu tēviņš ietur brokastis Margomulyo mangrovju mežā
Samboja Letari dabas parks ir vēl viena vieta, ko tūristiem noteikti ir jāapciemo, jo šeit tuvplānā var vērot gan Borneo orangutānus, gan Borneo Saules lāčus.
Samboja Lestari dabas parkā atrodas viens no sešiem Orangutānu rehabilitācijas centriem pasaulē, kur ar 99,9 % garantiju var vērot vienīgo lielo pērtiķu sugu Āzijā orangutānus.
Samboja Lestari rehabilitācijas centra galvenā funkcija ir apkopt traumētus, māti zaudējušus un no cilvēkiem konfiscētus orangutānus, un sagatavot tos dzīvei džungļos, lai pēc tam varētus tos palaist atpakaļ savvaļā. Tāpēc šeit izveidotas vairākas mākslīgas orangutānu salas, mazuļu skola un lietusmeža sekcija, lai rudie primāti izejot vairākas sagatavošanas stadijas būtu gatavi atgriezties to dabiskajā vidē.
No septiņām orangutānu salām apmeklētājiem atvērtas ir divas, kur no kanāla otra krasta var vērot šos primātus.
Vislabākais laiks, kad apjūsmot orangutānus Sambodžā ir barošanas laikā, jo tad tie ir visaktīvākie un biežāk sastopami kanāla malās.
Smaidošā Fannija - branga izmēra orangutānu mātīte
Turpat blakus atrodas arī Samboja Borneo Saules lāču rehabilitācijas centrs, kurš ir tikai viens no diviem tādiem centriem pasaulē. Tas pilda līdzīgu funkciju kā Orangutānu centrs - parka misija ir atgriezt savvaļā piemīlīgos Borneo saules lāčus, kurus cilvēki mēdz izzagt no meža un turēt kā mājdzīvniekus. Šobrīd Samboja lāču centra plašos voljēros kopā mīt 45 Borneo Saules lācīši.
Tā ir mazākā lāča suga pasaulē, kas savu nosaukumu ieguvusi pateicoties baltam, saules formas plankumam uz augšējās krūšu daļas, kas kontrastē uz melnā kažoka fona. Tāpat to sauc arī par Honey Bear jeb tulkojumā Medus lāci, jo tie gluži kā Vinnijs Pūks ir ļoti kāri uz medu.