Neatklātā Kalimantāna 3 - Galvaskausu mednieku zeme
Orangutāni un gardegunu pērtiķi neapstrīdami ir Kalimantānas galvenais ceļotāju pievilkšanās spēks, bet ne vienīgais, jo kopš holandiešu koloniālajiem laikiem salas džungļi vilinājuši pētniekus un avantūristus arī ar galvaskausu mednieku ciltīm.
Foto: Dayak Benuaq cilts iezemietis
Leģendārās dajaku ciltis vienmēr ir bijuši saimnieki Kalimantānas džungļos - ne ķīniešu, ne malajiešu imigranti nekad nav uzdrošinājušies spert kāju to teritorijās dziļāk salas iekšienē, tā vietā apmetoties drošajā piekrastē.
Foto: virsaitis Dayak Kenyah ciematā
Dajaku kultūra droši vien ir vissimboliskākā un atpazīstamākā Kalimantānas bilde - ar tetovējumiem, mērkaķu galvaskausiem, degunragputnu spalvām un knābjiem krāšņi dekorēti iezemieši, kas dzīvoja ļoti garās mājās dziļi džungļos, medīja ar saindētām bultām un piekopa biedējošu praksi dzīties pēc ienaidnieku un apkārtējo cilšu galvaskausiem.
Tomēr pateicoties holandiešu kolonistiem mūsdienu tūristiem šeit nav par ko satraukties. 1874. gadā holandieši vienkopus sasauca visus dajaku cilšu virsaišus, kur mēnesi garās pārrunās tie prata iezemiešus pārliecināt par šī netikuma atmešanu un galvu ciršana oficiāli tika pārtraukta.
Tomēr kopš 1874. gada periodiski galvu medības vietām atkal kļuva aktuālas, īpaši 2. pasaules kara laikā, kad pat ar Sabiedroto spēku svētību dajakiem bija atļauts kolekcionēt japāņu galvaskausus. Galvas ienaidniekiem dajaki cirta galvenokārt divu iemeslu dēļ - tie ticēja, ka tā iegūst pretinieka spēku, kā arī tas bija prestiža jautājums - jo vairāk galvaskausu, jo augstāku vietu sabiedrībā ieņēma vīrs, bet tam, kuram bija visvairāk cilvēku galvu, tas tika iecelts par virsaiti.
Dajaki nav tikai viena cilts, bet gan apzīmējums veselu 200 dažādu cilšu grupai Indonēzijas Kalimantānā, kur katrai no tām ir savs dialekts, savs arhitektūras stils, kā arī atšķirīgi tradicionālie tērpi un tradīcijas. Foto: Dayak Kayan cilts meitenes.
Tā, piemēram, dajaku ciltis katru gadu uz rīsu stādīšanu organizē svētkus, bet tikai Bahau dajaku cilts, kas apdzīvo Mahakam upes rietumu apgabalu, šajā rīsu ceremonijā un dejās izmanto biedējošas maskas, ko turpina darīt arī šodien.
Savukārt Dayak Kenyah un Dayak Kayan ciltis piekopa ļoti neparastu praksi, ausīs liekot smagus riņķus un dekorējumus, kas izstaipīja ausis tik ļoti, ka tām varētu pat zīdaiņa galvu cauri izbāzt. Dēļ šīs neparastās tradīcijas abas ciltis mēdz dēvēt arī par Garo ausu dajakiem.
Mūsdienās, gan pēc apsmiešanas, diskriminācijas un Indonēzijas valdības spiediena šo tradīciju Kenyah un Kayan dajaki vairs nepiekopj, tomēr vairākiem vecās paaudzes iedzīvotājiem, joprojām var redzēt šīs garās, izstaipītās ausis.
Šīs divas ciltis arī jāatzīmē dēļ krāšņajiem, tradicionālajiem tērpiem, bet Dayak Kayan arī dēļ graciozajam dejām.
Tomēr vēl interesantākas par dajaku tērpiem un izskatu ir to longhouses jeb garās mājas. Tās mēdza stiepties pat vairāku simtu garumā izguldot veselu ciemu,
, turklāt no ārpuses garās mājas tika izdaiļotas ar biedējošiem totēmiem, bet interjerā kā galvenais aksesuārs dominēja kara trofejas - vēl biedējošākie galvaskausi.
Mūsdienās, gan tikai dažas no tām joprojām ir apdzīvotas, jo pārkāpjot 21. gs. slieksim arī dajaki vēlas kaut kādu komfortu un tagad priekšroku dod mazai, bet privātai koka būdiņai, nevis dzīvošanai 200 cilvēkiem kopā.
Arhitektūras ziņā, šīs garās mājas pat ļoti atšķiras starp ciltīm, tā piemēram Dayak Benuaq cilts savas mājvietas būvēja ļoti garas un nereti divstāvīgas,
, savukārt Dayak Kenyah cilts garo māju sienas dekorēja krāšņi un smalki, kokā grebti ornamenti, jumtus rotāja degunragputna statujas,
, bet pati ēka tika būvēta nevis uz parastiem pāļiem, bet uz Dayak iezemiešu koka statujām.
Lai gan holandieši un misionāri dajakiem uzspieda kristietību, tomēr tie nekad nav kļuvuši par īstiem kristiešiem un atmetuši savu elkdievību.
Par to var lieliski pārliecināties apmeklētajā Dayak Kayan cilts kapsētā Miau Baru pilsētiņā, kur krusti ir krāšni dekorēti ar dajaku elementiem un vienu no centrālajiem pielugsmes objektiem, degunragputnu (hornbills).
Šiem krāšņajiem un lielajiem putniem bija īpaši nozīmīga loma dajaku dzīvē, to knābji un spalvas tika izmantoti tērpu veidošanā, putnu statujas rotāja garās mājas un degunragputni pat pildīja tādu kā "spiega lidmašīnas" jeb gaišreģa funkciju - pēc to lidojuma virziena ciltis noteica vai doties karā un uzbrukt ienaidnieka ciltij vai nē - ja degunragputns lidoja uz priekšu virzienā uz ienaidnieka ciemu, tad cilts devās karā, bet, ja atpakaļ tad uzbrukums tika atlikts.
Lai nokļūtu Benuaq dajaku cilšu terotorijā, ir jādodas kruīza pa vareno Mahakam upi un tad jāpārsēžas kanoe laiviņās kas izved cauri šaurām džungļu upītēm līdz dajaku ciemiem.
Mancong ir viens no Benuaq dajaku cilts ciemiem Mahakam upes deltā, kur atrodas iespaidīga garā māja jeb Longhouse, kas vēl pirms dažām dekādēm izmitināja 200 ciema iemītniekus.
Mazās dajaku meitenes sagaida mani pie garās mājas.
Benuaq dajaku priekšnesums Mancong garajā mājā uz kuru sanācis turpat vai visi ciema iedzīvotāji.
par godu vizītei tiek rīkots dajaku šamaņa rituāls, lai vienīgajam ciemata viesim vēlētu labu veselību un ceļa vēju.
Bērniem mana vizīte ir liels notikums, acīmredzot tūristi te nav bieži sastopama parādība.
Dayak Kenyah cilts māja Kumalas salā pie Tenggarongas pilsētas.
Dayak Kayan cilts māja Kumalas salā pie Tenggarongas pilsētas.
Dayakj Nenyah cilts totēmi.
Miau Baru Kayan dajaku cilts ciems ar vēl vienu garo māju.
Miau Baru ciema bērni
Dajaku cilts rīsu klētis, bagātīgi dekorētas, tāpat kā cilšu mājas
Miau Baru ciema longhouse
Miau Baru ciema garajā mājā iezemieši vairs nedzīvo, tagad tās ir palikušas par dajaku pulcēšanās vietu, sabiedrisko ēku un arī skatuvi deju priekšnesumiem, ja nu kāds ceļotājs parādās pie apvāršņa.
Orangutāni un gardegunu pērtiķi neapstrīdami ir Kalimantānas galvenais ceļotāju pievilkšanās spēks, bet ne vienīgais, jo kopš holandiešu koloniālajiem laikiem salas džungļi vilinājuši pētniekus un avantūristus arī ar galvaskausu mednieku ciltīm.
Foto: Dayak Benuaq cilts iezemietis
Leģendārās dajaku ciltis vienmēr ir bijuši saimnieki Kalimantānas džungļos - ne ķīniešu, ne malajiešu imigranti nekad nav uzdrošinājušies spert kāju to teritorijās dziļāk salas iekšienē, tā vietā apmetoties drošajā piekrastē.
Foto: virsaitis Dayak Kenyah ciematā