Ceļošana faktiski ir tāds redzes treniņš. No sakuma Tu redzi kā jau redzi- visu, viskautko. Ļoti knosies un rosies, grozies un steidzies. Un visu gribi nofotografēt vai ari rausti kādu otru: skaties! re! skat, skaties! Ar laiku, kad ekskursantiskā lētredzība pāriet, Tu sāc ieraudzīt Un tas jau ir kas cits. Varētu teikt- cita kvalitāte. Tu ieraugi jau kaut ko ieraugāmu, kaut ko nozīmīgu. Nozīmīgu tieši Tev. Tas Tevi ar kaut ko uzrunā. Tu it kā tieši to, šito biji gaidījis. Tu to izraugies, izdali no visa esošā, garām slīdošā. Tu "paņem" sev, piesavini atmiņā, iesavini sevī kaut ko no ceļojumā notikušā. Liekas, ka tas ir tas, kā dēļ Tu te esi atbraucis. Tas nav bijis gan ne iedomāts, ne meklēts, pēc tā nebija tēmēts, bet tas nu notiek. Ar Tevi Te tālumā, svešumā, kur Tu tā kā nejausi esi ieradies, un tas notiek (tā Tev gribas domāt) gandrīz vai Tevis dēļ, tas notiek Tev vajadzīgi. Varbūt Tu tieši tāpēc te esi atbraucis (tā pēkšņi liekas) šī viņa ieraudzījuma dēļ. Un tas ir atcerēšanās vērts, kaut kas, gandrīz vai nekas, bet atstāj tādu iespaidu, ka neaizmirstas.
Tu ieraugi Tas ir tāds raugs, kas Tevi pēkšņi ierosina, pamodina. Raug! Tas, tas ieraugs, kas varbūt bija Tev tieši vajadzīgs. Mājās kaut kas tāds droši vien ar Tevi nebūtu noticis, te nu Tev bija jāierodas un -jāierauga! Tieši tas. Tieši šitas Tev bija vajadzīgs. Varbūt tikai mirklis. Bet Tāds, kas visu mūžu paliek prātā. Un, kad nu citreiz Tu kaut kur brauc, Tu jau esi gatavs saskatīt lietās to slēpto nozīmību, kas tikai Tevi gaida. Lai parādītos. Un arī Tu gaidi Tu vairs vienkārši vien tā neskaties, bet Tu jau vēro. Pēc jēgas. Un tas parādās, un tam ir kāda vērte Tavā dzīvē. Kāds neatvairāmi skaists iekārojams nieciņš, kāda ainava, kas neiziet un neiziet no prāta, atkal un atkal uzpeld gara acu priekšā, kāds cilvēks ar savu izskatu, ar acu skatu vai sarunu neizzūd no atmiņas, nemotivēta sajūta kādā vietā, ka Tu jau te esi bijis, smarža, muzikāls motīvs, ziņa, uzraksts, putna dziesma, atmirdzums, pēkšņi uznirusi gudrība, atskārsme ... To nevar zināt- kur un kad. Un kāpēc. Vienkārši- jābrauc. Jāmācās ieraudzīt To, kas Tev. Tikai Tev.
Imants Ziedonis
1999
