Interesantu maršrutu, kas nedaudz ļauj izsekot Austroungārijas valdnieces ķeizarienes Elizabetes, ungāriski Erzsibet jeb tautā vienkārši sauktas par Sisī, gaitām, izveidojusi tūrisma firma Impro ceļojumi. Stāsta konsultants ANDRIS GEIDĀNS.
Sisī bija viena no slavenākajām Austroungārijas valdniecēm, kas spēja panākt
vienkāršās tautas lielu atbalstu ķeizariskajam namam. Tas bija 19. gadsimta
vidus, kad Eiropā plosījās revolūcijas un tikko bija apspiesta ungāru sacelšanās.
Ungāri tolaik bija vienīgā tauta, kas sacelšanās rezultātā kaut nedaudz
pietuvinājās savai politiskajai autonomijai. Ar ieročiem rokās pilnīgu Ungārijas
neatkarību iegūt gan neizdevās (lielā mērā pateicoties krievu
armijai un Eiropas žandarmam Krievijas caram Nikolajam I), toties mierīgā,
konstitucionālā ceļā tika panākts, ka uz līdzīgiem pamatiem Austrija un
Ungārija apvienojas zem Hābsburgu ķeizariskās varas, veidojot Austroungāriju.
Austroungārijas monarha ķeizara Franča Jozefa sieva Elizabete, kuru tauta
sauca mīļvārdā par Sisī un kura pēc tautības bija vāciete, aizstāvēja
ungāru intereses. Ungārija vairs nebija ķeizariskās valsts province, bet gan
Austrijai līdzvērtīga valsts sastāvdaļa. Ķeizariskā galma vajadzībām
Budapeštā iekārtoja pilsētas rezidenci Budas pils teritorijā. Elizabetes vārdā
nosaukts arī viens tilts Budapeštā, manuprāt, skaistākajā pilsētā pie
Donavas. Tur mēs arī varam sākt savu karalisko ceļu Pa Sisī pēdām.
Vispirms vajadzētu aizbraukt uz dažus kilometrus attālo Godolo pilsētiņu,
kur atrodas 18. gadsimtā celtā krāšņā baroka stila pils, kas 1867. gadā
nonāca ķeizara īpašumā. Tā kļuva par vienu no Sisī iemīļotākajām ārpilsētas
rezidencēm, kuras apkārtnē ķeizarienes izjādēm un pastaigām tika
izveidoti īpaši izjādes ceļi un takas.
Tālāk ceļš ved gar Balatona ezeru uz Austrijas robežas pusi. Nepilnu 30 km attālumā no Balatona ezera ziemeļu krasta atrodas Vesprēma Ungārijas karalieņu pilsēta. Tajā jau viduslaikos kronēja Ungārijas karalienes, kuras līdz ar kronēšanas brīdi šo pilsētu ieguva savā īpašumā. Vesprēmas katedrāli 11. gadsimta sākumā dibinājusi Ungārijas pirmā kronētā karaļa Ištvana I laulātā draudzene Gizella, un šai karaliskajai personai veltītās 13. gadsimtā celtās kapelas sienas vēl šobaltdien rotā gotiskas freskas. No 11. gadsimta gan saglabājušies tikai daži katedrāles fragmenti. 18. gadsimtā radies pilsētas galvenās daļas Cietokšņa kvartāla tagadējais veidols: bīskapa pils, klosteri, kanoniķu mājas.
20 kilometru attālumā no Vesprēmas atrodas Herenda, kur ir ķeizariskā porcelāna rūpnīca. Tur, sākot no 19. gadsimta pirmās puses, izgatavoja porcelāna traukus ķeizariskā galma vajadzībām. Rūpnīca joprojām strādā tā ir aplūkojama un trauki nopērkami. Vēl pagājušā gadsimta sākumā šeit tika izgatavotas servīzes ar ķeizara un ķeizariskās ģimenes locekļu monogrammām.
Nedaudz uz priekšu ir Šomlo vīna kalns. It kā jau pats par sevi tas nebūtu nekas īpašs, jo vīnu Ungārijā netrūkst, tomēr Šomlo vīns ir īpašs. To dēvē par karalisko kāzu vīnu un iegūst no vīnogām, kas augušas īpašos apstākļos Ziemeļbalatona vulkāniskajā augsnē. Vīns ir ļoti salds, ar īpatnēju garšas buķeti un to mēdza pasniegt valdnieka līgavai kāzu naktī.
Netālu no Balatona ezera rietumu gala sameklējams Hevīza ezers siltākais ezers Eiropā. Tas ir vulkāniskas izcelsmes, ļoti dziļš un pat nedaudz radioaktīvs (tomēr cilvēkiem tas nekaitē) ūdens temperatūra gan vasaru, gan ziemu turas ap plus 26 grādiem. Ezera dibenu klāj dziednieciska kūdras dūņu kārta, kas kopā ar sēra, rādija un ogļskābās gāzes piesātinātu ūdeni jo sevišķi palīdz dažādu kaulu un locītavu slimību gadījumos.
Pavisam netālu no Austrijas robežas atrodas Šoprona pilsēta, kurai ir gadu tūkstošiem sena vēsture un kuru pamatoti uzskata par Aizdonavas reģiona pērli. Šoprona jau mūsu ēras 1. gadsimtā bija romiešu pilsēta, kuru apjoza nocietinājuma mūri. Vēlāk tā nonāca ungāru rokās, kas romiešu laikā izveidoto mūri pastiprināja ar zemes skanstēm uz koka karkasiem un koka aizsargkonstrukcijām, kas pēc apdedzināšanas ieguva māla ķieģeļu krāsu un izturību. Pilsētu ietvēra vairākas mūru kārtas, bet katrā pilsētas galā bija izveidojies laukums, kurā beidzās mūriem paralēlās ielas. Daudz kas no tā visa saglabājies līdz mūsu dienām, tostarp arī viduslaiku augstāko slāņu pilsoņu pilis ar renesanses stila pagalmiem un lodžijām, bet vienā otrā pagrabā pat atrodamas statujas, kas reiz greznojušas romiešu forumu. No viduslaikiem saglabājies arī Ugunstornis, kam piekļaujas pilsētas mūris un kas kādreiz bijis apjozts ar kanāliem. Senlaicīgo ainu lieliski papildina gan gotiskā stila baznīcām piegulošie nelielie zemkopju namiņi, gan arī vairākstāvu pilsētnieku mājas. Šoprona un tās apkārtne atrodas uz Vidusjūras un Alpu floras robežas, tāpēc šeit ir īpaši bagāta augu valsts. Izsenis šeit audzē vīnogas, no kurām pārsvarā iegūst sauso Kekfrankos sarkanvīnu.
Autors: Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"