Ziemeļspānija

Varbūt kāds domā, ka Spānija ir tikai viena liela ģimene, kur dzīvo draudzīgi brāļi un māsas? Tad tam būtu jāatgādina mūsu bijusī Padsavienība. Spānija ir ļoti liela un ļooooti dažāda. Aizbraucot uz Madridi vai Andalūziju, nevar teikt, ka esi redzējis un iepazinis visu Spāniju. Lamanča atšķiras no Estremadūras, Aragona no Kastīlijas un Leonas, nemaz jau nerunājot par tālo Galīciju un Navarru. Bet par pilnīgi citu valstisku vienību sevi uzskata baski un katalāņi. Ar citu vēsturi, tradīcijām, attīstību un, iespējams, citu nākotni. Tieši Basku zeme (PaisVasco (Euskadi)) un Katalonija (Catalunya) ir attīstītākas, modernākas, progresīvākas zemes, kuras – kā uzskata šo zemju iedzīvotāji – uztur pārējo Spāniju. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka jau vairāk nekā gadsimtu tautā dominē nacionālas un separātiskas tendences. Līdzīgi kā pie mums Latvijā arī šajās zemēs 19.gs. 60.-70. gados sākās nacionālā atmoda.

Tieši Costa de Sol piekrastē (tagadējā Katalonijā) Pireneju pussalā pirmoreiz krastā izkāpa romieši un satapa tur mežonīgu un kareivīgu cilti ibērus, kas šodien “aizstumti” uz pašiem ziemeļiem – tagadējo Basku zemi. Ne Katalonijā, ne Basku zemē nekad nav valdījuši arābi, tādēļ šīs zemes pilnīgi atšķiras no Andalūzijas. Katalonijā vairāk jūtama franču ietekme (arī valodā), bet baski uzskata sevi par “vistīrākajiem” senču – ibēru mantiniekiem.

Kas Katalonija ir šodien? Kultūras, mākslas, attīstītas lauksaimniecības un rūpniecības zeme, viens no Eiropas atpūtas, izklaides un tūrisma centriem. Tur vismazāk iznīcinātas seno romiešu un kartāgiešu liecības. Taragonā pat ir tīri labi saglabājies romiešu amfiteātris. Pireneju pakājē atrodams visvecākais Viduslaiku klosteris. Bet Katalonijas sirds – Barselona un tās apkaime ir 20.gs. moderno mākslu attīstības šūpulis. Atliek nosaukt tikai dažus vārdus, un ikvienam daudzmaz izglītotam cilvēkam top skaidrs par ko ir runa – Antonio Gaudi, Salvadors Dalī, Pablo Pikaso, Huans Miro – vārdi, kas ir pazīstami visā pasaulē. Diemžēl saspringto maršrutu dēļ parasti ceļotāji Barselonā uzkavējas tikai kādu dienu, bet Figueresā (pie Dalī) – tikai pusi dienas. IMPRO jaunais maršruts “Ziemeļspānija – Art Nouveau (Jaunā māksla)” tagad piedāvā aizpildīt šo robu un ielūkoties modernisma šūpulī pamatīgāk. Apskatīsim ne vien Dalī muzeju-teātri Figueresā, bet arī Galas (Dalī sievas un mūzas) pili Pubalā. Uzmetīsim aci kādreizējai Katalonijas galvenajai pilsētai Žironai (Girona) un piekrastes pērlei Mataro, kurā darbojušies daudzi modernisti. A.Gaudi nebūt nav vienīgais Art Nouveau (ko Rīgā pazīst ar nosaukumu jūgendstils) arhitekts un dizainers Katalonijā, un šī mākslas stila pārstāvji nav cēluši tikai katedrāles, pilsētas namus un greznas savrupmājas, bet pat vīna darītavas un parastus strādnieku ciematus. Barselonai un tās apkārtnei veltīsim trīs dienas, kurās tiks piedāvāta maksimāli intensīva programma, bet būs iespēja arī uz savu roku paklīst pa šīs pilsētas brīnumainajām ielām no gotiskā rajona Barri Gotic līdz 19.gs. modernisma citadelei De l’Eixample (Aišample) rajonos, no la Rambla avēnijas līdz Montjuik kalnam, jo mūsu naktsmītne atradīsies pašā pilsētas centrā – Plaza de Catalunya. Vienu dienu dosimies (kuri gribēs) pasirot pa tuvējiem ciematiem – Sabadell, Terassa, Colonia Guell, Montserrat vai vēl kaut kur. Vēl viens no mūsu ceļojuma mērķiem ir Valensija. Tur tikko ir uzbūvēts un atklāts hipermoderns izklaides centrs, kurā ir Okeāna muzejs, Zinātnes pils, daudzdimensiju kino nams un mākslas centrs, bet, ja kāds gribēs, varēs meklēt Svētā Grāla kausu Valensijas katedrālē. Pa ceļam uz Valensiju apskatīsim Gaudi dzimto Reusu, seno romiešu Taragonu ar Eiropas balkonu, šarmanto piekrastes Sigtes pilsētiņu ar interesantu baroka baznīciņu pašā jūras malā un vīna pilsētu Vilafranca de Peneda. Starp citu, arī te ir slaveni un ļoti labi vīni, un tieši Katalonijas un Valensijas zemes ir Spānijas augļu un dārzeņu paradīze, jo tur ir vienīgā vieta, kur brīvā dabā var kaut ko izaudzēt. Ir piemērots - mērens klimats (labākais Spānijā pat augustā) un pietiekams nokrišņu daudzums.

Tad mēs pārbrauksim uz Biskajas līča piekrasti Kantabrijā, lai, iespējams, iekļūtu vissenākajā Pireneju pussalas vēsturē – Altamiras alās, kur pirms vairāk nekā 15 tūkstošiem gadu šamaņi-mākslinieki sarīkoja savu darbu izstādi, kas, saglabājusies līdz mūsdienām. Varbūt pateicoties tam, ka kuru katru tur vairs neielaiž. Tā kā mūsu grupas pamatkodolu veido mākslinieki, viņi ir ieinteresēti redzēt šo unikālo zīmējumu oriģinālus un piesaista pašus “augstākos spēkus”, lai savu sapni īstenotu.

Šo Spānijas iepazīšanu beigsim ar vienu no mūsdienu pasaules ģeniālākajiem objektiem (gan no iekšpuses, gan ārpuses) – Guggenheima modernās mākslas muzeju Bilbao.

Atpakaļceļš mūs vedīs caur vēl vienu mākslas metropoli – Parīzi. Tie, kas tur jau bijuši, varēs atsvaidzināt realitātē piedzīvojumus Monparnasā, Monmartrā vai Mulenrūžā, bet “jauniņajiem” – īss ekskurss šajā mākslas un izpriecu citadelē. Patīkamāka kā citreiz būs arī atgriešanās Latvijā. Ne kā vienmēr – caur Poliju, bet ar prāmīti no Rostokas uz Tallinu (23 stundas) un tad uz mājām. Tā, lai vēl var sagatavoties jaunajam mācību gadam un jaunai tūrisma sezonai.

Aicina Igors Ziemelis