un nu Dullais Dauka jau ir laivā, busā, lidmašīnā. Bet horizonts nemitīgi bēg projām, attālinās. Tu brauc, Tu slīdi, Tu ķer un gūsti apvārsni. Nē, Tu lido. Pat ar kājām iedams, Tu lido. Tava sirds un dvēsele ir ieguvušas spārnus. Miesa mēģina tikt dvēselei līdzi. Tu esi ceļā.
Tu mērc lūpas aizjūras vīnos, nē, Tu pats jau esi aizjūrās;
Tavas plaušas jūt mitru un biezu un siltu tropu gaisu un, kad Tu pacel acis, tās ziemeļnieciski dzidri brīnās te, paradīzes dārzos zied pat telefona stabs;
Tev nāk pretim brūni un sprogaini, un melni ļaudis kā dienvidu naktis un kā laivu darvas;
vai Tu ar skatienu glāsti kokteiļstiebrus caurspīdīgās glāzēs? nē, tās taču meitenes stikla telefonbūdās tai pilsētā, pilsētā sapņu un krāsu, un mīlestības pilsētā;
viņām blakus manekeni vitrīnās kā raibi taureņi herbārijā;
citur svētās govis, vājas kā Gandijs, kāru mēli laiza avīžlapas un ēd cigaretes svelmes izdedzinātā zemē zālīte te neaug;
bet tūkstošverstis tālāk kūp ūdenskritumi Dieva dūmu maigumā;
beduīnu balsis tuksnešu smilšu jūrās un kamieļi piramīdu ēnā kā abstraktā mūžības jēdziena aptaustāms pierādījums;
katedrāļu zvanu spēles bizantiskos brāļu torņos;
mūki kā melni strazdi, mūķenes mūsu deleģētās sievietes grēku izpirkšanas cellēs;
acis slīpas kā mandeles, zaļas kā kalnu dārgakmeņi, zilas ziemeļu vijolītes, acis skūpsta Tevi un Tu mosties tas vien sapnis! Jāiet tālāk;
tur lejā, tur bezdibenī, zem debesskrāpju virsotnēm un kalnu smailēm, līčulokiem liecas spuldzēs mirdzošu automaģistrāļu gredzeni un loki;
kā milzīgi faraonu kaķi kūkumus met tilti ar tērauda un dzelzsbetona skriemeļiem mugurkaulos.
Tu lido
ar acīm, ar dvēseli, ar sirdi, ar ožu, ar garšu, ar miesu Tu lido caur baudām, garšvielām, caur zeltainu pankūku smaržu trotuāru kafejnīcās, caur vakar vēl svešu ļaužu tuvumu, skūpstiem, glāstiem, pieskārieniem, caur saldiem meliem, iztēles burbuļiem, maldu rūgtām patiesībām;
iesvied monētu strūklakā uz atgriešanos!
norij dzīvu austeri un uzkod viņas pīkstienu uz atgriešanos!
nodzer pēdējo skopumu lētā tavernā uz atgriešanos!
un Tu atkal lido, ar visām savas dvēseles alkām Tu lido pretim pašam skaistākajam brīdim šajā ceļojumā uz mājām!
Sākas Tavi skaistākie svētki Atgriešanās svētki!
un tomēr, kas aiz apvāršņa?
Jānis Peters
2003