Pirmā janvāra
rīts mīlīgā viesnīcas istabā, kurā nekas neliecina par iepriekšējās nakts
vētrainajiem piedzīvojumiem, bet garausainā tiepšas ēzeļa vilktā pajūga
vadīšanas sacensībās iegūtā balva pudele baltvīna atmiņā liek uzaust gandrīz
mītiskām ainām. Milzu ugunskuru gaismā dejojošas raganas, čigānu tabora
riteņu smilksti un pārgalvīgā ātrumā traucošu zirgu stāvi nu vai tad tas nav
Vecgada nakts sapnis?
Tomēr tā ir patiesība. Jaunā gada sagaidīšana Ungārijā ir šī sapņa
materializācija Vecgada vakara izrāde, kurā vērojama gan čikošu (ungāru
kovboju) neticamā veiklība zirgu mugurās gan ungāru un čigānu folkloras
priekšnesumi, ir lielisks piedzīvojums kurš iespiežas atmiņā uz mūžīgiem
laikiem. 
Jāatzīst, ka šīs idejas autors, kurš vienlaicīgi ir arī ungāru
tradicionālās čārdas (lauku fermas) īpašnieks, ir parūpējies par visu, kas
nepieciešams, lai viesiem ļautu šos svētkus izjust pilnībā. Ieraugot garos,
krāšņi dekorētos galdus čārdas ēkā, jautājumi nerodas skaidrs, ka bez
pamatīgas pārēšanās šeit cauri netiksim.
Pēc zirgu izrādes ienākot zālē, galdi klājas gluži kā pasakā uz burvju nūjiņas mājienu izskatīgi ungāru puiši un apburošas meitenes vienā mirklī ierodas ar kūpošiem ungāru gulāša katliem un lielā izēšanās sākas. Ēdieni nomaina viens otru, un tagad ir arī skaidrs, kas tik ļoti saista mūsu tautas arī ungāri nekad neaizmirst painteresēties par vēdera labsajūtu.
Kā no debesīm nokritis aiz muguras parādās koši ģērbts čigāns, un atskan
smeldzīgi skaistas vijoles skaņas, kuras tā vien mudina izmēģināt, kā tie trakie
ungāri īsti to čardāšu lec... Bet palūk izrādās, ka zālē ir arī daži, kas šo
trakoti sarežģīto deju prot dejot kopš bērnu kājas! 
Augsto stulmzābaku papēžiem
kareivīgi noskanot, parādās dejotāji tautastērpos, vijoles ieskanas ātrāk un
dzīvespriecīgāk, un deju virpulī pēc mirkļa izrādās ierauti gan viesi, gan
saimnieki. Nu re, kājas jau pagurušas! Šķiet, ka glāze vīna varētu šai lietā
līdzēt. Un
atkal svešādā valodā izteikti vārdi un pretim pastiepta roka vedina uz deju
plača pusi...
Rīts pienāk nemanot un, saskandinot pēdējo vīna glāzi ar neizprotamā kārtā
jau par draugiem kļuvušajiem čigānu cimbalistu un valdzinošo ungāru meiteni,
kuras matos ievītas nacionālā karoga krāsu lentes, šķiet dīvaini, cik ļoti daudz
var izdzīvot vienā vienīgā naktī. Tā ir Vecgada nakts burvība.
Andris
Geidāns
IMPRO aicina jūs Jauno gadu sagaidīt
Ungārijas
puštā ar čardašu, gulašu un čikošiem.