Kristīgā Turcija

Šodien — 15. augustā — kristieši Latvijas svētvietā Aglonā svin Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, uz kuriem ieradušies arī viesi no citām valstīm. Savukārt daudzi Latvijas iedzīvotāji pēdējos gados apmeklējuši svētvietas citās zemēs, piemēram, Turcijā, ko, tiesa, lielākā daļa vairāk gan pazīst kā lētu preču un saulainu kūrortu valsti. Par Turciju zināms, ka tā ir islamticīgo valsts (99%), kuras teritorijā pastāvējušas Hetu, Līdijas, Mēdijas, Ahemenīdu, Maķedonijas Aleksandra, Seleikīdu, Pergamas, Senās Romas, Bizantijas, Osmaņu impērijas u. c. valstis. Taču ļoti nozīmīgas pēdas Turcijā atstājusi arī kristīgā reliģija.

Uzskata, ka tieši Efesā — antīkajā Turcijas rietumkrasta ostas pilsētā pie Egejas jūras — tūlīt pēc Jēzus krustā sišanas ieradies apustulis Svētais Jānis kopā ar Jēzus māti Mariju, kas tur arī pavadījusi savās pēdējās dienas. Tiesa, daudzi kristieši gan domā, ka Marija mirusi Jeruzalemē, taču ortodoksāļi tam nepiekrīt un ir pārliecināti, ka sešus kilometrus no Efesas vēsturiskā centra ir Dievmātes Marijas māja, kas šobrīd ir pastāvīga svētceļnieku apmeklējuma vieta. Pirms Kristus dzimšanas Efesas apkārtnes iedzīvotāji pielūdza dievieti Artemīdu. Pilsētā savulaik atradies arī viens no septiņiem pasaules brīnumiem: Artemīdas templis, kura dažas kolonnas šobrīd atrodas Svētās Sofijas dievnamā Stambulā, bet vēl dažas kopā ar altāri — Britu muzejā Londonā. Līdz ar Svētā Jāņa, bet — jo īpaši — Svētā Pāvila parādīšanos arvien lielāku popularitāti Efesas apkaimē ieguvusi kristīgā ticība: misionāri sludinājuši Jēzus Kristus evaņģēliju un rakstījuši traktātus kristiešu baznīcām. Tādējādi var uzskatīt, ka tieši Efesai bija lemts kļūt par šūpuli jaunai — kristīgai reliģijai. Saglabājušās arī rakstiskas liecības par Dievmāti Mariju un Svēto Jāni, taču ļoti interesantu gadījums noticis relatīvi nesen. 19. gadsimta beigās Izmiras priesteru rokās nokļuvis kādas vācu mistiķes detalizēts apraksts par Dievmātes Marijas māju Efesā. Mistiķe bijusi invalīde un nekad nav bijusi ārpus Vācijas. Priesteri nolēmuši pārbaudīt mistiķes rakstīto un sev par lielu pārsteigumu atrada nelielu, kapelai līdzīgi ēku, kura gandrīz pilnībā atbildusi aprakstam, turklāt šīs mājas vēsture nav bijusi noslēpums vietējiem ortodoksālajiem kristiešiem. 1892. gadā māju pasludināja par svētceļojuma vietu, 1967. gadā to apmeklēja pāvests Pāvils VI. Katru gadu 15. augustā tur svin Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus.
Senajā pilsētā Mirā, tagadējā Demrē atrodas Svētā Nikolaja dievnams. Viņš tiek uzskatīts par pirmo Ziemassvētku vecīti. Dzīvodams mūsu ēras ceturtajā gadu simtā un kļūstot par pilsētas bīskapu, viņam ienācis prātā Ziemassvētku laikā apdāvināt bērnus. Kristieši uzskata, ka amerikāņu Santa Klausu un Eiropas ziemeļvalstu modernizēto Ziemassvētku vecīšu tradīciju saknes meklējamas bīskapa aizsāktajā. Vienlaikus Svētais Nikolajs bija arī jūrasbraucēju patrons un aizstāvis. 
Jalvačā, agrākajā Antiohijā ar savu pirmo sprediķi uzstājies apustulis Svētais Pāvils. Tur viņš uzsācis savu lielo darbu — evaņģēlija sludināšanu un no turienes veicis savus misijas ceļojumus, pārdzīvodams daudzas grūtības un pārestības. Neronam vajājot kristiešus, Svētais Pāvils miris mocekļa nāvē — viņam kā Romas pilsonim 67. gada 29. jūnijā nocirta galvu. Pāvils ir pazīstamākais no Jaunās Derības apustuļiem. Viņš bijis sīks, neliela auguma, bet ar milzīgu iekšējo spēku, ko nespēja salauzt nekādas mocības. Nelaimes un mokas tikai vēl vairāk iekvēlinājušas viņa mīlestību uz Kristu. Viņš lepojies ar savu iekšējo spēku, jo zināja, ka to viņam dāvājis Dievs. Viņš cietis no jūdiem, romiešiem, vairākkārt smacis cietumā, vairākas reizes pārdzīvojis kuģa grimšanu. Tieši Svētajam Pāvilam bija izšķirīga loma pasaules evaņģelizācijā. Viņš bija tas, kas atbrīvoja kristiānismu no nevēlamām lietām, izveda to no nelielās Palestīnas Romas impērijas plašumos, viņš runāja par Dieva žēlastību un bija apveltīts ar lielu rakstnieka talantu. Svētais Pāvils atstājis 14 vēstules, kuras jau tolaik lasīja dievkalpojumos.

Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"