Šķiet, par Eiropas pundurvalsti Monako Latvijā ir vairāk dzirdēts nekā tā redzēta. Daudzu popzvaigžņu, sportistu un dažādu citu bagātu slavenību dzīvesvieta (jo mazi nodokļi). Spēļu elle. Drošas bankas. Kabarē. Skandalozā un fascinējošā dziedātāja princese Stefānija. Princis Alberts olimpisko spēļu dalībnieks, bobsleja autsaiders. Cilvēku visblīvāk apdzīvotā, tai pašā laikā viena no bagātākajām valstīm Eiropā. Var apgalvot, ka pēc platības valsts ir niecīga, bet tās popularitāte un pievilkšanas spēks pēc būtības ir milzīgs.
Monako ar nepilniem diviem kvadrātkilometriem aiz Vatikāna ir otra mazākā valsts Eiropā, četras reizes lielāka par Vecrīgu. Bet, ierodoties šajā valstī, tā liekas vēl mazāka, jo Monako daļēji atrodas uz stāvas kalna nogāzes Vidusjūras krastā, stāsta tūrisma firmas "Impro ceļojumi" konsultants ANDRIS KLEPERS.
Monako vēsture ir pietiekami sarežģīta. Šajā teritorijā dažādos laikos valdījuši feniķieši, grieķi, romieši, arābi, dženovieši, vēlāk valsti sev pakļāvusi Spānija, Francija, Sardīnija. Monako suverenitāte tiek noteikta 1215. gadā un jau kopš 13. gadsimta beigām līdz tam klinšaini vientulīgajā Vidusjūras krastā bez pārtraukuma valda Grimaldi monarhu dinastija, tādeējādi mūsdienās kļūstot par vecāko firstisti Eiropā. Šobrīd vietējie iedzīvotāji uzskata, ka valsts sastāv no četrām pilsētām: spēļu centra Montekarlo, industriālās Fontvillas, viesnīcu rajona Lakondaminas un galvaspilsētas, reizē vecpilsētas Monakovillas. Monako nav gandrīz nekas cits kā ielas, mājas un privātie dārzi. Publiskai apskatei no valsts diviem kvadrātkilometriem pieejams vēl daudz mazāk, jo privātajās villas tūristus neielaiž: ja ir vēlēšanās, pa ielu gar villām, kuras parasti ieskauj dzīvžogi, var pastaigāties, nekādu slēgto rajonu tur nav.
Taču Monako, protams, ir ko redzēt. Tur atrodas viens no lielākajiem pasaules okeonogrāfijas muzejiem, kas nosaukts slavenā franču okeonogrāfa Žaka Īva Kusto vārdā un uzbūvēts uz klints. Monako ir pietiekami maigi klimatiskie apstākļi, lai tur augtu visdažādākie zaļumi. Ziemā parasti vienmēr ir plus grādi, migla, bet sniegs ir ļoti ekstrēma parādība, tāpēc tur izveidots eksotisko augu dārzs, kurā ir, piemēram, 7000 veidu kaktusu... Kalna galā atrodas 13. gadsimtā celtā Grimaldi dzimtas pils, kuru uzskata par vienu no elegantākajām Eiropā. Ja paveicas, var redzēt pašu Monako valdnieku firstu Renjē III. Viņš ir pietiekami moderns un saviem apstākļiem atvērts cilvēks. Pils apskatāma ik dienu, bet īpašas sajūsmas vērta ir sardzes maiņas vērošana rituāls, kas nav mainījies gadsimtiem.
Monako vecpilsēta ir nogāzē, kurā var uzkāpt pa stāvu trepju serpentīnu, kas ir diezgan nogurdinoši, vai arī pacelties panorāmas liftos, kuri ir kā dažu ielu strupceļu turpinājums pie klintīm. Lifti ir par brīvu. Daļai bagātnieku, kas dzīvo Monako, ir savi privātie helikopteri un to nosēšanās laukumi uz māju jumtiem. Vecpilsētas ielas ir šauras un bruģētas, raksturīgi sarkanbrūni dakstiņu jumti.
"Grand Casino" tas ir Monako vecākais kazino (1865), kurā var izbaudīt naudas pievilkšanas spēku. Kazino celts augsta pakalna galā firsta Kārļa III laikā, tādēļ arī pompozākā valsts daļa nes Montekarlo vārdu. Jau 1870. gadā kazino ienesa tik daudz naudas, ka Monako kļuva par no nodokļiem brīvu valsti. "Grand Casino" daudziem vietējiem un tūristiem ir viena no vakara izklaides vietām. Prominencēm piebraucot pie kazino, pretī iznāk šveicars, kas piesēžas pie stūres un novieto lepno automobili dažus metrus tālāk. Braucamā aizdedzes atslēga tiek nolikta pie ieejas speciālā neaizslēgtā skapīti. Kad kazino apmeklētājs beidz spēlēt, viņš bez prasīšanas paņem atslēgu (neveiksmes gadījumā) vai atalgo šveicaru ar bagātīgu dzeramnaudu un dodas braukšanas virzienā noliktajā mašīnā. Kazino ir vairākas lielas zāles, viena "Blanche" ļoti plaša, ierīkota speciāli tūristiem. Tur faktiski bez pārtraukuma kādam birst no automāta nauda. Tā skaņa ir tik pievelkoša, ka kājas pašas nes klāt kādai brīvai vietai. Protams, kādam jau izdodas arī kaut ko vinnēt, bet lielākoties tās ir atmiņas par lielu kazino un naudas zaudēšanu.
Nedrīkst palaist garām iespēju paviesoties Napoleona muzejā lielais franču karavadonis mīlējis apmeklēt Monako un valsts vēsturē tiek pieminēts ar labu vārdu, jo nekādus grautiņus tur nav uzsācis. Vēl vairāk Grimaldi un Bonaparta dzimtas saista radnieciskas saites. Vēsture saglabājusi vairākas Napoleona personiskās mantas, tostarp uniformu, medaļas, zobenu un pat zeķes... Monumentāla ir 19. gadsimtā celtā katoļu katedrāle. Aplūkot pundurkoku audzēšanas mākslu var japāņu dārzā. Ja ir vēlēšanās papētīt Vidusjūras dzelmi, Monako ostā var nopirkt biļeti kuģītī ar stikla grīdu. Vērtīgi un reti eksemplāri atrodami retroautomobiļu un pastmarku muzejos. Pirmais ir firsta Renjē III privātkolekcija tāds ir arī Navigācijas muzejs, kurā aplūkojami slavenu kuģu modeļi ("Titāniks", "Normandija", "Kalipso" un citi). Interesi piesaista arī zoodārza terase un Nacionālais muzejs, kurā ir savākti visi vecākie naudas spēļu automāti.
Sestā daļa Monako iedzīvotāju ir monegaski viena no šobrīd Eiropas mazākajām tautām. 13.gadsimtā, lai panāktu klinšainās piekrastes apdzīvotību, firsts par brīvu piedāvāja zemes gabalus, nodevu un nodokļu atlaides. Laimes meklētāji no tā laika feodālās Eiropas ieradās Monako un pamazām kļuva par pastāvīgu nāciju monegaskiem. Šobrīd 4000 Monako iedzīvotāju sevi uzskata r īstiem monegaskiem.
Monako apmeklēšanu var pieskaņot noteiktam laikam, jo valsts ir vairāku populāru un krāšņu pasākumu norises vieta: janvārī tur notiek Montekarlo rallijs un Montekarlo cirka festivāls, jūlijā starptautiskas uguņošanas sacensības, bet maijā prestižākais F 1 "Grand Prix" autosacīkšu posms pa pilsētas ielām. Pa F 1 trasi iespējams daļēji izbraukt ar savu automobili vai tūristu autobusu, ieskaitot arī to slaveno tuneli, cauri kuram mežonīgā ātrumā šaujas formulas. Pašu F 1 sacensību apmeklēšana, pirmkārt, ir dārga biļešu cena ir, sākot no 200 latiem , otrkārt, skatītāju skaits ir ierobežots un biļetes bieži piedāvā kombinācijā ar dārgām viesnīcām. Atsevišķas viesnīcas pārdod savus numurus ar iespēju vērot sacīksti tieši no balkona virs trases.
Tūristiem der zināt, ka, kaut arī Monako nav Eiropas Savienības valsts, taču ar vienīgo robežvalsti Franciju tās robeža ir formāla, jo Monako ir brīvo nodokļu zona. Naudas vienība ir eiro.
Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"
Monako: valsts Alpu nogāzē pie Vidusjūras, sauszemes robeža ar Franciju.
Konstitucionāla monarhija kopš 1419. gada, kuras priekšgalā kopš tā laika ir Grimaldi dzimtas pārstāvji, šobrīd firsts Renjē III.
Platība: 1,95 km2.
Iedzīvotāji: 32 000 (francūži 47%, monegaski 16%, itālieši 16%).
Valodas: franču, monegasku, itāliešu, angļu.