|
Centāmies deviņus gadus, lai viņus ar visādu viltu iegāztu postā.
Ar pūlēm tik Zevs mums uzvaru deva.
Odiseja
Kur satikt mafiju?
Nu, vai mafiju satiki? šo jautājumu pēc atgriešanās noteikti nākas uzklausīt katram Sicīlijas apceļotājam.
Kā tad ne redzēju gan! droši atbildu, bet pie sevis nodomāju: tikai neatpazinu
Un tas nav melots, jo paši sicīlieši lēš, ka ar mafiju aktīvi vai pasīvi saistīts viens procents salas iedzīvotāju. Tātad katrs simtais pretimnācējs uz ielas
Vēl vairāk gandrīz katrs tūrists var lielīties, ka Sicīlijā pat ciemojies pie šās baisās, varenās noziedznieku organizācijas, jo mafija kontrolējot 35 40 procentus no visām viesnīcām. Kāpēc?
Kurš finansu policists var izkontrolēt, cik klientu viesnīcai bijis un cik naudas tie tur atstājuši? Neviens! Tāpēc jau mafija iepērk viesnīcas kā ideālu naudas atmazgāšanas biznesu, apgalvo uzņēmējs no Kaltanisetas pilsētas Rozārio di Natale un iesveļas īsti sicīliskā niknumā: Sicīlija ir tik nabaga tāpēc, ka te valda šitie "stronzo" (ital. sūdi. I. A.), kas aizbaida uz citurieni nopietnus biznesmeņus!
Droši vien Rozārio zina, ko runā, lai gan tikpat labi var sacīt arī otrādi mafija radās un dzīvo tieši tāpēc, ka Sicīlija ir nabaga.
Turklāt vairākums vēsturnieku ir vienisprātis, ka tas noticis samērā nesen, tikai deviņpadsmitā gadsimta sākumā vai vidū. Un patiesībā jārunā par vismaz trijiem pilnīgi patstāvīgiem noziedznieku sindikātiem "koza nostru" Sicīlijā, "komorru" Neopolē un "endrangetu" Kalabrijā jeb Itālijas "zābaka" pret Sicīliju vērstā purngalā.
Taču visur mafija allaž uzplaukusi visvairāk tieši tad, kad valdījusi lielāka demokrātija. Turpretī Musolīni diktatūras laikā mafiozi tika iedzīti dziļā pagrīdē. Līdz 1943. gadā salā izcēlās sabiedroto atbrīvotāju desants, kurā jeņķu Centrālā izlūkošanas pārvalde bija savervējusi sicīliskas izcelsmes amerikāņu bandītus, lai ātri atrastu kopēju valodu ar savu radītājorganizāciju Sicīlijas mafiju. Savienoto Valstu mafijai kā Sicīlijas mafijas vispāratzītai meitai ir zināms pat viscaur precīzs dzimšanas laiks un vieta Ņujorka, kurp 1901. gadā pēc 20 slepkavībām Sicīlijā aizbēga dons Kaskio Ferro, lai sāktu aplaupīt vispirms itāļu imigrantus un pēc tam visus pārējos, kas nepretojās. Tos, kas pretojās, parasti nogalināja.
Kad amerikāņu atbrīvotāji Sicīlijā atskārta savu kļūdu, bija jau par vēlu svaigas asinis un dolāri deva jaunu spēku fašistu notrenkātajam "astoņkājim", kas kļuva nevaldāms. Tā, kad Itālijas valdība 1948. gadā zemes reformā ļāva uz muižnieku lielīpašumiem pieteikties mazajiem zemniekiem, Sicīlijas aristokrāti nolīga mafiju sīksaimnieku atrunāšanai un nepaklausīgo iebiedēšanai. Vēl agrāk, 1947. gada 1. maijā Salvatores Džuliāno banda aukstasinīgi apšāva 11 miermīlīgus zemniekus Solidaritātes dienas demonstrācijā, bet vairākus desmitus vienkāršo sicīliešu ievainoja.
Ak vai, ja mafijas aprakstīšanā varētu iztikt vien ar šīm vēsturiskajām atkāpēm!
Mafija nav tikai nežēlīgs astoņkājis. Tā ir izvirtusi pantera ar ziloņa ļaunpieminošu atmiņu, 1989. gadā teica drosmīgais un neuzpērkamais tiesnesis Falkone. Bet pēc trijiem gadiem gan viņu, gan citu leģendāru tiesnesi Borselīno nogalināja kopā ar tiem piešķirto apsardzi.
Nežēlīgās slepkavības satrieca visu valsti, un valdība ieveda salā 7000 karabinieru un īpašas pretterorisma vienības. Opozīcijas politiķi šo iespaidīgo operāciju nekavējās kritiski nodēvēt par "ēnu ķeršanu", bet pašu sicīliešu vidū netrūka tādu, kas līdz zobiem bruņoto specvienību ierašanos nosauca par okupāciju.
Tomēr policija guva neapstrīdamus panākumus, kas pārsteigtu pat grāvējfilmu autoru iztēli piemēram, 1992. gadā arestētajam mafijas bosam Frančesko Madonia konfiscēja 400 miljonus dolāru un slēdza viņa 62 dažādos noziegumos iesaistītās firmas!
Vai Palermo drošāka par Rīgu?
Nē, Palermo ielās nestaigā vīri melnos, platos mēteļos zem kuru atlokiem pavīd "lupara" karabīne ar apzāģētu stobru, ko no šejieniešiem vēlāk aizguva arī krievu bandīti, nosaucot to par "obrezu". Nezin kāpēc pat liekas, ka šeit var justies drošāk nekā mūsu galvaspilsētas Maskavas forštatē nu, vismaz bruņotu kārtībsargu te noteikti vairāk. Un ļoti cerams, ka tas drūmais kungs melnajā Ferrari nav visas pasaules policijas meklētais Toto Rīna ar iesauku "La belva" jeb briesmonis, varenākais mafijas vadonis, kas par viņa organizācijas pastrādātājām 150 slepkavībām aizmuguriski notiesāts uz trim mūža ieslodzījumiem
Sendienās mafija radusies kā savdabīga laucinieku pašaizsardzības slepena biedrība cīņai pret muižnieku sūtītajiem nodokļu iekasētājiem, kas lūkoja noplēst vienkāršajiem sicīliešiem deviņas ādas. Pretošanās padevās tik labi, ka mafija pamazām pati pārgāja uzbrukumā, ievācot nodevas no tās "apsargātajiem" veikalniekiem.
Apetīte auga ēdot un arī pāri robežai, kur sniedzās ieroču spēks. Un kas paveic vairāk par trāpīgu lodi un jaudīgu spridzekli? Viltīgi un bandītiem paklausīgi politiķi. Tos, mafija pirka, ja atļauts teikt, veseliem steriem, nesmādējot arī pazīstamus uzņēmējus un citus sabiedrībā līdz tam godātus politiķus. Tā sešdesmitajos gados, kad tiesāja mafijas bosu Dženco Russo, tiesa saņēma no mafiozi dzimtās Musomelli pilsētas 7000 cienījamākajiem ļaudīm petīciju ar lūgumu attaisnot donu Dženco, kurš ir "veltījis savu dzīvi mūsu labklājībai, pats būdams par piemēru taisnīgumam, utt."! Par mafiozu iestājās arī 37 parlamenta deputāti un pat viens ministrs, līdz beigu beigās nelieti patiešām atlaida brīvībā. Lūk, kur smēlās iedvesmu mūsu godātie Ivana Haritonova sabiedriskie aizstāvji!
Tikmēr tiesnešu Falkones un Borselīno līdz traģiskajai nāvei paveiktais atstāja Sicīlijā daudz nozīmīgākas pēdas nekā divu Palermo pilsētas laukumu pārdēvēšana leģendāro godavīru vārdos. 1992. 1994. gadā antimafijas operācija Sicīlijā atklāja, ka 20 procenti no vietējās pašpārvaldes politiķiem un ierēdņiem tā vai citādi sadarbojas ar mafiju, bet reģionālajā asamblejā jeb Sicīlijas parlamentā katrs ceturtais tautas kalps kalpo arī šiem bandītiem.
Tas tautai vienreiz izrādījās līdz kaklam. Mafijas upuru atraitnes izveidoja ietekmīgu sieviešu organizāciju "Donne contro le Mafia", karu noziedzniekiem pieteica arī vairākums pārējo sicīliešu. Galvaspilsētā Palermo 1994. gadā mēra vēlēšanās pēc "tīro roku" kampaņas uzvarēja apņēmīgais Leoluka Orlando, kurš politiķa karjeru uzsāka tikai pirms diviem gadiem, pēc tam, kad mafija noslepkavoja viņa labāko draugu. Nesatricināmais Orlando soli pa solim iztīra brīnišķīgo Palermo no noziedzniekiem, un viņa piekritēju skaits aug.
Arī Itālijas parlamentā jau 1962. gadā izveidotā pastāvīgā antimafijas komisija sasparojās, vispirms, uzsākot cīņu pret paša premjera Džulio Andreoti labo roku un, kā saka mūszemē, "noziedzīgās pasaules autoritāti" un piedevām arī Eiroparlamenta deputātu! Salvo Limu. Lima varas pārstāvju spiedienu vēl izturēja, taču, drošs paliek nedrošs, viņu nogalināja savējie, mafija. Visbeidzot pienāca kārta arī septiņkārtējam Itālijas premjerministram 76 gadus vecajam Džulio Andreoti. Ilgus gadus vienu no tautā populārākajiem politiķiem pēc pārliecinoši pierādītas kopdarbības ar mafiju notiesāja un 1995. gadā ietupināja Učiardones cietumā. Tas biedējoši drūms slejas tepat, pašā kādreizējā mafijas galvaspilsētā Palermo, kur vēl šodien uz atkritumu urnām ielās balo neseno reģionālās asamblejas priekšvēlēšanu plakāti, no kuriem kā optimistiski trulā amerikāņu zobupastu reklāmā baltus zobus platā smaidā rieš sirmi kungi, kuru "miskastes aģitāciju" vainago sauklis: "La Sicilia ideale!".
Ko no tā visa mācīties citas Bolderājas, Baltezera, Solncevas utt. mafijas māktajai Latvijai? Ka ar bandītiem, lai cik grūti, var cīnīties. Ja vien pārstāsim to uztvert kā nenovēršamu ļaunumu un likteņa sūtītu lāstu. Neba velti slavenais tiesnesis Falkone teicis: Mafija nav nekāds totāls, nepārvarams spēks, bet caurcaurēm cilvēciska parādība. Tātad kā visam cilvēciskajam, tai ir savs sākums un savs gals. Ja pret to cīnīsimies, gals pienāks ātrāk.
Cik viegli būtu uzveikt bandītus, ja viņus varētu atpazīt pēc šādiem formastērpiem! Diemžēl tādus valkā vienīgi reliģisko brālību biedri un arī tie tikai svinībās.
Ivars Andiņš
|
