Sagadījās, ka laikā, kad Argentīnā sākās nemieri, ekonomiskā un valdības krīze, tur atvaļinājumā atradās Saeimas deputāts VALDIS BIRKAVS. Saprotams, ka par redzēto viņam ir ko teikt.
Biju pārsteigts, ka temperamentīgie argentīnieši ir tik mierīgi, daudz citādāki nekā viņi izskatījās televīzijā. Redzēju tikai trīs visai miermīlīgas demonstrācijas. Bija acīm redzams, ka argentīniešu mērķis bija taisīt troksni, lai pievērstu sev uzmanību ar bungām, pannām, katliem. Vardarbības nebija. Visa mēneša laikā, ko pavadīju Argentīna, nesastapos ne ar vienu pazīmi, kas liecinātu, ka šīs demonstrācijas varētu pāraugt agresīvā rīcībā. Naktī droši staigāju pa Argentīnas galvaspilsētu Buenosairesu, piemēram, apmeklēju naktsklubu, kur skatījos tango dejas, un pēc tam dziļā naktī devos garu ceļu atpakaļ uz viesnīcu, bet cilvēki visapkārt bija laipni. Tiesa, tomēr jutu, ka ir krīze ir un ka vietumis var būt arī vardarbības izpausmes.
Domāju, ka Argentīnā šobrīd savienojas stihiskais protests ar organizēto protestu. Ir politiskie spēki, kas izmanto šo situāciju. Argentīna ir ļoti grūtā situācijā, jo samiksējušās iekšējās politiskās pretrunas ar finansiālajām problēmām.
Latvijā ir ļoti stingri kontrolēts ārējais parāds, Saeima nosaka ārējā parāda limitu un visi valsts galvojumi tiek demokrātiski izdiskutēti, rūpīgi apspriesti, turpretī Argentīna pārsniegusi visus iespējamos limitus. Prezidenta Menema laikos Argentīnā bija ekonomiskā augšupeja, ko sekmēja vietējās naudas vienības peso piesaiste ASV dolāram. Tas argentīniešus priecēja, bija vienkārša un saprotama lieta, bet... Ekonomiskā krīze Latīņamerikā, Āzijā, arī pašas Argentīnas ekonomikas lejupslīde bija brīdis, ko Argentīnas valdība no rīcības viedokļa palaida garām, lai nenonāktu līdz šīsdienas krīzes situācijai. Vajadzēja mainīt piesaisti dolāram! Turpretī valsts ekonomikas ministrs Kovaljo, kurš tautā bija ieguvis kolosālu popularitāti un kurš bija peso piesaistes dolāram tēvs, mēģināja darīt visu ko citu, tikai neaiztika galveno peso piesaisti dolāram. Latvijas lats ir piesaistīts četrām valūtām: vācu markai, japāņu jenai, ASV dolāram un angļu mārciņai. Ja viena valūta slīd uz leju, otra kāpj, arī eksporta procents mums ir lielāks nekā Argentīnai. Domāju, ka Latvijas iedzīvotāji to pat īsti nemaz nesaprot. Argentīnieši gan peso piesaisti dolāram ļoti labi saprata un par to priecājās, taču tas viņiem ļoti dārgi maksāja. Ja dolārs nostiprinās attiecībā pret citām valūtām, tad argentīniešu uzņēmējs neko neiegūst, jo uz ASV ir ļoti mazs eksports, bet pārējos tirgos tikai zaudē. Ja visas šīs sarežģītās ekonomiskās lietas saliek kopā, tad var pateikt vienkāršu patiesību: ekonomiku var uzbūvēt ilgā laikā, bet sagraut nedēļas laikā.
Kāpēc Argentīnā neviens to nesaprata un laikus nespēja izdarīt pareizus secinājumus? Argentīnā visas partijas ir populistiskas. Tās domā vairāk par līdzekļu sadalīšanu, nevis to radīšanu. Iedomājieties, piemēram, ka visas Latvijas parlamentā pārstāvētās partijas būtu Zīgerista tipa partijas... Argentīna no resursu viedokļa ir ļoti bagāta valsts, bet vai tā ir valsts bagātība? Bagāta valsts ir tā, kurai institucionālā stabilitāte, kvalificēts darbaspēks un ražošana. Argentīna pieļāva vēl vienu nopietnu kļūdu: uzsāka taupības programmu, kas tautai gan nepatika, bet tā ar to bija samierinājusies. Bet pēc vēlēšanām 1999. gadā pie varas nāca populisti, kas sāka pildīt savus solījumus: sāka nepamatoti tērēt naudu. Tad skrūves piegrieza Starptautiskais valūtas fonds, taču džins no pudeles bija jau izlaists. Un nākamais solis, kad valsts samazināja budžeta izdevumus par 20%, bija jau kritisks.
Argentīnas attīstībai 1990. 1998. gadi bija ļoti sekmīgi. Kad 1998. gadā sākās ekonomiskā lejupslīde, bija jau runa par to, ka vajadzētu mainīt ekonomisko modeli, taču neviens neuzdrošinājās ķerties klāt peso piesaistei dolāram, bet tas bija pats galvenais, kas bija jādara. Kovaljo visas šīs dolarizācijas tēvs līdz beidzamajam brīdim ar zobiem un nagiem aizstāvēja šo modeli. Un šajā brīdī Starptautiskais valūtas fonds rekomendēja samazināt budžeta izdevumus... Tā ir diezgan zīmīga lieta: daudzi ekonomisti uzskata, ka Starptautiskais valūtas fonds devis nepareizas rekomendācijas. Recesijas apstākļos kad vērojama ekonomiskā lejupslīde attīstītās valstis parasti neierobežo budžeta tēriņus, jo, ja budžeta deficītu mērķtiecīgi novada investīcijās, kas dod attīstību ražošanai, ekonomikā notiek pozitīvs lūzums. Latvijā tāds lūzums notika 1994. gadā 40 miljonu budžeta deficīts netika viss noēsts, bet gan ieguldīts attīstībā, un Latvijā (ātrāk nekā Igaunijā un Lietuvā) pirmoreiz sākās nacionālā kopprodukta pieaugums. Argentīnā nacionālais kopprodukts kopš 1998. gada ik gadus kritis apmēram par 11%. Tas bija ļoti daudz, apmēram kā Latvijā 90. gadu sākumā.
Argentīnieši ir brīnišķīgi cilvēki, taču viņi loti nemīl savus politiķus, iespējams, pat vairāk nekā Latvijā. Arī politiskās kaislības un revanšisms politikas augšējos slāņos sit augstu vilni. Taču ir atrasts interesants problēmas risinājums. Visus 65 miljardus ASV dolāru, kas noguldīti Argentīnas bankās, pārvērst peso attiecībā 1:1,4. Protams, cilvēkiem tas ne sevišķi patiktu, taču piedāvājums ir oriģināls. Ja jums, piemēram, ir bankā noguldīti 1000 dolāri, jums izsniedz vaučeru par 1400 peso, ar kuru jūs varat iepirkties un arī veikt bezskaidras naudas norēķinus, vienīgais, ko nevar, dabūt naudu uz rokas. Pēc būtības šādā veidā Argentīna grib izvairīties no jaunas naudas drukāšanas, kas rada inflāciju nauda stāv bankā, bet kā maksāšanas līdzeklis cirkulē vaučeri. Protams, zināma spekulācija ar tiem var notikt, bet pati ideja ir ļoti interesanta, jo tas varbūt ļaus noturēt peso līdz brīdim, kamēr sāks atkopties ekonomika un no jauna radīsies uzticība bankām. Pretējā gadījumā tagad cilvēki izgrābs visus dolārus no bankām un tās sabruks. Pieļauju, ja šāda doma būtu ienākusi prātā, kad Latvijā bija banku krīze, varbūt arī mēs būtu vienu otru banku atveseļojuši... Paskatīsimies, kas notiks, ja Argentīna ieviesīs vaučerus.
Daudzi uzskata, ka Argentīna kā bankrotējusi valsts tiks starptautiski izolēta... Valsts nevar bankrotēt, jo bankrota gadījumā atlaiž darbiniekus. Valsts savu tautu nevar atlaist un tieši tāpēc arī valsts netiks starptautiski izolēta. Tā pie noteiktiem nosacījumiem saņems palīdzību. Argentīnai nāksies realizēt smagas ekonomiskās reformas, kuras tauta nepieņem. Galvenais: izkļūt no finansiālās krīzes. Jāatsakās no populisma. Prezidents Dualde gan jau pasteidzies paziņot, ka viņš veidos komisiju valdības sadarbībai ar lauksaimniekiem un uzņēmējiem, lai ierobežotu importu, attīstītu vietējo ražošanu uz robežu slēgšanas rēķina. Bet tas ir tieši tas, ko šobrīd nedrīkst darīt. Skan brīdinājumi no citām valstīm: Dieva dēļ, saglabājiet brīvo tirgu, nesāciet pašizolēties! Jā, tas ir smagi, bet citas izejas nav. Globālā ekonomika nepieļaus, ka no aprites izkritīs tāds svarīgs posms kā Argentīna, visi ir ieinteresēti, lai Argentīna pēc iespējas ātrāk nostātos uz kājām. Starp citu, ekonomiskajai krīzei Argentīnā vajadzēja notikt ātrāk, bet peso piesaiste dolāram tai neļāva sākties. No šā brīža viedokļa būtu bijis labāk, ja šī krīze būtu sākusies ātrāk. Tad tā nebūtu tik dziļa.
Interesanti, ka lidostā man bija jāsaņem 40 ASV dolāri par precēm, kuras biju iegādājies "Tax Free" veikalos, taču pretī saņēmu papīrīti, uz kura bija rakstīts: "Dārgais Argentīnas viesi! Argentīnas valdība atvainojas: valstij nav naudas."
Šādiem piemēriem kā Argentīnas gadījums jāseko ļoti uzmanīgi. Reiz kāds
Eiropas institūcijas atbildīgs cilvēks man sacīja: "Jebkura krīze
Latvijas ekonomikā Eiropas Savienībai nav problēma tā vienmēr var tikt
atrisināta. Respektīvi, Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā garantē
jebkuru ekonomisko grūtību pārvarēšanu."
Platība: 2 780 400 km2.
Iedzīvotāju skaits: 36 955 000.
Valodas: spāņu; arī itāliešu, vācu, indiāņu.
Ticība: 91% katoļu.
Artis Drēziņš
Lauku Avīze