Pagājušonedēļ no viesturnejas Portugālē atgriezās Latvijas Nacionālās operas baleta trupa, kas izrādīja Čaikovska baletu "Riekstkodis": piecas izrādes bija Lisabonā, viena Portu. Galvenās lomas dejoja Jūlija Gurviča, Margarita Demjanoka, Aleksejs Avečkins, Sergejs Neikšins, bet trupu vadīja galvenais baletmeistars AIVARS LEIMANIS.
Bagātnieki sūta bērnus uz baleta skolu
"Riekstkodis", šī Ziemassvētku pasaka ir izrādē, ko gada nogalē rāda visā pasaulē gan profesionālas baleta trupas, gan amatieri. Latvijas operai šis bija septītais "Riekstkoža" iestudējums: krāšņs, dinamisks, pilns jokiem, ar pamatotām un daudzslāņainām darbībām, ne tikai vienkārša dejošana un mūzika, stāsta Aivars Leimanis. Uzstājāmies teātros ar 2500 vietām (salīdzinājumam: mūsu Operā ir 900 vietu), biļetes uz visām izrādēm bija izpārdotas (to cenas: 10 35 eiro).
Pēc attieksmes pret klasiskām vērtībām varēja just, ka Portugāle kādreiz bijusi viena no pasaules lielvalstīm. Biju ļoti pārsteigts, cik labi portugāļi orientējas baletā un cik lielu lomu tas ieņem viņu dzīvē. Joprojām aristokrāti savas atvases sūta baleta skolās tā ir gadsimtu tradīcija, turklāt pēdējā laikā arī jaunbagātnieki šajā ziņā viņus atdarina. Protams, lielākā daļa bērnu nekad nekļūst par profesionāliem baletdejotājiem, taču iegūst stāju un saprašanu par baletu, tostarp ne tikai meitenes, bet arī puiši. Vienā pašā Lisabonā ir gan augstas klases profesionāla klasiskā baleta trupa, kā arī sešas modernā baleta trupas, kādas Latvijā, starp citu, nav nevienas. Mūs uzņēma ar lielām ovācijām un kas gan vairāk māksliniekiem vajadzīgs!? Par mūsu profesionālo līmeni liecina arī tas, ka nākamgad vasarā esam uzaicināti uz citu Portugāles pilsētu Sintru, kur notiks baleta festivālu, un par tiesībām mūs pārstāvēt cīnās divas aģentūras.
Liellopa kuņģis ar buļļa pautiem
Viesturnejas grafiks dejotājiem bija ļoti saspringts un nogurdinošs, tāpēc tikai man izdevās nedaudz pavērot, kā dzīvo portugāļi. Patika, ka dzīve šajā valstī rit kaut kur pa vidu starp Vācijas sterilitāti un Āzijas nekārtību. Bija plus 15 17 grādi, brīžiem gāza kā ar spaiņiem, tad atkal karsēja saule. Dzīvojām pie Atlantijas okeāna. Tam biju jau iepriekš sagatavojies un no Latvijas paņēmis visādus smalkus makšķerēšanas rīkus. Sev izlikos briesmīgi gudrs un sākumā smējos par vietējiem, kuri kādu piecu metru lielos viļņos, stāvēdami uz augstas klints un liekot uz āķa garneles, ķēra zivis ar gauži primitīvām makšķerītēm. Viss beidzās ar to, ka norāvu vairākus āķus un nedabūju nevienu zivi... Kas šādos gadījumos atliek? Nu, protams, iet uz zivju tirgu, kur man par lielu pārsteigumu, zivju cenas bija augstas: 15 25 eiro par kilogramu, turklāt viens no lētākajiem bija no Norvēģijas importētais lasis. Negribētos domāt, ka augstās cenas bija saistītas ar teju pie Spānijas krastiem notikušo tankkuģa katastrofu.
Kādā no Portugāles restorāniem speciāli pasūtīju tikai šai valstij raksturīgu ēdmaņu. Un arī dabūju, neteiksim, ka gluži gaidīto: veselu katliņu, kurā bija sautētas baltās pupiņas, liellopa kuņģis, žāvēti buļļa pauti, muskuļu šķiedras un nedaudz vistas gaļas. Izklausās šausmīgi, taču garšoja labi. Ar lielām pūlēm apēdu šo pusporciju un varu tikai iedomāties, kāda ir pilna porcija. Izskatās, ka portugāli ir lieli gaļas ēdāji.
Esot Portu, nevarēju neizmanto situāciju un neapmeklēt slavenos portvīna pagrabus. Kā zināms, īstu portvīnu taisa tikai šajā pilsētā no vīnogām, kuras audzē, izspiež un sajauc kopā ar spirtu apmēram simts kilometru attālajos vīnogulāju laukos. Iegūto šķidrumu pārved uz Portu pagrabiem, kur salej milzu mucās: redzēju vienu tādu, 57 000 litru ietilpīgu. Tur šķidrums tiek vairākus gadus izturēts un tad pārliets mazās, 200 litru lielās mucās, kur atkal zināmu laiku to iztur un tikai pēc tam salej pudelēs. Šajos portvīna pagrabos var pa brīvu degustēt. Taču portvīns ir stiprs (25 40 grādi) un viltīgs dzeramais, kas varen ātri noreibina. Un tu, cilvēks, ātri vien paliec dikti jautrs, labs un turpat pērc vienu pudeli pēc otras, daudz neskatoties uz cenām. Tikai, braucot mājās, lidostas veikaliņos pamani, ka tās pašas pudeles varēji nopirkt vismaz divreiz lētāk... Te jāatgādina, ka portvīns nav paredzēts lietošanai lielos daudzumos. Smalks stils skaitās mazu glāzīti baltā portvīna izdzert pirms ēdienreizes un vienu glāzīti sarkanā pēc.
Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"