* Par Rietošās saules zemi jeb Maghreb Al-Aksa Maroku sauc arābu pasaulē.
Pazīstamais flamenko ģitārists ANDRIS KĀRKLIŅŠ četrus gadus lolojis ideju aizvest latviešu tūristus uz Maroku un beidzot savu ideju arī realizējis.
Marokā daudzkārt esmu bijis jaunībā. Tajās reizēs, klausīdamies arābu melodijas, pilnveidoju savu flamenko ģitāras spēli, vienlaikus baudīdams krāsu un smaržu bagātību, aktīvo un dzīvo sabiedrību, modos 4.35 līdz ar pirmo musulmaņu lūgšanu, atceras Andris Kārkliņš. Eiropas tūristiem vispiemērotākais ir maršruts, ko es dēvēju par mazo loku un kurš ved pa valsts ziemeļrietumu daļas četrām karaliskajam pilsētām (karaliskajām tāpēc, ka tajās atrodas karaļa rezidences) Fēsu, Miknēsu, Marakešu un Rabatu. Ja ir spēks un vēlēšanās, var aizšaut arī tālāk uz dienvidiem pāri Atlasa kalniem, kur jau sākas Sahāras tuksnesis.
Vidusjūras klinšainā piekraste, purvainais Atlantijas okeāna krasts, Atlasa kalni, kuru virsotnes vairākus mēnešus gadā klāj sniegs, Sahāras tuksnesis, pustuksneši un stepe tas dabasmīļiem un ceļotājiem. Savukārt kultūrvēstures cienītājiem viens pēc otra atklājas senatnes pēdas, ko aiz sevis Marokā atstājuši šīs teritorijas pirmiedzīvotāji berberi, kā arī feniķieši, romieši, vandaļi, bizantieši, arābi, kas 702. gadā tur ieviesa islamticību, portugāļu, spāņu un franču kolonizatori. Kopš 1955. gada Maroka ir neatkarīga valsts.
No islamticības tradīciju viedokļa Maroka ir vismaigākā arābu valsts. Pašreiz valdošais karalis Muhameds VI, piemēram, savas valsts sievietēm pateicis, lai katra pati izlemjot: valkāt sejas segu vai ne. Protams, absolūtais vairums jau nevalkā, bet valsts lielākajā pilsētā Kasablankā vispār sajūta ir kā Eiropā.
Maroka ir pirmajā vietā pasaulē daudzās lietās. Tur ir gardākā apelsīnu sula pasaulē. Labākās rožu eļļas ražotnes (rožu eļļu izmanto garšvielu, smaržvielu un dziedniecisku līdzekļu ražošanā). Lielākās fosfora ieguves vietas, no kurām uz ostām ved pat vairāk nekā simts kilometrus garš konveijers. Marokas ekonomika balstās uz piecām lietām: lauksaimniecību, zvejniecību, lopkopību, amatniecību un tūrismu. Pasaules tirgū Maroka laužas ar Francijas atbalstu, tādējādi tiekot arī pie Eiropas investīcijām.
Un, man liekas, Marokā izgudrots labākais cīņas veids pret valsts apzadzējiem, korumpantiem un nemierniekiem. Nezinu, vai tas notiek arī tagad, bet vēl nemaz ne tik senā pagātnē šos neliešus vienkārši ņēma un iemeta bedrē pie lauvām. Es jau smejos, ka arī Latvijai viens tāds lauva derētu, bet es pats savām rokām kaut kur Doma laukuma malā varētu izrakt bedri... Redzētu, kā lietas sāktu virzīties uz labo pusi!
"Impro ceļojumu" biznesa un atpūtas ceļojumu vadītājs Ints Mūrnieks piebilst, ka Marokā ir ļoti bagāta virtuve: visdažādākie augļi, saknes, saldumi, gaļas ēdieni no liellopiem, aitām, vistām. Cūku
Marokā kā jau islamvalstī nav. Korķozolu zīles marokieši eksportē uz Spāniju tās spāņu gatavotajam cūku šķiņķītim piedod maigu riekstu garšu. Ja gribat baudīt vēderpriekus, nav ieteicams uz Maroku doties ramadāna laikā, jo tad ēdienu varēs dabūt tikai viesnīcās, kas ne tuvu nav tas, kas tirgus laukumos vai mazajos krodziņos. Laika apstākļu ziņā ieteicamākais ceļojuma laiks ir septembris, oktobris un no marta līdz jūnijam. Jūlijā un augustā ir ļoti karsts, savukārt ziemas mēnešos mitrs. Kā jau arābu zemē jābūt gatavam, ka marokieši nāks klāt, gribēs parunāties un tirgoties, par katru pakalpojumu nāksies maksāt, taču tas notiks draudzīgi. Jātirgojas par visu: cena precei nav noteikta priekš pārdošanas, bet gan priekš tirgošanās, izņemot pārtikas preces, par kuru cenu tirgoties nav pieņemts. Vietējie ir labvēlīgi noskaņoti pret tūristiem, kuri ir viens no galvenajiem valsts ienākumu avotiem. Pret baltajiem cilvēkiem naida nav, vairāki miljoni iedzīvotāji strādā valstī izvietotās Eiropas valstu firmu ražotnēs, tūkstošiem balto ir Marokas pilsoņi, daudz jaukto laulību.
Marokas iekšzemes kopprodukts ir nedaudz zemāks nekā Latvijā, arī vizuāli šķiet, ka marokieši dzīvo sliktāk nekā latvieši. Bet jāņem vērā, ka tur ir cita dzīves filozofija: dažam marokietim varbūt nepieder nekas vairāk par vienu drēbes kārtu un ēzelīti, taču viņš ir laimīgs. Jo galvenais ir brīvība. Berberi, piemēram, daudz nedomā par rītdienu, dzīvo šodienai un, ja arī runā par to, ko darīs nākotnē, tad vienmēr piebilst: "Ja Allahs gribēs."
Berberu vīrieši valkā trīs krāsu galvas apsējus. Katrai krāsai ir sava nozīme. Balto turbānu apsien ap galvu, kad cilvēkam ir vairāk nekā 50 ziemas aiz muguras un viņš dodas prom no mājām. Tad viņš parasti saka: būšu atpakaļ, kad Allahs gribēs. Zaļo turbānu valkā, ja ierodas svešā vietā. Zaļā krāsa simbolizē mieru. Tas arī nozīmē, ka ciemiņš drīkst palikt ciemos ne ilgāk kā pāris dienas, jo uzskata, ka tad viņš sāk iepazīt mājas noslēpumus. Ilgāk drīkst ciemoties tikai pie savas mātes. Zilo turbānu valkā savās mājās.
Atgriežoties kopā ar karavānu, berbers pirmo apciemo māti un tikai pēc tam dodas pie sievas un draugiem. Kad berbers uzzina par tuva cilvēka saslimšanu, tiek pamesti visi iesāktie darbi un slimnieks tiek apciemots. Taču ciemošanās reize nav ilgāka par piecām minūtēm, jo ilgāka runāšana vai pasēdēšana tāpat nelīdzēs. Berberi nav lieli pļāpas. Viņi uzskata: ja cilvēks runā bez pārtraukuma ilgāk par divdesmit minūtēm, tad tā jau ir tukša gvelšana.
Pašreizējais Marokas karalis Muhameds VI ir tautā ļoti cienīts un mīlēts. Viņam ir laba izglītība, ko viņš liek lietā, lai attīstītu valsti demokrātijas virzienā. Arī viņa tēvs, iepriekšējais karalis savā laikā bija cienīts, taču maz izprata pasaules virzību ekonomikā un politikā. Daudzas lietas pārņemtas no Francijas, piemēram, pārvaldes administratīvā sistēma, ikdienas valoda valsts iestādēs ir franču. Augstskolu sistēma ir kā Eiropā. Zīmīgi, ka ārzemēs studējošiem pēc atgriešanās dzimtenē pusotrs gads jāatstrādā valsts labā.
Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"
Maroka: atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, no Spānijas to šķir Gibraltāra jūras šaurums, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru.
Iekārta: konstitucionāla monarhija.
Galvaspilsēta: Rabata.
Valsts vadītājs: karalis Mohameds VI (kopš 1999. g. 23. jūlija).
Platība: 447 000 km2.
Iedzīvotāji: 30 600 000 (55% arābi, 44% berberi).
Valodas: arābu, berberu dialekti, franču (valsts pārvaldē, diplomātiskos sakaros un biznesā), var sazināties arī spāņu un angļu valodās.
Reliģija: 98% musulmaņi.
Klimats: subtropu.
Marokā rit 1423. gads (pēc musulmaņu kalendāra).