Savulaik strādājot EDSO misijā Bosnijā, ILONA STALIDZĀNE, kas šobrīd ir Naturalizācijas pārvaldes informācijas centra vadītāja pienākumu izpildītāja, iepazinās ar citvalstu kolēģiem, daži no kuriem vēlāk aizbrauca strādāt uz pasaules viņu galu Austrumtimoru. Sakari nepārtrūka, un Ilona saņēma piedāvājumu tur pavadīt savu atvaļinājumu. Lidojums turp un atpakaļ izmaksāja Ls 1100, trīs nedēļas uzturēšanās Austrumtimorā Ls 200.
Austrumtimora ir vieta, kur dzimst jauna valsts piekritīsiet, ka šajos laikos tas bieži negadās. Šobrīd tur ir ANO pagaidu valdība, aprīļa vidū būs prezidenta vēlēšanas, bet 20. maijs jau izsludināts par Neatkarības dienu. Kad posos uz Austrumtimoru, ilgi nevarēju saprast: ir vajadzīga vīza vai nav? Ar Latvijas Ārlietu ministrijas palīdzību noskaidroju, ka, ja nav valsts, nav nepieciešama arī vīza, jo gluži vienkārši nav nevienas valstiskas institūcijas, kas to varētu izdot...
Par Timoras salu ķīniešu un japāņu tirgotāji zinājuši kopš 13. gadsimta. 1509. gadā to "atklāja" portugāļi un drīz vien tur nodibināja savu koloniju. 19. gadsimtā portugāļi gan Timoras salas rietumu daļu zaudēja. 1975. gadā Austrumtimora ieguva neatkarību no Portugāles un varēja sākt domāt par valstiskuma izveidi, taču vietējo partiju nesaskaņas manīgi izmantoja Indonēzija, kas, neskatoties uz ANO protestiem, Austrumtimoru pievienoja sev, izveidojot tur savu 27. provinci. Šīs pievienošanās rezultātā izcēlās nemieri, kurā gāja bojā ap 100 000 salas iedzīvotāju. 90. gadu beigās arvien pieaugošo neatkarības centienu un ANO spiediena rezultātā austrumtimoriešu neatkarības cīņa vainagojās panākumiem 1999. gada 4. septembrī sarīkotajā referendumā 78,5 % iedzīvotāju nobalsoja par neatkarību. Pēc referenduma izcēlās nemieri, jo Indonēzija un dažādu vietējo kaujinieku grupas nevēlējās samierināties ar balsošanas rezultātiem, un atkal gāja bojā un tika izsūtīti ap 100 000 austrumtimoriešu. Lai situāciju normalizētu, bija jāiejaucas ANO.
Šobrīd robežu ar Indonēziju apsargā ANO militārās vienības, bet visa valsts pārvalde ir ANO darbinieku rokās. Tīri skaitliskā ziņā Austrumtimora no neatkarības cīņām atguvusies pāris gadu laikā, jo tur ir ļoti augsta dzimstība, taču arī nabadzība joprojām ir liela. Valda naturālā saimniecība trīs nedēļu laikā, kuras tur pavadīju, neredzēju nekādas rūpniecības vai modernas saimniecības pazīmes. ANO cilvēki veido valsts pārvaldes struktūras un apmāca vietējos iedzīvotājus pārvaldīt valsti. No ārzemēm atgriežas izglītoti austrumtimorieši, kas valsti bija pametuši okupācijas un nemieru laikā, un par labu algu piedalās jaunās valsts celtniecībā, bet kas būs, kad ANO vairs nedos tik daudz naudas kā tagad? Izskatās, ka Austrumtimorai vēl daudz grūtu gadu priekšā. Sakaru līdzekļi valstī ir rācijas un Austrālijas mobilo sakaru tīkls, kas darbojas desmit kilometru radiusā ap galvaspilsētu Dili. Ir problēmas ar elektrības apgādi, daudzviet tās nav vispār. Austrumtimora varētu būt perspektīva no tūrisma viedokļa, jo tur valda subekvatoriāls klimats un ir brīnišķīgas civilizācijas neskartas pludmales. Vienu otru tūristu arī redzēju, nē, drīzāk tie bija ceļotāji, kam neinteresē vai kuri nīst jebkādu infrastruktūru un Rietumu pasaules servisu, to vietā meklējot asas izjūtas. Daudzmaz civilizēti dzīves apstākļi tur ir nodrošināti tikai ANO darbiniekiem. Tiesa, ir pāris restorānu, kur par 15 ASV dolāriem (tie ir vietējās naudas vietā) var paēst vietējiem iedzīvotājiem tā ir milzīga naudas summa. Izbraucot ārpus galvaspilsēta, bija sajūta, ka vietējie balto cilvēku redz reti vai vispār pirmo reizi: mani pētīja ar ļoti lielu interesi. Spilgta īpatnība: braucot ārpus pilsētas ar automobili, pretim nākošie vietējie ļaudis māj sveicienam ar rokām un smaida braucējam, protams, tāpat jāatbild. Sākumā tas likās ļoti jocīgi, bet beigās jau rokas cēlās automātiski.
Austrumtimora
Atrašanās vieta: Dienvidaustrumu Āzija, Malajas arhipelāgs, Mazās Zundas salas, Timora salas rietumu daļa.
Klimats: subekvatoriāls.
Teritorija: 14 874 km2.
Iedzīvotāji: 750 000: 33% tetumu, 12% mambiešu, 10% makasiešu, pa 8 % kemaku un galolu u.c.
Valodas: tetumu, portugāļu, indonēziešu.
Reliģija: 91% katoļi, 3% protestantu, 2% musulmaņu.
Ekonomika: audzē un iegūst kafiju, kakao, kokosriekstus, garšvielas.