Latvijā viņu sauc par Sniedzīti, Ēģiptē par Džīnu, taču patiesībā šī jaunā sieviete ir SNEŽANA SLIPČENKO. Krievijas pilsone. Dzimusi Terskolas ciemā Ziemeļkaukāzā netālu no Elbrusa ukrainietes un balkāra ģimenē. Runā ukraiņu, krievu, vācu, angļu un arābu valodā. Ēģiptē dzīvo un strādā piecus gadus un šobrīd vietējā tūrisma firmā "Misr Travel" vada Baltijas valstu departamentu. Šajā eksotiskajā valstī nokļuvusi, darbojoties Ziemeļkaukāza aviosabiedrībā KMV. Čečenijas kara dēļ KMV pārtrauca reisus uz musulmaņu valstīm, bet Snežana pieņēma piedāvājumu iesaistīties Ēģiptes tūrisma biznesā. Pa šo laiku par šo valsti un cilvēkiem viņai izveidojies savs priekšstats, kas, iespējams, ir atšķirīgs no tā, ko dažās dienās iegūst tūrists.
Divu veidu laulības
Kopumā ņemot, ēģiptieši ir jauki cilvēki un Ēģipte saulaina un silta valsts, kurā dzīve rit mierīgi, varbūt pat pārāk un no eiropiešu viedokļa, ēģiptieši pat varētu šķist paslinki, ne sevišķi izglītoti un pļāpīgi. Taču ēģiptieši nepārdzīvo, ja kāds viņus uzskata par lēnīgiem, ir ļoti laipni, smaidīgi, maz pazīst stresu un nav agresīvi. Ēģiptē nav tādas demokrātiskas lietas kā prostitūcija, toties ir divu veidu laulības: oficiālās, ar visiem papīriem un no tiem izrietošām tiesībām un atbildību, kā arī neoficiālās, kuru pamatā ir līgums uz vienas lapas, ko noslēdz divu liecinieku klātbūtnē bez jelkādiem ierakstiem pasē. Līgumā gan noteikts, ka vīram un sievai vienam otrs jāmīl, jāuzņemas kopīga atbildība par ģimenes saimniecību, taču tajā pašā laikā bērnam tēvs oficiāli neskaitās. Kāpēc ir šīs neoficiālās laulības? Pirmkārt, šādi kopā sāk dzīvot jaunieši, kuru ģimenes nepiekrīt laulībām (musulmaņu pasaulē, kā zināms, tā ir obligāta prasība), otrkārt, šādi mēdz precēties cilvēki no Rietumiem, kas Ēģiptē atraduši savu otro pusi lai visu veiktu oficiāli, jāizmaļas cauri milzīgam Ēģiptes birokrātijas aparātam.
Rietumnieki Ēģiptē
Es jau smejos, ka Kurgada drīz būs vāciešu pilsēta, bet Šarmelšeiha itāliešu un krievu. Lielākoties uz dzīvi Ēģiptē mēģina apmesties svešzemju sievietes, vīrieši labi ja kāds procents. Kāpēc? Laikam sievietēm patīk Austrumu vīrieši, viņu māka apieties ar sievietēm. Arī izskata ziņā ēģiptietes nespēj konkurēt ar sievietēm no Rietumiem, piemēram, par slāvu meitenēm ēģiptieši brīnās: kā Dievam kaut ko tādu izdevies radīt? Ēģiptiešu sievietes maz seko līdzi savam izskatam. Viņām jau kopš bērnības it kā ieprogrammēta dzīves jēga: laikus apprecēties un radīt daudz bērnu, bet vīra pienākums ir uzturēt ģimeni. Pieļauju, ka ar laiku globalizācija skars arī Ēģipti un tagadējie bērni, izauguši lieli, savu dzīvi mēģinās veidos citādāku, bet pašlaik... Viena mana paziņa bija sociāli aktīva, strādāja, bet, tiklīdz apprecējās un dzemdēja bērnu, pilnīgi pazuda ģimenes rūpēs un, teiksim tā, pazaudēja arī savu vizuālo formu. Reizēm man liekas, ka ēģiptiešu sievietes to vien dara, kā audzina bērnus, rūpējas par mājām, ēd un... izseko savu vīrus. Šāda izsekošana nogalina vīriešu pašcieņu. Daudzi mani paziņas ēģiptieši sūdzējušies, ka sievas vai ik pēc piecām minūtēm zvanot un prasot, ar ko viņi nodarbojoties, labi zinot, ka viņi sēž birojā. Milzīga greizsirdība ir ēģiptiešu spilgta negatīva īpašība. Vai ēģiptieši ir lieli laulību pārkāpēji? Diez vai. Vienkārši pieņemts, kā jau Austrumos, ka vīrieši sievietēm saka daudz komplimentu un visādi citādi izrāda uzmanību, bet viņu sievām tas nepatīk, pat zinot, ka tās ir tikai tradīcijas un viņu vīri svešās sievietes uz gultu nevilks. Bet pats trakākais ir tas, ka arī ēģiptiešu vīrieši ir greizsirdīgi.
Kā mēģināju būt ēģiptiete...
Kad pirms pieciem gadiem ierados Kairā, ar krieviem tikpat kā nesatikos gandrīz visi viņi bija vēstniecības darbinieki un viņus bez darba un padomju svētku atzīmēšanas nekas cits īpaši neinteresēja. Mani kā alkohola nelietotāju šādas kopā sanākšanas nesaistīja vairāk interesēja vide, kurā dzīvoju. Mājā, kurā apmetos, visi kaimiņi bija ēģiptieši, tāpat kā kolēģi tūrisma firmā. Man bija arī nopietns draugs ēģiptietis, bet, kad viņš sāka ik pēc desmit minūtem zvanīt uz darbu un jautāt, ko es daru, ar ko tiekos un kāpēc tieši ar to cilvēku un nevis kādu citu... Tās bija šausmas! Es tik daudz laika un nervu tērēju, lai taisnotos, kaut gan nejutos vainīga, līdz beidzot neizturēju: kāpēc man, godīgam cilvēkam, jācieš šis terors? Ja gribēšu aizšļūkt pa kreisi, es to arī izdarīšu, kontrolē te mani kāds vai nekontrolē! Piemēram, Ēģiptē tūrisma biznesā strādā labi ja kādi pieci procenti sieviešu. Man darba darīšanās bija jātiekas gandrīz tikai ar vīriešiem, ko mans mīļotais nekādi nevarēja saprast. Kāpēc tu tiecies tieši ar viņu? Tāpēc, ka viņš ir mūsu sadarbības partneris! Kāpēc jūs sēžat restorānā? Tāpēc, ka mums gribas ēst un restorānā vieglāk raisās valodas? Kāpēc tik ilgi? Tāpēc, ka viņš kā biznesmenis ir ļoti ciets rieksts! Sakiet, vai normāls cilvēks var kaut ko tādu izturēt? Bet... Novēroju, ka ir eiropietes, kam šādi greizsirdīgi vīrieši ļoti patīk, piemēram, daudzām vācietēm, anglietēm, un es, man liekas, zinu, kāpēc. Viena mana paziņa apprecējās ar angli, kuram ir pilnīgi vienalga, ko sieva dara vai nedara... Arī vācietes cieš no vīru un vīriešu vienaldzības, bet, atbraukušas uz Ēģipti, ir sajūsmā par ēģiptiešu vīrieši pievērsto uzmanību, komplimentiem, restorānu izmaksāšanu un citu kopējo gaitu izdevumu segšanu. Tas daudzas šīs emancipētās demokrātiskās Eiropas sievietes vienkārši atbruņo un viņas ir gatavas šādiem vīriešiem sekot kaut vai uz pasaules malu! Kad ēģiptietis aprec sievieti lai arī kas viņa būtu un kāda būtu , viņa pienākums ir to uzturēt un nodrošināt mājvietu. Taču sievietēm jārēķinās ar to, ka, no eiropiešu viedokļa, Ēģiptes vidusmēra vīrieši ir garlaicīgi. Operas, teātri, izstādes ir priekš tūristiem. Viņiem pat ne sevišķi interesē pašu valsts vēsture. Ēģiptiešu lielākā aizrautība ir futbols. Kad ir kādi turnīri vai nozīmīgi mači, visa valsts skatās futbolu. Reiz darba laikā pēkšņi nozuda visi gidi, es biju panikā, bet man atbildēja: neuztraucies, viņi skatās futbolu, neatrauj viņus no šīs debešķīgās spēles, tas būs grēka darbs! Jā, bet lidostā jau sēžas lidmašīna, pilna ar tūristiem... Nē, futbols tomēr esot svarīgāks. Nesen mūsu firmas izlase spēlēja ar kādas viesnīcas darbinieku izlasi un tas viss notika ļoti augstā uzņēmumu vadītāju līmenī. Diemžēl ēģiptiešu lielākais kultūras avots ir televizors ar saviem arābu seriāliem, futbolu un prastām reklāmām. Ēģiptei, manuprāt, ir problēmas ar izglītības sistēmu. Šajā valstī brīnās, ja viens cilvēks pārzina gan matemātikas, gan fizikas pamatus un vēl kaut ko zina no literatūras un vēstures. Ēģiptiešiem nepatīk ceļot, jau ir daudz, ja dienvidos dzīvojošie šad tad aizbrauc uz ziemeļu pilsētu Aleksandriju, kur ir nedaudz vēsāks klimats.
Beduīnus neviens neapdraud
Nereti jautā, vai tūrisma attīstība neiznīcinās tuksnešu cilvēku beduīnu kultūru. Par beduīniem neuztraucos. Tūristi jau pārsvarā apmeklē dažādus objektus, piemēram, piramīdas, klosterus, rifus, kanjonus, ļoti reti kāds vēlas redzēt, kā beduīni dzīvo ikdienā, parasti tie ir tikai zinātnieki. Tūristiem izveidotas speciālas vietas, kur par naudu kopā ar beduīniem padzert tēju un pavakariņot tas nenotiek īstajās beduīnu nometnēs. Kā beduīni agrāk nevienam savas sievas nav rādījuši, tā nerāda joprojām tūristiem atrādās tikai vīrieši un bērni. Ieraudzīt beduīnu sievieti ir liels brīnums. Tā ka beduīnu kultūrai vismaz pagaidām lielas briesmas nedraud. Tāpat kā slavenajām piramīdām, uz kurām gāžas tūristu pūļi. Tās savulaik ir uzceltas tik pamatīgi, ka varētu domāt: toreiz kādam ienāca prātā, kādu svešu ļaužu ziņkārības slodzi tām nāksies izturēt šīs ēras trešajā gadu tūkstotī.
Baltijas tūristi
Man patīk strādāt ar tūristiem no Baltijas. Agrāk manā pārziņā bija tūristu grupas no Krievijas. Tās ir divas dažādas lietas. Krievu cilvēku maz interesē kultūras un vēstures pieminekļi. Tūristus no Krievijas var iedalīt divās daļās: vieni no rīta līdz vakaram peldas jūrā un mīl labi paēst un padzert, otri nemitīgi meklē izpriecas un piedzīvojumus. Ar šādiem klientiem grūti strādāt. Ar cilvēkiem no Baltijas neatkarīgi no tautības ir pavisam citādāk. Piemēram, latvietis ar lielu prieku aizies uz tirgu un paskatīsies, kā ēģiptieši gatavo savus nacionālos ēdienus un suvenīrus, kopā ar beduīniem tuksnesī padzers tēju. Tūrists no Krievijas to nekad nedarīs. Cilvēki no Baltijas brauc uz Ēģipti baudīt atšķirīgo kultūru, aplūkot pieminekļus un uzzināt vēstures faktus, turklāt viņi ir ļoti organizēti un ciena laiku ja būs pateikts, ka desmitos jāizbrauc, tad viņi jau piecpadsmit minūtes iepriekš sēdēs un gaidīs. Daudzi baltieši jau ir priecīgi par to vien, ka katru dienu ir silts un ir saule tā ir tik neticama parādība, ka man bieži jautā: un vai tiešām arī rīt būs saule? Nu, jā, vispār saule Ēģiptē ir 365 dienas gadā... Ēģiptieši visu laiku smaida. Interesanti vērot, kā no lidmašīnām pārsvarā kāpj nedaudz saīguši un samiegojušies tūristi, bet arābi uz viņiem skatās un smaida. Bet nepaiet ne diena, kad arī tūristi sāk smaidīt. Jo smaids ir lipīgs.
Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"
ĒĢIPTE
Atrašanās vieta: Vidējie Austrumi, Ziemeļāfrika.
Teritorija: 1 002 000 km2.
Iedzīvotāji: 62 056 000.
Robežojas ar Sudānu, Lībiju, Izraēlu, ziemeļos Ēģiptes krastus apskalo Vidusjūra, austrumos Sarkanā jūra.
Valsts iekārta: republika.
Valoda: oficiālā arābu, lieto arī angļu un franču.
Reliģija: dominē islams, ir arī kristiešu kopienas.