Zaļās salas zilzaļie brīnumi I

"Īrijas uzplaukuma fenomens", "Ķeltu* tīģera lēciens", "Zaļās salas brīnums" — cik krāšņos izteicienos tik nav saukta Īrijas izaugsme pēdējos gados. Kas īsti ir īru veiksmes noslēpums? To Īrijā skaidroja "Lauku Avīzes" žurnālisti Viesturs Serdāns un Ivars Andiņš. 

Mācīties, mācīties un vēlreiz…

Eiropiešu puķainie komplimenti nav pārspīlējums, jo skaitļi patiešām pārsteidz — 1975. gadā Īrijas iekšzemes kopprodukts bija tikai 63 procenti no vidējā Eiropas Savienības līmeņa, un tā bija visnabadzīgākā valsts. Bet pērn īru kopprodukts jau pārsniedza 104 procentus, tātad Īrija kļuvusi pat par četriem procentiem turīgāka nekā caurmērā visas Briseles paspārnē pulcētās zemes!
Kā to izjūt un skaidro vienkāršie īri? Silvija Džounsa, pensionēta skolotāja: — Agrāk vienmēr angļi pirka lauku īpašumus un mājas trūcīgajā Īrijā, kur tos varēja dabūt lēti. Tagad pat īru vidusslānis par labo stilu uzskata nopirkt sev dzīvokli pašā Londonā, jo var to atļauties…
Marks Hannigens, taksometra šoferis: — Kādreiz nebija ne darba, ne cerību, tāpēc es visu mūžu strādāju te Austrālijā, te Vācijā, te Amerikā. Tagad kļuvis labāk un es atgriezos.
Bet Īrijas brīnums izskaidrojams vienkārši — mūsu ķeltu tīģeris murrādams staigā ap amerikāņu Silikona** ieleju!
Ka Zaļās salas uzplaukumu lielā mērā rosinājušas tieši amerikāņu datoru u. c. informācijas tehnoloģiju ražotājas firmas, atzīst arī Īrijas Ārlietu ministrijas kanclers Šīns Makdonalds, un piebilst: — Bet pirms tam mēs ieguldījām lielus līdzekļus un darbu vispirms izglītības sistēmas attīstībā un infrastruktūras sakārtošanā. Bez izglītotiem cilvēkiem, sakārtotām komunikācijām un investoriem labvēlīgiem nodokļiem ārzemju biznesmeņus piesaistīt būtu grūti.
Tas īriem izdevies, taču veiksme nenāca pati no sevis — pirmos desmit gadus viņi tikai strādāja, bet plaisa ar bagāto kontinentālo Eiropu kā neruka, tā neruka.

Viņi panāca un apdzina Eiropu

Cik labi viņi dzīvo? Tālā, nomaļā provincē strādnieks audumu fabrikā mēnesī nopelna ap 800 latiem, bet nekvalificēts darbinieks iesaiņojuma rūpnīcā 50 kilometrus no valsts galvaspilsētas Dublinas — 820 latus.
Dienas laikrakstā "Irish Examiner" darba piedāvājumi aizņem deviņas lielas lapas, turklāt krasā pretstatā mūsu darba devējiem īri lielākoties atklāti nosauc solīto algu. Piemēram, strādniekam pārtikas rūpniecības uzņēmumā — 887 lati mēnesī utt. Protams, ka arī tēriņi daudz lielāki maizes klaips (800 g) maksā 56 santīmus, cukura kilograms — 63 santīmus, 95. benzīna litrs — 47 santīmus un dīzeļdegvielas litrs — 44 santīmus.
Kālab to visu zināt mums? Kaut vai tāpēc, ka Īrija kļuvusi par vislielāko darba devēju latviešiem ārpus Latvijas un Latvija Īrijai nu ir "viesstrādnieku piegādātāja nr. 1", tālu apsteidzot Poliju, Lietuvu un Krieviju. Ar pavisam oficiālām darba atļaujām vien tur strādā 5500 latviešu, un vēl, maigi izsakoties, ne viens vien piepelnās nelegāli. Tā nu latvieši ceļ Īrijas labklājību un īri — mūsējo, jo no Eiropas viņa gala uz Latviju peļņā braucēji ik gadu atved vairākus miljonus latu. Cik īsti — par to citreiz.
Bet Īrijai iet labumā gan svešzemnieku, gan pašu īru darbs — bezdarbnieku īpatsvars līdz pērnā gada 11. septembrim nepārsniedza piecus procentus, Latvijā — astoņi procenti, bet iekšzemes kopprodukts pēdējos piecos gados auga visstraujāk visā Eiropas Savienībā — ik gadu par 9,2 procentiem (Latvijā — 4,5 procenti).

Īrijas ceļš Eiropas Savienībā

       Par Eiropas naudu — makšķeri amerikāņiem

Tas bija viņš, kurš ieveda Īriju Eiropas Savienībā. Tolaik, 1973. gadā, Endrjū O'Rurks bija Īrijas iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs. Šodien viņš ir Eiropas institūta Eiropas Savienības paplašināšanas nodaļas vadītājs un atceras, kā arī vērtē paveikto.
— Ciktāl šodienas Eiropas Savienība atbilst tiem priekšstatiem, kas valdīja pirms 29 gadiem? Par ko nācies vilties un kas jūs šajā laikā patīkami pārsteidza?
— Kopumā ar notikumu attīstību mēs esam apmierināti. Protams, ka šajā laikā mums nācās pieņemt daudzus grūtus lēmumus, piemēram, par eiro ieviešanu un par sasaistes saraušanu ar Lielbritānijas mārciņu. Mēs par to izšķīrāmies, lai paliktu notikumu centrā, nevis nomalē.
Savukārt jautājums, kurā mums nācies visai grūti un ilgi skaidrot savu viedokli Eiropas Savienībā, ir Īrijas neitralitātes politika un neiesaistīšanās militārajos blokos. Lai gan valsts neitralitāte nav atzīta konstitūcijā, tomēr tā ļoti dziļi iesakņojusies sabiedrības apziņā.
Tāpēc mēs nekaunamies, ka joprojām aizstāvam savu neitralitāti un, manuprāt, pārējām Eiropas Savienības valstīm esam to izskaidrojuši visai pārliecinoši.
— Kas ceļā uz Eiropas Savienību vispirms jāpadara Latvijai?
— Jums vajadzētu panākt vienošanos starp parlamentā pārstāvētajām politiskajām partijām par to, kādus darbus un kā jūs ceļā uz savienību paveiksiet.
Runājot par nepilsoņu integrāciju, jums vajadzētu ievērot tās normas, ko nosaka Eiropas drošības un sadarbības organizācija (EDSO), lai nodrošinātu godīgu attieksmi pret nepilsoņiem, kas dzīvo Latvijā. Es zinu, ka jūsu sociālās integrācijas programma ir ievērojami attīstījusies un gan EDSO, gan dalībvalstis visumā ir apmierinātas ar Latvijas sasniegto progresu. Par to man ir īpašs prieks!
Es zinu arī, ka attieksme pret pilsonības un valodas problēmām Latvijā ir ļoti nopietna, jo latviešu tur ir tikai ap 60 procentiem. Taču Eiropas Savienība būtu visai nobažījusies, ja tai nāktos uzņemties neatrisinātas problēmas vai problēmas, kuras abas puses nemaz īsti nevēlas atrisināt.
Tomēr man liekas, ka Latvijai ir apņemšanās atrisināt integrācijas problēmu. Jums atliek vienīgi savienībai parādīt, ka jūs to arī nopietni risināt.
— Kas, jūsuprāt, ir vērtīgākais no Īrijas iegūtās pieredzes Eiropas Savienībā?
— Noteikti divas lietas. Pirmkārt, kad mēs iestājāmies savienībā, mūsu iekšzemes kopprodukts bija 62 procenti no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Un arī 10 gadus vēlāk tas palika tieši tāds pats.
Ko es ar to gribu teikt? To, ka uzņemšana savienībā pati par sevi attīstību negarantē. Lai gan mēs saņēmām atbalstu no Eiropas Savienības, mūsu rīcība bija nepareiza. Bija aplama fiskālā politika un daudz kas cits. Savas kļūdas mēs labojām tikai astoņdesmito gadu vidū, un drīz pēc tam arī sākās Īrijas uzplaukums.
Otrkārt, mēs vienojāmies par valsts attīstību un nodokļu politiku starp valdību, darba devējiem un arodbiedrībām. Šo vienošanās piemēru Īrija var dot arī citām valstīm. Respektīvi, toreiz norunājām, ka valdība samazinās nodokļus, bet arodbiedrības neprasīs algu palielināšanu. Līdz ar to cilvēki, neaugot nodokļiem un palielinoties ražošanai, pakāpeniski kļuva turīgāki. Svarīga nozīme bija arī ārzemju investoriem labvēlīgas nodokļu politikas izveidošanai.
Ļoti būtisks izrādījās arī Eiropas Savienības Kohēzijas reģionālās attīstības un lauksaimniecības fondu sniegtais atbalsts mūsu modernizācijai. Taču to mums palīdzēja izmantot Īrijas efektīvā pārvaldes sistēma, kuras Latvijai, manuprāt, pietrūkst.
— Vai taisnība, ka Īrija būtībā ar Eiropas Savienības naudu sakārtoja valsti, tā radot labvēlīgu augsni amerikāņu uzņēmējiem, kuru rūpnīcas te atnesa īstu labklājību?
— Jā, mēs izveidojām ārzemju investoriem ļoti izdevīgu nodokļu politiku — piemēram, nulles nodokļi eksportējamai produkcijai, tajā skaitā nekāda peļņas nodokļa. Eiropas Komisija gan uzskatīja, ka tas neesot taisnīgi, ja īru uzņēmējiem tajā pašā laikā jāmaksā 30 procentu peļņas nodoklis, un beidzot piespieda mūs noteikt visiem vienādu 12,5 procentu likmi.
Patiesībā tieši šie nodokļu atvieglojumi ir Īrijas panākumu būtiskākais cēlonis. Sākumā ārzemju kompānijas te uzcēla montāžas cehus, kur salika, teiksim, datorus no ievestām gatavām detaļām. Bet pēdējos gados jau attīstās arī izpētes darbi, piemēram, pasaules līmeņa medicīnisko preparātu rūpnīcās.
— Nesen īri nobalsoja pret Nicas līgumu, ko Latvijā un citās kandidātvalstīs uztvēra kā nevēlēšanos paplašināt Eiropas Savienību. Kāpēc īri tā rīkojās?
— Pirmkārt, īsi pirms liktenīgā referenduma "Eurobarometer" sabiedriskās domas aptauja rādīja, ka 57 procenti īru atbalsta savienības paplašināšanos, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā.
Otrkārt, referenduma noraidošs iznākums izskaidrojams ar to, ka tajā piedalījās tikai 33 procenti balsstiesīgo. Turklāt daudzi īri teica — es nemaz īsti nesapratu, par kādu jautājumu šoreiz jābalso, tāpēc drošības pēc nobalsoju pret. To gan es nesaku Īrijas valdības vārdā, jo tas ir mans personīgais viedoklis. 
Diemžēl īsi pirms referenduma Īrijas televīzijā rādīja dokumentālās filmas par Austrumeiropas valstīm. Tās gan bija labi domātas, tomēr atstāja pretēju efektu, jo parādīja šo zemju nabadzību.
Es domāju, ka kopumā Īrijas valdība savu nenopietno attieksmi pret referenduma būtības izskaidrošanu tagad rūgti nožēlo. Mums nāksies smagi pastrādāt, lai otrajā balsojumā rudenī vēlētāji atbalstītu Eiropas Savienības paplašināšanu, citādi tālāko notikumu gaitu grūti prognozēt.
— Vai taisnība, ka viena Īrijas panākumu atslēga esot ļoti stingra valsts iestāžu koordinācija un Ārlietu ministrijas izteikti "vadošā loma"? 
— Jā, kad es biju valsts sekretārs, es centos visai stingri visu koordinēt! Vienīgi Lauksaimniecības ministriju mums tā arī nekad īsti neizdevās koordinēt ikdienišķos darbos… Bet lielās lietās ar premjerministra palīdzību mēs vienojāmies par kopīgām nacionālajām interesēm.
Turpretī pašlaik Eiropas Savienība demokrātijas veicināšanai prasa dažādu tās lēmumu izstrādē aizvien vairāk iesaistīt dalībvalstu nacionālos parlamentus. Tā kā dalībvalstis ir 15, bet būs 25 vai 27, likumdevējiem jāstrādā raiti un saskaņoti ar valdību un Eiropas Komisiju, citādi svarīgu lēmumu pieņemšana var tūļības un birokrātijas dēļ nepiedodami ievilkties. Te Īrijai vēl jāmācās no Dānijas, Austrijas un Lielbritānijas, kur parlaments strādā ļoti lietišķi.
— Cik ilgi Eiropas Savienība spēs mākslīgi aizsargāt savu tirgu no citām pasaules valstīm? Cik ilgi vēl tā subsidēs lauksaimniecību ar milzu līdzekļiem?
— Pašlaik Eiropas Savienības politika atbilst Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām, tomēr spiediens samazināt subsīdijas, protams, ir. Arī pašā savienības iekšienē aizvien pastiprinās aicinājumi samazināt subsīdijas un liberalizēt lauksaimniecību.
Es esmu pārliecināts, ka ar laiku gan iekšējā, gan ārējā spiediena rezultātā tas arī notiks. Tomēr jāatceras, ka Eiropas Savienība ir stiprākā tirdzniecības organizācija, kas piedalās Pasaules tirdzniecības organizācijas sarunās, tātad diskusijas par subsīdiju samazināšanu var būt ilgas…
— Kāda, jūsuprāt, būtu Īrija šodien, ja toreiz tauta referendumā būtu nolēmusi valstij nestāties savienībā?
— ( Ilgi domā.) Tas nebija labs jautājums! Man nav atbildes — es tādu variantu nespēju iedomāties.
— Bet kādas būs kandidātvalstu izredzes, ja kāda no tām nolemtu nestāties savienībā?
— Manuprāt, iestāsies visas 10, un tas arī būtu vislabākais risinājums. Nezinu gan, vai visām to izdosies izdarīt 2004. gadā. Es saprotu, ka kandidātvalstis, protestējot pret Eiropas Komisijas piedāvājumu lauksaimniecībā, cenšas panākt sev iespējami izdevīgākus noteikumus. Taču galarezultātā šie strīdi nostiprina vienīgi savienības paplašināšanas pretinieku pozīcijas. Pilnīgi vienlīdzīgu atbalstu lauksaimniecībā jaunpienācējus valstis saņems tad, kad spēs izturēt pilnīgi vienādas savienības prasības. Dalībvalstīs par paplašināšanu gan lems tikai parlamenti, bet kandidātvalstīs — visi vēlētāji, un es ceru, ka Latvijas tauta nobalsos par paplašināšanu kā par izdevīgu darījumu.
Arī iepriekš Eiropas Savienībai bija ļoti grūtas paplašināšanās sarunas ar Spāniju un Portugāli. Savienība pieprasīja septiņus gadus neatļaut brīvu darbaspēka kustību no šīm valstīm, jo baidījās no viesstrādnieku plūsmas. Lai gan spāņiem un portugāļiem tam piekrist nācās grūti, tomēr kompromiss tika sasniegts un abas valstis no pievienošanās savienībai noteikti ieguva. 
— Vai tad, ja kāda no kandidātvalstīm nobalsotu pret iestāšanos savienībā, kaut vai teorētiski varētu mainīt dalībvalstu pamatnostādnes attiecībā uz paplašināšanos?
— Vispārējos principus Eiropas Komisija noteikti saglabātu nemainīgus arī tad, ja Polija vai Ungārija, protestējot pret tiešo maksājumu nepiešķiršanu, neiestātos savienībā.
— Visā Eiropā iedzīvotāju caurmēra vecums aizvien palielinās, turpretī Āzija un Āfrika piedzīvo īstu demogrāfisko bumu. Kādas izmaiņas, jūsuprāt, šo norišu dēļ notiks pasaulē, teiksim, tuvākajos 20 gados?
— Jūs laikam gribat, lai filozofēju… Jā, Eiropas iedzīvotāju novecošana nozīmē, ka imigrācijas spiediens no Āzijas aizvien pieaugs. Taču vēl svarīgāks ir Amerikas jautājums, jo zudusi agrākā bipolārā pasaule ar Savienoto Valstu un Padomju Savienības pretstāvēšanu. Eiropas Savienība attiecībā pret Ameriku droši vien centīsies gūt aizvien lielāku politisku un ekonomisku svaru, taču nevis militāru ietekmi. Otra lieta bez šīm ļoti svarīgajām Savienoto Valstu — Eiropas Savienības attiecībām būs globalizācijas humāna paveida radīšana — ar to es domāju cilvēciskus, tomēr stingrus imigrācijas likumus. Globalizācijai jānotiek, tā sakot, eiropeiski, nevis mežonīgi. Un gan Latvija, gan Īrija, būdamas Eiropas Savienībā, varēs to ietekmēt, ko tās nekad nespētu kā atsevišķas valstis.
Vēl tikai piebildīšu — varbūt Latvijā kāds skeptiski izturas pret Eiropas Savienību tādēļ, ka jūs jau tikko bijāt vienā savienībā. Bet Eiropas Savienība ir pavisam citāda — tā ir demokrātiska un ļauj saglabāt nacionālo identitāti…
— Vai tiešām vienmēr?
— Nu, zināmā mērā mēs to varbūt esam zaudējuši, taču nevis Eiropas Savienības lielajām valstīm Vācijai vai Francijai, bet tad drīzāk Amerikai caur popmūziku, caur popmākslu utt.
Tieši cieņas pilna attieksme pret nacionālajām kultūrām nostiprināta vairākos Eiropas Savienības svarīgākajos līgumos. Un ne jau velti savienībai nemaz nav kopējas politikas nedz kultūrā, nedz izglītībā — tātad te nav iespējama regulācija un standartizācija. Tāpēc īri joprojām ir īri, franči joprojām ir franči utt. un īru valoda pēc Īrijas iestāšanās Eiropas Savienībā nevis zaudēja, bet ieguva.

(Turpinājums sekos.)

Ivars Andiņš

Endrjū O'Rurks: — Lai izmantotu Eiropas Savienības palīdzību, vispirms jāiegulda nauda izglītībā un jāsamazina nodokļi investoriem!

* Ķelti — īru tautas senais nosaukums.
** Silikona ieleja — apvidus ASV, Kalifornijā, kur strādā lielākās datoru u. c. informācijas tehnoloģiju firmas — Microsoft utt.