Ja uzmanīgi apskatāmies uz Horvātiju kartē, tā atgādina zirga pakavu vai bumerangu. Horvātijas vārds parasti saistās ar divām lietām: tūrismu un sportu (lielākoties ar futbolu). Horvātija ir daudzu tūristu mērķis, un, kad esi tajā pabijis, vienmēr gribas atgriezties vēlreiz.
Horvātijā ir ļoti maigs Vidusjūras klimats, daudz saulainu dienu gadā. Vairāk
nekā 1200 zaļu un akmeņainu salu ir atradušas sev mājvietu Adrijas jūrā.
Horvātija stiepjas 1000 km garumā no ziemeļiem uz dienvidiem gar Adrijas jūras
krastu, un viena no skaistākajām šīs valsts rotām ir jaukās romiešu, venēciešu
laikā celtās mājas. Šī mazā valsts ir īsta kontrastu zeme. Tā nedaudz atgādina
Ungāriju, Itāliju un Franciju ģeogrāfiskā stāvokļa un klimata dēļ, bet īstu
šarmu piešķir Horvātijai piederošās salas. Ziemeļdaļā atrodas plaši līdzenumi,
kas mijas ar kupliem mežiem Dināru kalnu ielokā.
Dināru kalnu ziemeļu virsotnes veido dramatiskas, mežonīgas, pat agresīvas
formas, bet dienvidu virsotnes izskatās kā akmeņlauztuves – šo dabas brīnumu ir
izveidojis spēcīgais vējš, kas atsitas pret tām. 
Šo stipro, mežonīgo vēju
sauc par buru. Buru nav tikai spēcīgs un auksts, tas ir arī
auglīgs vējš, un izskaidrojams tam ir tas, ka Velebitā, kas ir Dināru kalnu
turpinājums, ielejās un kanjonos eksistē vairāk nekā 1200 dažādu augu sugu,
dažas no tām ir ļoti reti sastopamas. Šī flora ir daudz bagātāka nekā visā Britu
salu grupā. Nelielajā Mljetas salā, kur izveidots nacionālais parks netālu no
Dubrovnikas, atrodas divi ezeri, viens no tiem ir unikāls, jo tas ir saldūdens
ezers. Parasti ezeri salās ir ar sāļu ūdeni.
Viens no jaukākajiem reģioniem ar īstu, idillisku Vidusjūras garu ir Dalmācija. Noteikti visi pasaules bērni zina stāstu par Dalmācijas suni, patiesībā par 100 suņiem, sauktiem par dalmāciešiem – baltiem ar melniem plankumiem, kuri uzņemti Volta Disneja filmā.
Vispazīstamākā Horvātijas pilsēta ir Dubrovnika. Seno pilsētu, kas iekļauta
UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, ieskauj grandiozs
aizsargvalnis, celts pret turku uzbrukumiem. Senatnē Dubrovnika bija neatkarīga
valsts politiskā, kultūras un ekonomiskajā ziņā, cieši saistīta ar Venēcijas
republiku.
Splitā atrodas vecākā un mazākā katedrāle pasaulē. Vecākā tāpēc, ka tā kļuva par katedrāli pirms kristiešu reliģijas brīvības, un mazākā tāpēc, ka tā netika celta kā katedrāle, bet bija apbedījuma vieta. Šī celtne ir daļa no lieliska pieminekļa – Romas imperatora Diokletiāna pils.
Vecākā Horvātijas pilsēta, kura tika saukta arī par Karaļa pilsētu, ir Nina, dibināta pirms vairāk nekā 3000 gadiem. Te atrodas 9. gs. celtā Svētā Križa (Sv. Krusta) baznīca, kas nav sagrauta un joprojām darbojas.
Zadara ir otra vecākā Horvātijas pilsēta, ievērojama ar forumu, veidotu 1. gs. Zadarā atrodas arī visšaurākā kuģošanas vieta Horvātijā – tikai 74 m plata. Lai varētu nokļūt pretējā krastā, laivinieks strādā no sešiem rītā līdz pusnaktij. Šo pārcēlāju sauc par barkajole.
Nevar nepieminēt Trogiru, Porečas baziliku, Šibenikas katedrāli.
Plitvices nacionālā parka ezeri kā viens no unikālākajiem dabas brīnumiem ir
UNESCO aizsardzībā. 16 ezeri savienojoties veido brīnišķīgus
ūdenskritumus. Šī vieta saistīta arī ar vācu rakstnieka Karlo Maja stāstu par
indiāņu apaču virsaiti Vinetū. Pēc šī darba motīviem uzņemtas trīs filmas,
filmēšanai izmantotas arī Kornati nacionālā parka salas.
Visapmeklētākais reģions tomēr ir Istras pussala, kur dzīvo trešā daļa Horvātijas iedzīvotāju. Iemesls tās apmeklējumam ir dabas skaistums, labais vīns, garšīgie ēdieni un senās celtnes. Istras pussalas galvaspilsēta ir Pula, kurā atrodas ievērojams romiešu amfiteātris – piektais lielākais pasaulē! Opatija ir maza pilsētiņa pussalas dienvidos – te ir daudz viesnīcu, kazino, burvīga pludmale, kas aicināt aicina, tā tiek saukta arī par Mazo Parīzi un tika uzcelta Hābsburgu valdīšanas laikā.
Horvātija ir slavena arī ar Rijekas karnevālu – tas ir viens no
vislielākajiem karnevāliem pasaulē. Visinteresantākā atrakcija ir
Zvončari. Vīrieši ir ģērbti baltās biksēs, strīpainos jūrnieku kreklos,
bet galvā ir atbaidošas, spalvainas maskas, pie jostas ir piekarināts liels,
ļoti skaļš zvans, ko horvāti lietoja cīņās pret turkiem un mongoļiem (1200. –
1500. g.), lai atbaidītu šos iebrucējus. Vēl tiek uzskatīts, ka zvončari
atbaida arī raganas un ļaunos garus.
Horvātu virtuve ir līdzīga valstij – daudzas nācijas ir ietekmējušas šīs valsts virtuvi, un tā ir ļoti atšķirīga virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Galvenokārt dominē zivis un jūras veltes. Jūtama liela itāļu ietekme – makaronu ēdieni un picas. No Bosnijas Horvātijā ir ienākuši čevapčiči (gaļas ēdiens). Ziemeļdaļā ir izteikta ungāru virtuve ar gulāšzupu un citiem ēdieniem ar kārtīgu, stipru garšvielu piedevu.
Pateicoties maigajam klimatam un siltajām saulainajām dienām, Horvātijas vīni ir augstas kvalitātes. Te var baudīt ne tikai vīnus, bet arī liķierus, piemēram, Kruškovac. Pasaulē pazīstams arī Maraschino liķieris, ko ražo rūpnīcā Maraska Zadarā.
Horvātiem piemīt tipisks Vidusjūras temperaments, dzīvesprieks, tomēr tie nav tik atvērti kā pārējās Vidusjūras tautas. Vislīdzīgākie horvātiem ir itāļi.
Lielākā daļa horvātu ir katoļi, bet otrā reliģija Horvātijā ir futbols. Ikviens – no bērna līdz sirmgalvim – Horvātijā interesējas par futbolu. Horvātijā ir 4,5 milj. iedzīvotāju, un tieši tikpat daudz esot arī futbola mīlētāju. Caur šo spēli horvāti sevi arī ierakstījuši pasaules vēsturē.
Ir zināms, ka daudzi vīrieši pasaulē valkā kaklasaites, bet noteikti nav zināms, ka kaklasaite (kravata) ir tipisks Horvātijas ražojums. Šis vārds ir pamats arī citam vārdam (croat), tātad tas ir saistīts ar Horvātijas nosaukumu. Leģenda stāsta, ka horvāti bija labi karotāji un saņēma lielu atalgojumu, bet viņu pazīšanās zīme bija sarkana kaklasaite – ļoti līdzīga, kādu vīrieši nēsā šodien.
Horvātijā jūtama liela Venēcijas kultūras ietekme, īpaši Dalmācijā. Korčulas sala deva venēciešiem vienu no visslavenākajiem pasaules apceļotājiem – Marko Polo, viņš bija Ķīnas atklājējs un izveidoja tā saukto Zīda ceļu.
Rabas salā (Horvātijas ziemeļos) 4. gs. piedzima Marinēss, kurš izveidoja pirmo republiku pasaulē, kas tika nosaukta viņa vārdā – Sanmarīno.
Lipis Ivans – oficieris no Rijekas 1866. g. izgudroja torpēdu, bet Slavoļubs Penkala 1906.g. izgudroja lodīšu pildspalvu.
Divi horvāti saņēmuši Nobela prēmiju fizikā – Lavoslavs Ružička 1939. g. un
Vladimirs Prelogs 1975. g. Nikolo Tesla nesaņēma prēmiju, bet viņa atklājums ir
elektromagnētiskais lauks. Fausts Vančičs 16. gs. izgudroja izpletni, bet Dāvids
Švarcs 19. gs. izgudroja pirmo gaisa kuģi no metāla. Vēlāk Ferdinands Cepelīns
no viņa nopirka patentu, un tagad šo izgudrojumu pazīst ar Cepelīna vārdu.
Horvātija ir lieliska relaksācijas vieta pēc šodienas steigas, drūzmas un stresa. Ja gribas aizmukt no tā visa un pabūt paradīzē, tad Horvātija jums sniegs šo iespēju – to nodrošina lieliskā jūra, kalni un vientuļās salas. Ja gribas pabūt vienatnē ar dabu – brauciet uz vientuļu salu, šo tūrisma veidu Horvātijā sauc par Robinsona Kruzo tūrismu. Arī filma par Robinsonu Kruzo ir uzņemta Horvātijā. Ja kaut reizi pabūsiet šajā brīnišķīgajā paradīzē, jums noteikti radīsies vēlēšanās atgriezties vēlreiz!
Franjo Bekavac