Ceļojuma pa Paradīzes salām, Filipīnām turpinājās ar divām citām lielām salām - Boholu un Sebū (Cebu island), par ko arī būs šajā galerijā. Bet pēdējo lielo salu, Palawan, kas nu dien atbilst Paradīzes sala titulam, atstāšu saldajam ēdienam.
Boholas sala ir izslavēta pludmaļu un atpūtas vieta...labākās pludmales gan atrodas uz Panglao salas, bet tā kā to savieno tilti, tad to parasti pieskaita pie tās pašas Boholas.
Pludmales, mmmmmm...dievīgas....baltas, smalkas smiltis, vietām mazi gliemežvāki, palmas un bezgala kristāldzidrs ūdens...kurā atrodas krāšņa zemūdens pasaule....
Foto: Bohol Beach Club pludmale, tiek uzskatīta par visskaistāko...ūdens tur nudien ir dzidrāks, par dzidru...zvejnieku laivas dodas zvejā, bet tāluma nāk spēcīgas lietusgāzes. Kā jau trops, nolīt var stipri, bet drīz pēc tam atkal ir saule.
Saulriets šaurumā starp Boholas un Panglao salām, kuras savieno divi tilti.
Boholā ir skaista pludmales, bet te ir arī daudz ko darīt.
Boholā notika mana pirmā tikšanās ar vienu no neparastākajiem planētas iemītniekiem, tas nav ne Džastins Bībers vai Čaks Noriss, bet gan Tarsīrs - Boholas salas simbols un slavenākais iedzīvotājs.
Tarsīrs ir mazākais planētas primāts ar izlobītam acīm kā pogām....ausis tam ir kā sikspārnim, acis kā ūpim, rumpis ka pērtiķim un aste ka žurkai. Šis dīvainais radījums nudien izskatās kā nokritis no Marsa vai ari atgādina kādu neveiksmīgu zinātnieku eksperimentu...vai ari veiksmīgu, jo tas nudien ir smieklīgs un īstenība ļoti jauks, pateicoties saviem izmēriem.
Protams, pirmais ko pamana Tarsīra ir acis...tas vienkārši nevar nepamanīt, jo primāta acis ir 150 reizes lielākas salīdzinājumā ar cilvēka proporciju pret ķermeni. Īstas pogas. Turklāt šis padumja izskata dzīvnieciņš spēj galvu apgriezt otrādāk, gandrīz 360 grādu leņķi, tātad viņš var paskatīties kas viņam ir uz muguras.
Tas nav tikai mazākais primāts pasaulē, kas ietilpst cilvēka plaukstā, bet ari viens no senākajiem, jo uz planētas tarsīri eksistē nu jau 45 miljonus gadu. Tie gandrīz piedzīvoja pēdējo dinozauru laikmetu.
Tarsīrs ir endēmisks tikai šīm planētas nostūrim - tas ir Boholas salas vizītkarte un vēl sastopams tikai uz 3 citām Filipīnu salam (kopā Filipīnās ir 7107 salas).
Savvaļā Tarsīru redzēt ir ļoti grūti, ja pat neiespējami, jo pirmkārt tas ir nakts dzīvnieks un otrkārt ļoti kautrīgs....pamanot cilvēkus tas laižas prom... Tāpēc vietējie tūrisma darboni ir izveidojusi tādus kā Tarsīru dārzus, kur šie adaptējusies pa dienu visu laiku negulēt un pieraduši pie cilvēkiem. Te ari es viņus vēroju. Puse gan jau krāca diendusu, vēl daļa bija pusiemiguši bet drīz arī daži pamodās un izrādīja savas milzīgas acis, boloties, kas tad nu šodien ieradies ciemos pie viņiem.
Tālāk devos īsā kruīzā, pa Lobokas upi. Nelielu zaļu kalnu un nebeidzamu palmu ieskautā Loboka ir salas slavenākā upe.
Te katamarānu tipa kuģīšos varēja ēdot pusdienas un baudot kokosriekstu pienu, izbraukt līdz mazam ūdenskritumam, pa ceļam baudot maltīti un simpātiskos upes skatus. Mazliet gan konveijers te ir, tūristi, iet un nāk, bet pati zaļganās nokrāsas upe ir tiešām simpātiska.
Izbrauciens ar kuģīti pa Lobokas upi.
Pie upītes var vērot šķiet visuzskatāmāko pieminekli korupcijai. Ja mums liekas ka Latvijā ir korupcija, tad salīdzinājumā ar ilgstošā krīzē novestajām Filipīnām, Latvijā visi politiķi un ārsti ir jēriņi un svētie. Korumpētas valdības te pie varas atradušās kops 1975 gada Markosa ģimenes, kura sieva bija izslavētā kurpju sieviete Imalda, kuras skapī stāvēja ap 2000 kurpju pāru.
Korupcija protams nebija tikai pašā elitē, bet tā valda Filipīnās visur, arī reģionos. Tad nu skaistajai Lobokas upei tika nolemts celt jaunu tiltu, blakus šaurajam un nedrošajam, vecajam tiltam. Dārgo tiltu, kurš protams līdzīgi kā Dienvidu tilts izmaksāja aizdomīgi daudz, uzcēla, pareizāk sakot gandrīz uzcēla...to pārtrauca celt kad tiltam otrajā krastā vajadzēja būvēt turpinājumu, jo izrādījās ka tieši priekšā tiltam ir ļoti sena un nozīmīga baznīca. Tur jābūt pilnīgi aklam un aptaurētam idiotam lai neredzētu ka tilts iet virsū baznīcai...turklāt to sen jau varēja pārtraukt... Baznīcu protams neviens neļāva jaukt nost, lai dotu ceļu butaforsiskam tiltam, un ko izdarīja vietējā valdība. Tā tiltu iekonservēja, jo nojaukt to maksā pārāk dārgi. Tagad šis neglītais tilts bojā visu skatu ar upi un seno baznīcu un kalpo laikam kā visas pasaules piemineklis korupcijai, vismaz pēc manām domām.
Uz šī stāsta mūsu Dienvidu tilts vienkārši nobāl....tā ja ir atklāta ņirgāšanās par cilvēkiem un valdības patvaļā. Tad jau var būvēt arī autoceļus jūrā, ja uz to kāds var labi nopelnīt.
Diemžēl kaut kā neaizdomājos pirmajā brīdī tiltu nobildēt, tāpēc uzlieku linku uz citu bildēm internetā (starp baznīcu un tiltu palikusi maza šaura ieliņa)
http://www.flickr.com/photos/22924690@N00/3518145009/
http://img1.photographersdirect.com/img/19964/wm/pd2585490.jpg
Pamuļķīgo dzīvnieciņu, tarsīru viena no galvenajām mājvietām slavenie ir Šokolādes kalni - viena no Filipīnu vizītkartēm. Šie neparastie kalni, milzu trifeļu konfekšu formā, ir paliekas no zemūdens koraļļu rifa.
Tie nudien ir neparasti, visapkārt kalniem ir bagātīga veģetācija, bet paši kalni paceļas pliki, bez kokiem un palmām, tikai zāle.
Lietus sezonas laika tie ir zaļi, bet sausajā vasaras laika zāle nokalst un iegūst brūnganu nokrāsu, no kurienes nāk arī asociācijas ar milzu šokolādes trifelēm, kas kontrastē uz zaļo lietusmežu un palmu fona. Turklāt saulrieta laikā šī nokrāsa pastiprinās un tad nu tiešām zaļa lietusmeža apvidū izlien milzu Šokolādes konfektes.
Ierados tur ap pusdienas laiku ka kalnos vietām vēl klīda kāds miglas mākonis padarot vēl mistiskāku, tā jau neparasto ainavu.
Tuvojoties pēcpusdienai kalni ieguva brūnāku nokrāsu, pateicoties gaismai kas caur mākoņiem mēģināja lauzties ārā. Bet debesīs priekšā parādījās tumši mākoņi.
Šokolādes kalni jeb Milzu trifeles, Boholas salā, vēlā pēcpusdienā.
Šokolādes kalni jeb Milzu trifeles, Boholas salā, vēlā pēcpusdienā.
Šokolādes kalni jeb Milzu trifeles, Boholas salā, vēlā pēcpusdienā!
Boholas apkārtnē ir daudz mazākas saliņas. Viena no simpātiskākajām ir Puntod sala. Neapdzīvotajai salai ir neparasta smilšu pludmale, kas stiepjas Mēness veida formā, metot pamatīgu loku...tikai smiltis un jūra...un pašā galā maza palmu un koku birzs. Tāda vismaz sala izskatās bēguma laikā, bet paisuma laikā to grūti nosaukt par slau, jo visa mēness formas pludmale pazūd zem ūdens un paliek tikai virs ūdens palmu birze...sala vienkārši noslīkst. Atlantīda!
Robinsona Krūzo tipa, neapdzīvotā Puntoda sala, kas paisuma laikā vienkārši nogrimst.
Vēl viena no populārajām salām, ko apmeklēju arī es bija simpātiskā Pamilacan sala, kura senāk bija vaļu un delfīnu mednieku centrs. Mūsdienās valdībai aizliegusi jūras dzīvniekus medīt un vietējie pārkvalificējušies un pievērsušies tūrismam. Senās medību laivas tagad izmantot daudz humānākiem mērķiem tūristu vizināšanai jūra, lai ar acīm varētu baudīt delfīnu rotaļas un ja ļoti paveicas pat vaļu šļakatas.
Foto: Pamilican salas pludmale, kuru no abām pusēm apņem ūdens, uz draudīgo mākoņu fona.
Vaļus gan nesanāca redzēt, bet delfīnu gan....un čupām. Saskaitīt tos bija neiespējami...redzēju 3 dažādu sugu delfīnus - spinner, reso un pilot dolphin. Spinner ir ar tādu garu degunu...bet pilot delfīni ir lielākie no visiem.
Delfīnu rotaļas pie Pamilican salas.
Noenkurojos arī Pamilican salā, lai paēstu pusdienas, apskatītu haizivju žokļus un vaļu kaulus....apskatītu seno spāņu aizsardzības torni....un pabaudītu balto smilšu pludmali un īsu brīdi...
Šai salai piemita tāda pasaules malas elpa...visi tik mierīgi, nekur nesteidzās...necilajā baznīciņā norisinājās sirsnīgs Svētdienas dievkalpojums, kur vietējie bija sanākuši ar ģimenēm, spēlēja mūziku un dziedāja, pat suns vēroja dievkalpojumu...aizmirsts planētas nostūris...
Pamilican salas pludmalīte
Bet nu labākas pludmales ir pašā Boholas salā....un Bohol Beach Club (BBC) dēvē par labāko....maigas smiltis un pasakains ūdens
...pasakains ūdens....dzidrs, dzidrs
Bohol Beach Club pludmale
Bohol Beach Club pludmale, tuvojoties draudīgiem mākoņiem
Zvejnieki dodas jūrā no Bohol Beach Club pludmales, tuvojoties draudīgiem mākoņiem
Uz Boholas atrodas senākā baznīca Filipīnās, vismaz ir avoti kas šai baznīcai piedēvē šo titulu, uz kuru pretendē arī Sv. Augustīna bazilika Manilā un Svētā Ninjo Bazilika Sebū.
Hinagdanan ala ar zemūdens krātuvi, kurai ūdens piekļūs arī no jūras. Pēc tam kad ala tika izmantota slavenā mīlas filmā, tā bauda lielu popularitāti.
Vakarā viesnīca varēju vērot Filipīniešu deju šovu....dejas viņiem interesanta,s soļi un tērpi ietekmējušies no spāņu kolonizatoriem, tāpēc atgādina Latino stilu nedaudz.
Šī ir visgrūtākā deja, kur kārtis tiek sistas kopā, bet dejotājiem jāpaspēj veikt deju solis kamēr kārtis ir atvērtā veidā, savādāk kāja tiks sāpīgi iespiesta.
Es nespēju atteikt daiļās meitenes aicinājumam pamēģināt....un varu secināt ka ļoti grūti tas ir....izgāzos kā veca sēta...tas nav eiropiešiem domāts..
Filipīniešu deju priekšnesumi
Tālāk devos no Boholas salas uz Sebu salu (Cebu Island) - Filipīnu vēstures un kristietības krustpunktu. Tieši šeit 1521. gadā kuģojot apkārt pasaulei Ferdinands Magelāns noenkurojās Filipīnu krastos un kristīja pirmos iezemiešus...tieši šeit viņš tika nogalināts no kareivīgā, vietējā virsaiša Lapu-Lapu naža...tieši šeit 1565. gadā atgriezās spāņu ekspedīcija Legazpi vadība, ieņemot Sebu salu un sakot vispārēju arhipelaga kolonizāciju un pievēršanu katoļticībai. Šī ir vēstures lapaspuse, tāpēc devos iepazīties ar vecāko pilsētu Filipīnas, ko tajā laikā spāņi nodevēja par ''Queen City of the South''. Tie bija laiki kad populārākās valūtas bija spāņu dubloni un Ming dinastijas ķīniešu vāzes.
Foto: Legazpi izveidotais San Pedro forts, vecākais Filipīnās
Slavenais Magelana krusts viena no lielākajām Filipinu relikvijām. Magelāns iestādīja zemē pēc tam kad kristietībai pievērsa pirmos Filipīnu iedzīvotājus. Tagad krusts stāv speciali uzceltā rotundas tipa celtnē un tā griestus grezno freskas ar krusta stādīšanas procesu un pirmo filipīniešu kristīšanu.
Mūsdienās krusts gan ir nosacīti autentisks, jo oriģinālo svētceļnieki ja sen atpakaļ, sabojāja, jo daudzi gribēja mazu gabaliņu vai par skaidiņu no slavenā krusta. Tāpēc tika uztaisīts jauns krusts ar tukšu vidu un tajā iekšā sabēra atlikušos pārpalikumos no oriģinālā krusta.
Cebu City pilsētā, kas ir otra lielāka valstī, atrodas arī nozīmīgākais dievnams Filipīnas - Santo Ninjo bazilika. Sebu ir tāds kā Filipīnu, ja ne visas Āzijas Vatikāns. Te ārpusē pie baznīcas bija uzcelts tāds kā teātris-stadions, kur notiek arī meses, jo ticīgo ir loti daudz, un lielā baznīca nespēj tiem visiem rast vietu. Šī ir izteikti katoliciska vieta. Turklāt biju svētdienā, kad meses iet viena pēc otras, visapkārt masas ar cilvēkiem, norisinās dievkalpojumi, cilvēki dedzina tūkstošiem svecītes un apkārt valda īpaša, reliģioza gaisotne. Neesmu katolis, bet te bija patīkami uzturēties. Neierasti ko tādu verot Āzijā.
Santo Ninjo bazilikā atrodas arī vislielākais Filipīnu dārgums un relikvija - Santo Ninjo, jeb Maza Jēzus statuja, ko Magelāns atvedis līdzi un uzdāvinājis vietējai valdniecei Huanai, kā dāvanu to kristot par pirmo kristīgo šajā zemē. Santo Ninjo statuja veic brīnumus...un to ir daudz. Filipīniešiem katram mājās ir stajuja ar Santo Ninjo kopiju..un katram ir kāds stāsts par oriģinālās statujas spēku. Kaut vai fakts, ka baznīca 3 reizes nodega, bet koka statuja ar zelta kroni Jēzus galvā saglabājas neskarta vien ir zīme. Pavēroju brīdi kā cilvēki gāja pie šis statujas lūgties, gara, gara rinda stāvēja.
Man pat liekas, ka Eiropā Vatikānam nav tāda relikvija kā Filipīniešiem Santo Ninjo.
Apkārt Santo Ninjo bazilikai ir svecīšu dedzināšanas stendi, kur vietējie nāk aizdedzināt sveci un lūgties.
Tāpat apmeklēju vienu no senajām mājām, lai iepazītos ar spāņu koloniālo laiku dzīves veidu. Šķiet šī bija senākā no mājām ko var apskatīt, celta 17. gs. tā kalpoja kā nams tirgotāju ģimenei.
Apakšstāvā ēkai bija veikals un noliktava, bet augšstāvā dzīvojamās telpas, virtuve un svētnīca.
Sena tirgotāju māja. Apakšstāvs.
ebu jau kopš pašiem pirmsākumiem dzīvojusi prāva ķīniešu komūna, kas ieradusies, tirgoties un veidot biznesu. Tāpēc nav brīnums ka Sebu pilsētas prestižākajā daļā, ko sauc par Beverlihilzu, paceļa Daoistu templis, ķīniešu komūnai.
Tāda bija Boholas un Sebu salas....pēdējai, trešajai daļai paliek Filipīnu salu kulminācija -Palawan sala.