Ziemeļmeksika (Abrīnojamā Meksika) - Koloniālā Ziemeļmeksika

Bet meksikāņiem Čivava noteikti asociējas ar ko pilnīgi citu - ar varoņiem un ar revolūciju. Meksikā reti kura pilsēta var lepoties ar tik spraigu vēsturi, varbūt vienīgi galvaspilsēta Mehiko. Čivava piedzīvojusi daudz nozīmīgu notikumu.

Foto: Gubernatora pils Čivavā

Te norisinājušās būtiskas kaujas, kas mainījušas valsts likteni. Uz brīdi, franču okupācijas laikā, tā bijusi pat Meksikas galvaspilsēta. Čivavā Meksikas neatkarības un nācijas tēvu mācītāju Hidalgo turēja apcietinājumā un 1811. gadā spāņi sodīja ar nāvi. 

Foto: Freskas ar vēstures ainām Gubernatora pilī Čivavā

Visbeidzot tieši Čivava kļuva par revolūcijas guru Pančo Villas štābu. Nav otra tik slavena, tik krāsaina un tik pretrunīga personāža Meksikas vēsturē, kā Pančo Villa, kas šķiet iemieso visu labo un visu ļauno. Zaglis un laupītājs, mačo un sieviešu kolekcionārs, ģenerālis un gubernators, revolūcijas varonis un Meksikas Robins Huds - tas viss ir Pančo Villa. Jau 16 gadu vecumā uzsācis savas laupītāja gaitas savtīgos nolūkos, Villa brieduma gados kļuva par Meksikas Robina Huda un Ļeņiņa leģendu vienkāršās tautas acīs, liekot drebēt korumpētajiem valsts prezidentiem un visiem pārējiem, kas nebija ar viņu vienisprātis. 

Tagad Pančo Villas muižā Čivavā ir izveidots ļoti saturīgs muzejs, kurā bez autentiskā istabu iekārtojuma un Pančo privātajām mantām var apskatīt arī Villas iespaidīgo ieroču kolekciju un ložu sacaurumoto Dodge auto, kurā Meksikas leģenda arī tika nogalināts.

Otrs Barranca del Cobre ekskursiju centrs ir mazā El Fuertes pilsētiņa, kas parasti ir sākuma vai beigu punkts ceļā uz grandiozā Vara kanjona sirdi. Dibināta tālajā 1563. gadā, tā savulaik bija visa reģiona centrs un vārti tālākajām spāņu ekspedīcijām uz tālajiem Meksikas ziemeļu nostūriem, Kaliforniju un Arizonu. 

Savulaik, El Fuertē kūsāja dzīvība, tirdzniecība un sudraba ieguve apkārtnes rakstuvēs, savukārt mūsdienās tā ir maza provinciāla pilsētiņa ar simpātisku vēsturisko centriņu. Spānisko nosaukumu El Fuerte, kas nozīmē cietoksnis, tā ieguva pateicoties spāņu fortam pakalna galā, kas tika uzcelts, lai pasargātu konkistadoru pakaļas no nemierīgo iezemiešu bultām. 

Bet lielākais atklājums šeit bija viesnīca. Hotel El Fuerte, kura mierīgi varētu nomainīt izkārtni un tik pārdēvēts par muzeju. Atjaunotā, vairāk kā 300 gadus senā muižā ir iekārtota krāšņa koloniālā viesnīca, kas pati par sevi ir apskates objekts. Greznā Meksikas muiža ir gaumīgi piestūķēta ar amatnieku izstrādājumiem, gleznām, senām revolucionāra Pančo Villas fotogrāfijām un antīkiem aksesuāriem un mēbelēm. 

Turklāt tas viss vēl svaigi krāsots košās krāsām, bet bruģētie iekšpagalmi izdekorēti ar tropiskiem augiem. Atrodoties šajā viesnīcā negribas pat laukā iet, īpaši, ja vēl vienā stūrītī starp eksotiskiem augiem un lieliem akmeņiem paslēpts džakuzī...īsta konfekte. Dīvaini gan bija atrasties senajā muižā tikai divatā, jo bez trim viesnīcu darbiniekiem, neviena dzīva dvēsele mums kompāniju nesastādīja radot mistisku un pat mazliet biedējošu gaisotni nakts stundā...

No astoņām galvenajām sudraba pilsētām, divās iebraucu arī es - San Luis Potosi un Zakatekasā. Pēdējā, neapšaubāmi, ir viena no interesantākajām pilsētām Meksikā, jo bez apburošas koloniālās vecpilsētas, Zakatekasa piedāvā vēl divas interesantas lietas - aplūkot to gan no gaisa, gan pazemes - funikulieris uzved La Bufa kalnā, kur visa pilsēta pārredzama no putna lidojuma, savukārt, blakus gaisa vagoniņu stacijai, var nokļūt pazemē, ielūkojoties Ēdenes sudraba raktuvēs.

Foto: San Domingo baznīca Zakatekasā

Zakatekasas sudraba raktuves spāņiem tiešām bija Ēdene, jo 18. gadsimtā šejienes kalnos ieguva 20 % no visas Jaunās Spānijas reģiona sudraba, padarot raktuvju baronus stāvus bagātus. Tiem sudraba un zelta bija pārpārēm, un par pilsētas turību var pārliecināties, paklīstot pa vecpilsētas ieliņām un aplūkojot greznās māju fasādes un baznīcas.

Foto: Sv. Franciska klosteris Zakatekasā

Un noteikti nedrīkst aizmirst par ceturto dievnamu, Gvadelupes klosteri, kuram bija noteicošā loma visas Ziemeļmeksikas, Kalifornijas un Arizonas pievēršanā katoļticībai. Tieši no Gvadelupes klostera Franciskāņu misiju ekspedīcijas devās ceļā uz ziemeļiem, lai tur dibinātu katoļu misijas, būvētu baznīcas un sludinātu kristietību, tapēc šo klosteri dēvē par visu Ziemeļamerikas Misiju māti. Klosterim ir ne tikai liela vēsturiskā nozīme, bet arī mākslinieciskā, kura īpaši atklājas ar zeltu piebāztajā Capilla de Napoles kapelā.

Šai pilsētai piemīt viss ko vien var vēlēties - augstas klases muzeji un īpaši interesantais un biedējošais Inkvizīcijas muzejs, gaumīgi restorāni un elegantas viesnīcas. Vienu no viesnīcām arī esmu noskatījis. Koloniālā perioda stila viesnīca, kas izbūvēta vecākajā Meksikas buļļu arēnā, Zakatekas Kolizejā, kurš jau kādu laiku bija aizgājis pensijā un ragaiņus vairs nemocīja. Šika vieta, par šiku cenu, bet ko tik grupu labā neizdarīsi, jāļauj arī kādu nakti pašikot 5* apartamentos.

Otra Sudraba reģiona pilsēta San Luis Potosi tika nodēvēta šādā vārdā pa godu tā brīža pasaules bagātākajai pilsētai Potosi, Bolīvijā. Spāņi domāja ka šejienes sudraba raktuves būs tik pat bagātas kā Bolīvijā, bet tas īsti nepiepildījās, sudraba te bija daudz, bet ne tik daudz kā Cerro Rico, pie Potosi Bolīvijā. 

Foto: San Luis Potosi vecpilsēta