“Impro ceļojumi” gids Arvis Desmitnieks Ēģipti “atklāja” jau pirms 20 gadiem, kad turp devās joka pēc pakuģot pa Nīlu ar ģimenes draugam un kādam nūbiešu zēnam piederošu buru laivu felluku. Brauciens ar aizvēsturisko laivu, kas savu formu nav mainījusi vairākus tūkstošus gadu, bija fantastisks – iespējams, labākais “relakss”, kas dzīvē izjusts. Tā šī zeme kļuva par Arvja otrajām mājām – vietu, kurp viņš dodas vismaz divreiz gadā, nu jau radot stāstus un atmiņas kopā ar “Impro” ceļotājiem.
Ēģipte pārsteidz ne vien arheologus, bet arī tūristus. Lai gan daudziem tā saistās ar “viss iekļauts” brīvdienām un laisku gulēšanu pie viesnīcas baseina, šī valsts spēj dot daudz vairāk. Visi zina, ka Ēģiptē ir piramīdas un daži tempļi, bet izrādās, ka te ir varenā Nīla un Sarkanā jūra ar krāšņiem koraļļiem un draiskām, krāsainām zivtiņām, ar leģendām un bībeles stāstiem apvīti seno un pēdējo gadu tūkstošu civilizāciju pieminekļi, noslēpumainas kapenes, ap simts piramīdām, Kristāla kalni, Baltais, Melnais, Sarkanais, Daudzkrāsainais tuksnesis un grandiozas smilšu kāpas... Tik daudz vietu, par kurām cilvēki zina tik maz.
Arvim īpaši mīļš ir Baltais tuksnesis, kurā “dzīvo” milzīgi kaļķakmens tēli. Tuksnesī ir gadījies arī nakšņot. Tad gan ir jāuzmanās no apkārt klaiņojošām lapsiņām, kas cierē uz nupat izcepto vistiņu, ceļotāja kurpi vai fotokameru. Tomēr tas ir piedzīvojums!
Ne mazāk piedzīvojumu sagaida nirēju paradīzē Dahabā, kurā neiegriežas “tūrists parastais, skrienošais”. Šādās mazpilsētās un ciemos attiecības ar cilvēkiem ir daudz privātākas un sirsnīgākas.
Arvis atminās trakulīgu piedzīvojumu, kad ar velosipēdu devās apskatīt Luksoras tempļus, kuru apstaigāšanai būtu jāvelta vairākas dienas. Izrādās, ka blakus Hatšepsutas klinšu templim ir milzīgas teritorijas, kur notiek arheoloģiskie izrakumi. “Pēc gida ierosinājuma samaksājis sargam piecus eiro, tiku ievests pazemes labirintos, kur gulēja kaudzēs sakrautas mūmijas. Sargs pacēla vienu no mūmijām un vaicāja – vēlies paturēt? Es laipni atteicu, bet mans avantūristiskais gids gan bija ar mieru. Un pacēla uz rokām 3000 gadus vecu, bet ļoti labi saglabājušos mūmiju,” stāsta Arvis.
"Mēs dalāmies ar sauli"
Izkāpšana no lidmašīnas Ēģiptē ir svētki. Gaiss ir silts un sauss, kas ir ārkartīgi patīkami. Uzreiz ir sajūta, ka esi citā vidē “We are sharing sun” – ēģiptiešu sauklis, kas mūs, drūmajā rudenī ieskautos latviešu tūristus, vilina. Un pat ļoti. Ēģipte garantē sauli! Vai tas neskan pasakaini? Arvis stāsta, ka jau pēc pāris Ēģiptē pavadītām dienām, atgriežas veselība un dzīvesprieks.
Aktīva tūrisma sezona sākas marta otrajā pusē un turpinās aprīlī. Maijā un vēlāk vasarā jau ir ļoti karsti. Latviešu ceļotājam noteikti pa prātam būs arī oktobra un novembra piedāvātie laikapstākļi.
“Bet kad Ēģiptē sniegs, kūst gar ādu kā piens” – jā, Ēģiptē ir arī sniegs! Gandrīz visa gada garumā Sīnāja pussalas Mozus un Katrīnas kalnu virsotnēs ir redzams sniegs. Kāpiens Mozus kalnā pirms saullēkta nav aizmirstams, tāpat kā tam sekojošais saules parādīšanās brīdis. Ja atceļā izdodas aplūkot oriģinālās evaņģēlija lappuses Katrīnas klosterī, tad tiekot piedoti visi grēki.
Zemūdens, ezotērikas un arābu pasaules – trīs "rozīnītes"
Pārsteigumu Ēģiptē noteikti radīs daudzveidīgā zemūdens pasaule. Ko tu esi darījis Ēģiptē, ja vismaz reizi neesi snorkelējis Sarkanajā jūrā? Sarkanās jūras rifi ir pielīdzināmi pasaules skaistākajiem rifiem. Te gan jābūt vērīgam – nezinoši tūristi bieži mēdz uzkāpt un nejauši nolauzt rifā esošos koraļļus, kuri diemžēl atjaunojas ļoti lēni. Ir arī tādi, kas tos tīši nolauž, cerībā paņemt līdzi uz mājām..
Arī tiem, kam tuvs ezotērais pasaules redzējums, Ēģipte ir īstā zeme. Slavenajā Karnakas templī, īpašā vietā atrodas noslēpumainās dievietes Mutas statuja, kurā pirms vairākiem gadu tūkstošiem iestrādāti tumsā mirdzoši elementi. Tie, kas tic enerģijām, saka, ka pie statujas tiešām var sajust lielu spēku, enerģētisku piepildījumu un pa muguru skrienošu skudriņu sajūtu.
Daudzus pārsteidz cilvēku attiecības austrumu kultūrā. Ēģiptiešu prasme runāties, tirgoties, kaulēties, arī uzbāzties. To ir bezgala interesanti vērot no malas, bet grūti pieņemt un tajā iesaistīties. Tiesa, ja tiek apgūta šīs spēles stratēģija, tad beigās var tikt pie drauga, ar kuru par “cīniņu” gardi pasmieties. No ēģiptiešiem varam mācīties viņu darbīgumu un rosīgumu. Gandrīz katram tautietiem ir mērķis radīt savu biznesu, latviešiem šīs alkas ir mazākas. Ļaudis Ēģiptē nebaidās iet klāt, prasīt, piedāvāt, tūristam uzlikt teju 10 reizes lielāku cenu. Viņi cīnās par savu mērķi. Un vēl ēģiptiešiem ir izteikti liela atbildība pret ģimeni. Viņi cits citam palīdz, atbalsta, izrāda rūpes, rūpējas ne vien par sievu vai vīru, bet arī vecākiem, brāļiem, māsām, brālēniem, māsīcām.
Ēģiptes garšas un smaržas
Ēģiptē var baudīt klasisko arābu virtuvi, kas latviešu garšas kārpiņām ir itin piemērota, jo tā nav dedzinoša, asa un ar milzumdaudz garšvielām. Vietējie gan savai porcijai mēdz piešaut pavairāk asos, sarkanos vai zaļos piparus. Tas, ko ir vērts provēt, ir jūras un Nīlas veltes. Noteikti jānogaršo street food jeb ēdiens no ielas tirgoņiem. Mutē kūstoša Falafella un garšām bagātais Košari – tas ir tas, kas ir jāizmēģina! Ēdieni pārsvarā ir no dārzeņiem, veģetāri, kuros daudz tiek izmantotas pupiņas un ķiploki.
Ēģiptieši bauda turku kafiju, kā arī daudz dzer tēju. Ļoti iecienīta ir melnā tēja ar klāt pievienotu svaigu piparmētras lapiņu. Smaržo jau pa gabalu! Pie siltajiem dzērieniem, protams, piederās saldās baklavas, halvas un citi austrumu saldumi. Pie garšām jāmin arī Ēģiptes shisha jeb ūdenspīpe. Ēģiptiešu vīriešiem pēcpusdiena ar ūdenspīpi ir svarīgs socializēšanās elements.
Un, protams, augļi! Novembra vidū nogatavojas mandarīni un zemenes. Nereti Arvis tās ved arī mājiniekiem, citreiz uz Latviju tiek aizgādāti kraukšķīgi, mazi, zaļi gurķīši. Kad šurpu-turpu braukts jau tik ilgus gadus, jāsāk domāt radoši, izvēloties suvenīrus. “Bet vairāk jau vedu sajūtas, labu veselību, uzlādētas baterijas,” atzīst Arvis.
Ēģiptes tirgū var piedzīvot krāsu un smažu pārbagātību. Smaržu mikslis no garšvielu stenda, saldeni aromāti no smaržu pārdevēja puses, kafijas un shishas smarža no vietējā coffee shop. Tuvojoties gaļas stendiem, ir jau pavisam citi, ne tik eleganti aromāti. Tirgus ir tā vieta, kur Ēģipti var sasmaržot visprecīzāk, visīstāk. Arī Nīlai ir sava smarža – tai apkārt ir zaļojoši lauki, smaržo palmas, uzrušināta zeme. Tuksnesī ir cita, specifiska, sausa smarža. Buķetē iejaucas izkaltušas zāles un smilšu smarža.
Ārsta izrakstītas zāles – brauciens uz Ēģipti
Ēģipte pavisam noteikti ir vieta, kur atgriezties. Ļaudis atgriežas, lai snorkelētu, nirtu, apskatītu vēl neatklātus tempļus, meklētu īpašas vietas, kur smelties enerģiju. Saule, siltums, viegla galva un lokani locekļi – to visu te var izbaudīt!
Cilvēki brauc uzlādēt baterijas jau kopš 19. gadsimta. “Ja angļu džentelmenis jutās nonīcis pelēkajā Londonā, pirmā lieta, ko ārsts viņam izrakstīja, bija brauciens uz Ēģipti,” smej Arvis. Tomēr jāpiekrīt – tā recepte joprojām ir derīga.
Teksts: Sintija Dzerkale