Labanoras gārša ir otrā lielākā Lietuvā. Tās galvenā vērtība ir ezeru sistēma, kas sastāv no 285 meža ezeriņiem, kuri apgādā ar barības vielām gāršā esošos augus (3 km). Neparastais Asvejas ezers – garākais ezers Lietuvā (gandrīz 30 km) – un kāpiens Dubingai pilskalnā, ainavas baudīšana. Jurkišķu upes taka (1,7 km), kas ved gar nelielu kanjona tipa upīti, kura savieno savā starpā Asveja un Suoselisa ezerus. Apvidū ir iespaidīgs reljefa saposmojums, kas nozīmē lielu kāpelēšanu augšā un lejā. Fotopauze Eiropas ģeogrāfiskajā centrā. Iekarosim Lietuvas augstāko virsotni – Aukštoji kalnu, kas tikai pirms nepilniem 20 gadiem kļuva par augstāko punktu. Līdz tam par Lietuvas augstāko virsotni tika uzskatīts Jozapines kalns, kura augstums ir tikai par dažiem centimetrim mazāks nekā Aukštojam. Kāpiens skatu tornī. Paulavas Republika ir viena no unikālākajām parādībām Lietuvas vēsturē. Netālu no Viļņas 18. gadsimtā bija autonoma republika ar savu konstitūciju, ģerboni, naudu, parlamentu, kasi, pašpalīdzības fondu, miliciju, ārstu, skolu, un to vadīja prezidents un zemnieku parlaments. Paulavas rezidence – Merkines pilsdrupas, izgājušo gadsimtu godība, kas savulaik varēja kļūt par Lietuvas Monako. Meklēsim Gauju Lietuvā. Gaujas ielejā paugurainos rajonos starp Poškoniem un Dievenišķēm īsā joslā atrodas trīspadsmit etnogrāfiski ielu ciemati. Poškonių ielas ciems – etnogrāfiskais ielas ciemats, kur skatāma tipiskā (19. gs. / 20. gs. mijas) Dzūkijas apbūve. Dzīvojamo māju rotājumu neatņemama sastāvdaļa bija logu apmaļu dekoratīvie kokgriezumi. Dieveniškes vēsturiskā reģionālā parka teritorijā esošie etnogrāfiskie ciemati ir lietuviešu tautas arhitektūras mantojums. Neliels pārgājiens gar Lietuvas Gaujas krastiem, izbaudot upītes straujo tecējumu un daudzveidīgo dabu. Pūčkoru dabas taka un ģeoloģiskais atsegums, un skatu laukums Šis ir visaugstākais un visiespaidīgākais ģeoloģiskais atsegums Lietuvā, kas izveidojies straujās Viļņas upes krastos. Augstums sasniedz 65 metrus! Takā izveidoti vairāki skatu laukumi, no kuriem paveras elpu aizraujošas ainavas uz Viļņas upi, pakalniem un mežiem (4 km). Viļņas upītes līkuma labajā krastā 19. gadsimta vidū francūzis Karols de Vims uzbūvējis brīnišķīgas mūra ūdensdzirnavas ar visām iekārtām, kā arī citas ražošanas un saimniecības ēkas. Mūsdienās te iekārtots grandiozs atpūtas un izklaides centrs Belmonto dzirnavas. Tur ir gan brīnišķīgi ūdenskritumi, gan kanāli, dīķīši un jauks atpūtas parks. Mītiskā Aukštadvara Velna bedre. Lai gan stendā, kas uzstādīts tieši pie bedres, var izlasīt, ka 210 metru diametrā un 40 metrus dziļā apaļā bedre ir ledus laikmeta beigu rezultāts, tiešsaistes informācijas avoti var radīt atšķirīgu iespaidu. Velna bedre ir slavenāka pat par pašu Aukštadvaru reģionālo parku, jo tā ir iekļauta 100 aizsargātajos dabas pieminekļos Eiropā (taka 2 km). Nedaudz mazāk noslēpumu slēpj Velna bedres mazā māsa – Strėvas iegruvums. Glaciokarsta izcelsmes un izveidojies apmēram pirms 18 tūkstošiem gadu, kad zem nogulumiem tika aprakts ledus bloks, kas vēlāk klimata sasilšanas laikā izkusa. Bedre nav iedomājama bez senas leģendas par šeit esošo krodziņu, kur svētkus svinējuši velni. Dzirdot rīta gaiļus dziedam, velni mukuši un parāvuši krogu līdz. Ārā palicis tikai jumta čukurs.
Pērc ceļojumu
IMPRO birojā Merķela
ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku
pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.
Ceļojumu konsultants: Uldis Klepers
Ceļojumu konsultants atbild tikai uz jautājumiem par ceļojumu saturu.
Tālrunis: 67507216 E-pasts: uldis@impro.lv
