Kalni, upes un aizas – Eiropas Alpu krustpunktā

Vai esi viesojies Aostā? Tā ir pilsēta, kas atrodas iespaidīgu kalnu ieskautā līdzenumā. Pilsēta, kurā apvienojas ievērības cienīga senā kultūra un dabas skaistums. Pilsēta, kuru mēdz dēvēt par Alpu Romu. Brauciena “Eiropas Alpu krustpunktā” ietvaros jūlijā “Impro ceļotājiem” bija iespēja baudīt elpu aizraujošus pārgājienus šajā pasaku zemē.

Pirmā diena. Esam autonomā Aostas reģiona skaistā La Thuil ciematiņā, kurš atrodas Itālijā, bet no kura ar roku sasniedzama Francija un Šveice. No rīta veicam iesildīšanās pārgājienu uz Monte Belvedere virsotni (2641 metri v.j.l.), kura laikā baudām skatus ar Alpu pļavām uz vēl sniegotām virsotnēm Itālijā, Francijā, Šveicē, kā arī uz Monblānu no Itālijas puses. Arī pati virsotne tiek dalīta starp Itāliju un Franciju. Pēcpusdienā iepazīstam pašu ciematiņu.

      


Otrā diena.
Šodien kalnu pārgājiens skar Lielo mūku ceļu no Itālijas uz Šveici. To sākam no Lielā Senbernāra pārejas jeb Colle del Gran San Bernardo, kas atrodas pie Šveices robežas ar Itāliju 2469 metru augstumā un ir senākais ceļš pāri Alpu kalniem. Šī nomaļā taka starp Rietumeiropu un Itāliju bija pazīstama jau 9. gadsimta p.m.ē. To ir šķērsojis Hanibāls, Jūlijs Cēzars, Kārlis Lielais, Napoleons un šodien arī mēs. Kalnu pāreja nosaukta par godu Mentonas Bernāram, Aostas bīskapam (pēc nāves kanonizēts un iecelts par Alpu svēto aizbildni), kurš 1049. gadā šeit uzcēla mājvietu ceļiniekiem un arī izveidoja sanbernāru suņu šķirni. Pārgājiena laikā šķērsojam trīs pārējās, skatot skatus ar sniegotām virsotnēm, ziedošām Alpu pļavām un kalnu ezeriņiem, kuros daži varonīgākie (-ās) pat nopeldas.

     


Trešā diena.
Kalnu pārgājienu Gran Paradiso nacionālajā parkā uzsākam Valnontey ielejā dodoties pa marķētu taku gar Torrent Valnontey upi. 19. gadsimtā, dodoties medībās, to izmantoja Itālijas pirmais karalis Viktors Emanuels. Taka mūs uzved vairāk kā 2600 metru augstumā. Pa ceļam vērojam kalnu ainavas un no tāluma makoņos arī Grand Paradiso virsotni (4061 metri v.j.l.).

     


Ceturtā diena.
Pastaigas dienu Monblāna reģionā veicam no Šamonī puses. Priekšpusdienā laika apstākļi nav labvēlīgi, jo, uzbraucot ar pacēlāju virs sniega līnijas Aiguille du Midi virsotnē (3842 metri v.j.l.), esam “ezīši miglā”. Paļaujoties uz kalnu meteo prognozi, kura šoreiz nepieviļ, sagaidām mākoņu spēles un iespēju redzēt arī pašu Monblāna virsotni (4810 metri v.j.l.). Lejā dodamies pa kalnu masīva nogāzi uz Montenveras vilcienu, pa ceļam baudot skatus, kur zaļā, ziedošā Šamonī ieleja lieliski kontrastē ar masīvajām klintīm, šļūdoņiem, ūdenskritumiem un kalnu virsotnēm.

 


Piektā diena.
Dienu sākam ar Oskara sumināšanu. Tad pa Valsavarenche ieleju dodamies skatīt Gran Paradiso nacionālā parka centrālo daļu, kura aizņem daļu no bijušās Savojas dinastijas medību rezervāta. Uzkāpjam līdz Viktora Emanuela II atpūtas namiņam. Mūsdienās tur krodziņš un kalnos kāpēju pārnakšņošanas vieta. Uz visām pusēm mūs un vēl daudzus citus vasaras pastaigu cienītājus priecē Alpu ainavas, kurās neiztrūkstoši dominē virsotnes, ūdenskritumi un pļavu ziedi.

    


Sestā diena.
Apgūstot Matterhorna dienvidu nogāzi, vispirms uzbraucam ar pacēlāju līdz Monte Rosa plato (3480 metri v.j.l.) no kurienes paveras panorāma uz Monte Rosa Alpiem un mazā Materhorna virsotni. Atkal mākoņu spēles, tāpēc atpakaļceļa pārgājienā no pacēlāja starpstacijas (~2800 metri v.j.l.) līdz Breuil-Cervinia ciematam (~2000 metri v.j.l.) tikai brīžiem paveras skats uz lielā Matterhorna virsotni, bet tas netraucē izbaudīt kontrastu: sniegus un ziedošās Alpu pļavas.

 

Septītā diena. Dodoties uz lidostu, vēl izbaudām pēdējos skatus uz Alpiem no mazas Pjemontes pilsētiņas Ivreas, kas lepojas ar vēsturi no 1. gs.p.Kristus. Pakalnā virs Dora Baltea upes iespaidīgi paceļas Savojas dinastijas pārstāvja Amadeja VI laikā (14.gs.) donžona stilā būvētais cietoksnis. Mēs ieskatāmies baroka stila baznīcās un iepazīstam 19./20.gs. pilsētvidi.

 

Teksts/foto: “Impro ceļojumi” grupu vadītāja Silvija Lipska