Kad runājam par Indonēzijas salām, parasti iedomājamies Bali, Lomboku vai Komodo. Taču prom no populārākajiem tūrisma maršrutiem, pie Borneo austrumu krastiem, Sulavesi jūras ūdeņos paslēpies viens no vismazāk iepazītajiem Dienvidaustrumāzijas dārgumiem – Deravan salu arhipelāgs.
Jau iepriekš rakstīju par Kalimantānu un aizraujošo Mahakamas upes kruīzu. Šoreiz vēlos turpināt stāstu par vienu no Austrumkalimantānas lielākajiem dārgumiem – Deravan salu arhipelāgu, kas atrodas pie Kalimantānas austrumu krasta.
Un jā, vienā ceļojumā ir iespējams izbaudīt gan neaizmirstamu piedzīvojumu Mahakamas upē, iepazīstot Borneo džungļu pasauli, gan pēc dažām dienām nokļūt pavisam citā vidē – Deravan salu arhipelāgā. Tur ceļotājus sagaida pasakaina zemūdens pasaule, kristāldzidrs ūdens un baltas smilšu pludmales, kas ideāli piemērotas nesteidzīgai atpūtai pēc piedzīvojumiem džungļos.
Aicināšu iepazīt divas Deravanas arhipelāga salas – Deravanu, kas devusi nosaukumu visam arhipelāgam un Maratua ar tās iespaidīgo lagūnu un bajau jūras klejotāju kultūru. Iespējams, tieši šis stāsts palīdzēs saprast, kāpēc daudzi ceļotāji, reiz nonākuši šeit, sāk runāt nevis par apskates objektiem, bet par sajūtu, ka atraduši vienu no pēdējām patiesi neskartajām paradīzēm pasaulē.
Jau iepriekš rakstīju par Kalimantānu un aizraujošo Mahakamas upes kruīzu. Šoreiz vēlos turpināt stāstu par vienu no Austrumkalimantānas lielākajiem dārgumiem – Deravan salu arhipelāgu, kas atrodas pie Kalimantānas austrumu krasta.
Un jā, vienā ceļojumā ir iespējams izbaudīt gan neaizmirstamu piedzīvojumu Mahakamas upē, iepazīstot Borneo džungļu pasauli, gan pēc dažām dienām nokļūt pavisam citā vidē – Deravan salu arhipelāgā. Tur ceļotājus sagaida pasakaina zemūdens pasaule, kristāldzidrs ūdens un baltas smilšu pludmales, kas ideāli piemērotas nesteidzīgai atpūtai pēc piedzīvojumiem džungļos.
Aicināšu iepazīt divas Deravanas arhipelāga salas – Deravanu, kas devusi nosaukumu visam arhipelāgam un Maratua ar tās iespaidīgo lagūnu un bajau jūras klejotāju kultūru. Iespējams, tieši šis stāsts palīdzēs saprast, kāpēc daudzi ceļotāji, reiz nonākuši šeit, sāk runāt nevis par apskates objektiem, bet par sajūtu, ka atraduši vienu no pēdējām patiesi neskartajām paradīzēm pasaulē.
Sulavesi koraļļu trijstūra sirds
Tomēr Derawan salu arhipelāga burvība slēpjas ne tikai pastkartes cienīgajās pludmalēs un zemūdens pasaulē. Šīs salas ir ģeoloģisks un bioloģisks brīnums, kas veidojies tūkstošiem gadu laikā, koraļļu rifiem pamazām izaugot virs seklajiem Sulavesi jūras ūdeņiem. Tā radās desmitiem salu, atolu un lagūnu, kas šodien veido vienu no interesantākajiem jūras ekosistēmu reģioniem visā Indonēzijā. Arhipelāgu veido aptuveni 31 sala, koraļļu saliņa un atols, un tajā dzīvo nedaudz vairāk nekā 8 000 iedzīvotāju.
Palūkojoties kartē, Deravan salas šķiet kā mazi zaļi punktiņi milzīgā zilā okeāna plašumā. Taču, pietuvojoties tuvāk, atklājas vesela pasaule, kur katrai salai ir savs raksturs. Vienā valda zvejnieku ciemati un tradicionālais dzīves ritms, citā sastopamas vien jūras putnu kolonijas, bet vēl cita paslēpj īstu dabas brīnumu.
Deravan salas atrodas pasaulē bagātākajā jūras bioloģiskās daudzveidības reģionā, ko pazīst kā Coral Triangle jeb Koraļļu trijstūri. Vērīgs nirējs šeit varētu saskaitīt vairāk nekā 872 rifu zivju sugas, vairāk nekā 500 koraļļu sugas, divas unikālas jūras bruņurupuču sugas un piecas milzu gliemeņu sugas. Tā ir viena no bagātākajām zemūdens ekosistēmām uz planētas.
Par visnoslēpumaināko no visām tiek uzskatīta Kakaban sala. Tās vidū atrodas ezers, kur dzīvo miljoniem medūzu, kuras evolūcijas gaitā zaudējušas spēju cilvēku sadzelt. Vietējie iedzīvotāji jau izsenis stāstījuši leģendu, ka ezers ir vārti starp jūras un garu pasauli, un zvejnieki ticējuši, ka tā klusums spēj ievilināt cilvēkus sapņu valstībā. Mūsdienās zinātnieki gan piedāvā daudz racionālāku skaidrojumu: ezers izveidojies no senas lagūnas, kas kļuvusi izolēta no jūras, un tajā dzīvojošās medūzas pakāpeniski zaudējušas nepieciešamību sevi aizsargāt ar dzeloņšūnām.
Taču Deravan arhipelāgs nav tikai pagātnes stāsti. Tas ir viens no tiem retajiem pasaules nostūriem, kur daba vēl joprojām nosaka dienas ritmu. No rītiem pie krasta iespējams sastapt jūras bruņurupučus, kas mierīgi peld starp koraļļiem. Pēcpusdienās lagūnu ūdeņi iegūst neticami tirkīzzilu nokrāsu, bet vakarā saule iegrimst Sulavesi jūrā tik lēni, ka šķiet – arī laiks šeit plūst citādi.
Iespējams, tieši tāpēc ceļotāji, kuri nonāk Deravan salās, reti runā tikai par pludmalēm vai snorkelēšanu. Viņi runā par sajūtu. Par sajūtu, ka pasaulē joprojām eksistē vietas, kuras vēl nav pārņēmuši miljoniem tūristu, kur zvejnieku laivas joprojām ir tikpat svarīgas kā pirms simts gadiem un kur daba atgādina, cik iespaidīga var būt planēta, ja tai ļauj dzīvot pēc saviem noteikumiem.
Un tieši šī sajūta padara Deravan arhipelāgu par ideālu turpinājumu pēc Mahakamas upes džungļu piedzīvojumiem. Vienā ceļojumā iespējams iepazīt gan Borneo mežu pirmatnējo spēku, gan tropisko salu paradīzi, kas šķiet izkāpusi no senām jūrasbraucēju leģendām. Dažkārt pat grūti noticēt, ka abus šos tik atšķirīgos pasaules nostūrus šķir vien dažu dienu ceļš.
Deravan - sala, kuras vārdā nosaukts viss arhipelāgs
Lai gan visu arhipelāgu pazīstam kā Deravan salas, tā nosaukums aizgūts no vienas salas, kuru dēvē par Deravan salu, kas vēsturiski bijusi nozīmīgākais apdzīvotais centrs reģionā un galvenie vārti ceļotājiem, kuri ierodas šajā tropiskajā paradīzē. Tieši šeit atradušies lielākie zvejnieku ciemati, notikusi tirdzniecība un veidojusies vietējā pārvalde, tādēļ laika gaitā visas salas sāka identificēt ar šīs salas vārdu.
Lai arī pēc platības Deravan nav lielākā arhipelāga sala, tā ir pati atpazīstamākā. Salas teritorija ir aptuveni 45 hektāri un to iespējams izpētīt vien dažu stundu laikā. Šeit dzīvo apmēram 1 259 iedzīvotāji, un lielākā daļa ģimeņu savu iztiku joprojām saista ar zvejniecību vai tūrismu.
No putna idojuma raugoties, Deravan atgādina zaļu palmu puduri, ko ieskauj žilbinoši balts smilšu gredzens un tirkīzzila jūra. Salas reljefs ir zems un līdzens, bez kalniem vai augstienēm. Daudzviet koraļļu rifi sākas jau dažu metru attālumā no krasta, un tieši tāpēc zemūdens pasaule šeit ir tik pieejama pat tiem, kas nekad nav nodarbojušies ar niršanu.
Tomēr vislielāko iespaidu ne vienmēr atstāj daba, bet gan salas ikdienas dzīve. Ciemata centrā bērni dodas uz skolu, pa šaurajām ieliņām brauc motocikli, zvejnieki labo tīklus, bet pie mājām, kas būvētas uz pāļiem virs ūdens, šūpojas krāsainas laivas. Dzīves ritmu joprojām nosaka paisumi, bēgumi un zvejas sezona, nevis satiksmes sastrēgumi vai steidzīgi darba grafiki.
Tomēr, lai patiesi iepazītu Deravanu, nepietiek tikai aplūkot statistiku vai karti. Šīs salas īstā vērtība slēpjas tās attiecībās ar jūru. Jūra šeit nav tikai ainavas daļa. Tā ir pārtikas avots, galvenais satiksmes ceļš, darba vieta un vienlaikus arī iedvesmas avots daudzām paaudzēm.
Tieši tāpēc nav pārsteigums, ka arī vietējie nostāsti saistīti ar jūru. Viens no biežāk dzirdētajiem ticējumiem vēsta, ka Deravanas piekrastes ūdeņus sargā jūras bruņurupuči. Vietējie zvejnieki uzskata, ka sastapt bruņurupuci pirms došanās jūrā ir laba zīme, kas sola drošu atgriešanos mājās un veiksmīgu lomu. Savukārt apzināti kaitēt bruņurupučiem nozīmētu zaudēt jūras labvēlību. Varbūt tieši tāpēc Deravanas apkārtnē vēl šodien sastopamas vienas no nozīmīgākajām jūras bruņurupuču vietām Indonēzijā.
Arī ceļotājiem bruņurupuči ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ierasties Deravanā. Un šoreiz nav runa par ekskursiju vai speciāli organizētu aktivitāti. Bieži vien pietiek vienkārši pastaigāties pa salas molu vai iebrist ūdenī dažus desmitus metru no krasta, lai acu priekšā nesteidzīgi aizpeldētu jūras bruņurupucis. Tās ir tās retās vietas pasaulē, kur savvaļas daba joprojām ir ikdienas sastāvdaļa, nevis īpašs notikums.
Bet ne tikai bruņurupuči padara Deravanu īpašu. Šeit vērts izbaudīt nesteidzīgas pastaigas pa ciematu, vērot zvejnieku laivas saullēktā, snorkelēt virs koraļļu dārziem, vērot krāšņus saulrietus un vienkārši ļauties salas mierīgajam ritmam. Daudzi ceļotāji atzīst, ka pēc dažām dienām vairs neskatās pulkstenī, jo dzīves temps šeit pakārtojas saullēktam, paisumiem un saulrietam.
Lai gan sala devusi vārdu visam arhipelāgam, tā ir tikai pirmā pietura ceļā uz vēl pārsteidzošākām vietām. Tālāk mūs gaida salas, kurās mīt miljoniem medūzu, noslēpumainas lagūnas un vienas no skaistākajām zemūdens ainavām visā Indonēzijā. Tāpēc laiks doties tālāk un iepazīt nākamo Deravanas arhipelāga pērli.
Maratua – okeāna ieskautā lagūna
Ja Deravan salu arhipelāgs ir reģiona vizītkarte, tad Maratua neapšaubāmi ir tā dārgakmens. Tā ir lielākā un apdzīvotākā arhipelāga sala, kuras nosaukums daudziem nirējiem un dabas mīļotājiem pasaulē jau kļuvis gandrīz leģendārs.
Atšķirībā no kompaktās Deravan salas, Maratua pārsteidz ar saviem mērogiem. Sala aizņem aptuveni 35,5 km², un tajā dzīvo gandrīz 3 700 iedzīvotāju, galvenokārt četros ciematos – Teluk Harapan, Bohe Silian, Payung-Payung un Teluk Alulu. Sala ir arī atsevišķs administratīvais rajons ar savu pārvaldes centru Teluk Harapan ciematā.
Pirmo reizi aplūkojot Maratua no lidmašīnas vai drona, rodas sajūta, ka kāds mākslinieks okeānā uzzīmējis milzīgu pakavu. Un patiešām, sala veido savdabīgu atolu, kas ieskauj plašu lagūnu ar neticami dzidru ūdeni. Vienā pusē paceļas kaļķakmens krasti, bet otrā stiepjas baltu smilšu pludmales, ko ieskauj kokosriekstu palmas un mangrovju audzes.
Šeit jūra nav tikai ainavas daļa. Tā ir dzīvesveids. Liela daļa vietējo iedzīvotāju pieder bajau tautai, ko nereti dēvē par "jūras klejotājiem". Gadsimtiem ilgi viņi pārvietojušies laivās no salas uz salu un pelnījuši iztiku no zvejas. Arī šodien daudzas mājas būvētas uz pāļiem virs ūdens, un laivas ir svarīgāks transporta līdzeklis nekā automašīnas.
Ikdienas dzīve šeit rit nesteidzīgi. No rīta bērni dodas uz skolu, zvejnieki dodas jūrā, bet pēcpusdienā ciematu molos sākas rosība, kad laivas atgriežas ar dienas lomu. Salā darbojas skolas, veselības aprūpes punkti, mošejas un nelieli veikaliņi. Taču lielākas slimnīcas, universitātes un administratīvie centri joprojām atrodas Kalimantānas kontinentālajā daļā.
Maratua ir arī leģendu zeme. Vietējie stāsta, ka senatnē lagūnā dzīvojuši jūras gari, kuri sargājuši zvejniekus vētru laikā. Kad pie horizonta parādījās negaisa mākoņi, zvejnieki vērsušies pie lagūnas sargiem pēc aizsardzības. Leģendas vēsta, ka tie, kuri izturējušies ar cieņu pret jūru, vienmēr atraduši ceļu mājās, pat visskarbākajās vētrās.
Tomēr īstais Maratua brīnums slēpjas tās zemūdens pasaulē. Sala atrodas pašā Koraļļu trijstūra sirdī, kas tiek uzskatīts par vienu no bioloģiski bagātākajiem jūras reģioniem pasaulē. Apkārtējie ūdeņi ir mājvieta jūras bruņurupučiem, mantām, barakudām, rifu haizivīm un neskaitāmām tropu zivju sugām.
Ne velti Maratua nereti dēvē par Indonēzijas "bruņurupuču galvaspilsētu". Daudzi ceļotāji pirmo bruņurupuci sastop jau pirmajā snorkelēšanas reizē. Dažkārt tie mierīgi barojas vien dažu metru attālumā no pludmales, pilnībā ignorējot apkārtējos cilvēkus.
Ja Deravan ir arhipelāga sirds, tad Maratua ir tā dvēsele. Vieta, kur tropu daba, vietējo cilvēku dzīvesveids un okeāna varenība saplūst vienā veselumā. Un vieta, kur ļoti ātri kļūst skaidrs, kāpēc tik daudzi ceļotāji ierodas šurp uz dažām dienām, bet prom dodas ar sajūtu, ka atstāj aiz sevis mazu paradīzes stūrīti.
Teksts: "Impro" ceļojumu kuratore Ilze Neikena