Vairāk nekā trīs mēneši ceļā apkārt Austrālijai, tūkstošiem kilometru pa bezgalīgiem ceļiem, sarkaniem tuksnešiem, tropu piekrastēm un vietām, kur pasaules mala šķiet pavisam sasniedzama. Tāds ir Žigimanta Krēsliņa ceļojums, kas pārtapis grāmatā Austrālija. Impro bija iespēja kopā ar autoru piedzīvot grāmatas atklāšanas vakaru, kur ceļotāji uz brīdi nokļuva Tasmānijā – salā, kuru Žigis dēvē par skaistāko vietu Austrālijā. Taču stāsts turpinās brīdī, kad rokās paņemu grāmatu.
Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kas aizņem veselu kontinentu, un, raugoties no Eiropas puses, šķiet, ka tā aizceļojusi gandrīz tik tālu, cik vien iespējams. Tāpēc angliski to mēdz dēvēt par Down Under jeb "zemi zem mums", jo austrālieši dzīvo otrā planētas pusē. Te gadalaiki ir otrādi, zvaigznes izskatās citādi, un reizēm šķiet, ka arī daba spēlē pēc saviem noteikumiem.
Austrālijas plašumi ir grūti aptverami: tās teritorija ir gandrīz 7,7 miljoni km². Tajā ietilptu aptuveni 120 Latvijas. Tomēr šajā milzīgajā zemē dzīvo tikai ap 27 miljoni iedzīvotāju, Un, kā mēdz jokot paši austrālieši, šeit viss ir mazliet citādi: ja Eiropā jau novembrī sapņo par baltām Ziemassvētku sniega kupenām, Austrālijā svētku galds nereti tiek klāts pludmalē, +30 grādu karstumā.
Savukārt Tasmānija ir kā Austrālijas mazā māsa, kas nolēmusi dzīvot mazliet nostāk no lielā kontinenta kņadas. Te vēl aizvien dzīvo leģendārais Tasmānijas velns, par kuru vietējie mēdz teikt, ka viņa balsi vispirms sadzird un tikai tad notic, ka tas nav kāds meža gars. Arī laika apstākļi ir gana neprognozējami. Salas iedzīvotāji joko: "Ja vienas dienas laikā nepatīk laiks, pagaidi stundu!", jo okeāna vēji šeit laikapstākļus maina ātrāk nekā ceļotāji maršrutus. Tasmānija ir vieta, kur miglā tinušies kalni, senie lietusmeži un vētrainās piekrastes liek sajusties kā pasaules malā, lai gan patiesībā tā ir tikai prāmja brauciena vai īsa lidojuma attālumā no Austrālijas.
Daudzi austrālieši uzskata Tasmāniju par vienu no skaistākajām vietām valstī, kaut gan vien retais ir pats pabijis Tasmānijā. Tā asociējas ar neskartu dabu, kalniem, ezeriem, mežiem un tīru gaisu. Interesanti, ka daudzi austrālieši saka: "Tasmania is the Australia Australia used to be" ("Tasmānija ir tāda Austrālija, kāda Austrālija bija agrāk"), ar to domājot autentiskāku, zaļāku un mazāk komercializētu vidi.
Grāmatā “Austrālija” Žigis aizraujoši stāsta par saviem piedzīvojumiem, atklājot šo neparasto kontinentu, tikai nedaudz pieskaroties lielajām pilsētām un nonākot līdz piedzīvojumu pilnai atklāsmei par nomaļākajiem un mazāk zināmiem nostūriem. Kā jau kārtīgā ceļojumā, netrūkst ne pārsteigumu, ne izaicinājumu, īpaši saistībā ar automašīnu iegādi un ikdienu uz Austrālijas ceļiem. Par piedzīvoto vislabāk liecina arī pašu auto vārdi – "Zanīte" un "Fubļa", kas kļuva par pilntiesīgiem ceļabiedriem un daudzu kuriozu līdzdalībniekiem.
Taču īstais sākās brīdī, kad rokās paņemu grāmatu. Jau pirmās priekšvārda rindas neļauj to nolikt malā ar domu: "izlasīšu kādreiz vēlāk". Lappuse seko lappusei, un nemanot jau sāku skaitīt Divpadsmit apustuļus uz Lielā okeāna ceļa.
Austrālija. Par šo valsti, kas pie reizes ir arī kontinents, ir dzirdējis ikviens. Tāla, grūti pieejama un bīstama. Čūskas, zirnekļi, krokodili. Visādi brīnumi, kas tev uzglūn no katra stūra. Un mūsdienās tā ir tik dārga, ka tur aizceļot var atļauties vien bagāts cilvēks. Bagāts un mazliet galvā sists cilvēks. Un vispār tur ir NLO bāzes un milzu žogs, kuru nepārtraukti uzrauga līdz zobiem bruņoti armijnieki. Ā, un vēl kaut kur pa vidu ir ķenguri. Un visi cilvēki dzīvo tikai dažās pilsētās, jo pārējās vietas gluži vienkārši nav apdzīvojamas. Jo bīstami. Bet to jau visi zina. Kāpēc lai kāds speciāli tur brauktu?
Bet kādam tā ir sapņu zeme, kur gribētos nokļūt. Gribētos, bet nav sanācis. Varbūt par dārgu, varbūt tomēr šķiet par bīstamu. Bet kādam patīk ceļot caur citiem cilvēkiem, pašam ērti atlaižoties gultā.
Nu tad, dāmas un kungi, iekārtojieties ērti. Paņemiet sev tā pavairāk brīva laika un dodieties kopā ar mani ekspedīcijā. Gara, nogurdinoša, taču pārsteigumiem pilna. Laužot stereotipus un atverot vaļā aprakstus skaistiem pieredzējumiem, nosacījumiem un solījumiem. Bez kompromisiem. Izbaudot vairāk kā 30 000 kilometrus. Vienkārši pa īstam. Latviski un patiesi. Izbraucot vairāk kā 30 000 kilometrus, ielūkojoties dažādos piedzīvojumos, satiekot patiesus un nesavtīgus tautiešus, nonākot pie atklāsmēm, smejoties un raudot. Vērojot skaistākos saullēktus mūžā, ejot pa tūkstošiem gadu veciem mežiem, šķērsojot upes un peldoties okeānā. Rāpjoties klintīs, barojot ķengurus un soļojot pa lejām. Atklājot sevi atkal un atkal.
Piedzīvojuma vārds ir Austrālija.
Citāts no Žiga grāmatas priekšvārda
Pēc grāmatas aizvēršanas kļūst skaidrs viens: Austrālija nav tikai ķenguri, čūskas un pasaules mala. Tā ir vieta, kur piedzīvojumi atrod ceļotāju paši. Un, ja pēc izlasīšanas pieķersiet sevi meklējam aviobiļetes un ceļojumu uz Austrāliju vai Tasmāniju, vainojiet Žigi, nevis mūs.
Neliels ieskats vakara atmosfērā video.
Teksts: "Impro" ceļojumu kuratore Ilze Neikena