Ikreiz, kad domājam par valdības ēkām, iztēlē uzplaiksnī iespaidīgas kolonnas, greznas zāles, sarkani paklāji un stingra apsardze. Taču Atlantijas okeāna vidū ir vieta, kur valsts pārvalde joprojām mājo starp sarkanām koka mājiņām, velēnu jumtiem un šaurām bruģētām ieliņām.
Šoreiz par Fēru salu parlamentu – Tinganes, kas vairāk atgādina nelielu zvejnieku ciematu, kuram dzīves gaitā nejauši piešķirts valsts pārvaldes centrs. Šis ir viens no retajiem galvaspilsētas valdības kvartāliem pasaulē, kur starp sarkanām koka mājiņām un velēnu jumtiem joprojām jūtama vikingu laikmeta elpa.
Kamēr Latvijā diskutējam, kurš tad sēdēs Saeimā, kurš bīdīs krēslus Ministru Kabinetā, aicinu doties vairāk nekā tūkstoš gadu senā pagātnē un palūkoties uz vietu, kur demokrātija Ziemeļatlantijā sāka spert savus pirmos soļus. Varbūt varam atrast kādu līdzību.
Pirmā Ziemeļatlantijas politiskā intriga
Jau tagad paredzu komentārus: "Bet Islandē taču ir Altings, pasaulē vecākais parlaments!" Un taisnības tajā ir daudz. Taču, ja sāk rūpīgāk pētīt avotus un gada skaitļus, aina kļūst krietni interesantāka.
Saskaņā ar Fēru salu tradīcijām un vēsturnieku pieņēmumiem, Tinganes sapulču vieta pastāvēja jau ap 825. gadu, kad pirmie vikingu kolonisti šajā zemesragā sāka rīkot tautas sapulces jeb tingus. Savukārt Islandes slavenais Altings tika dibināts 930. gadā, un šis datums ir precīzi dokumentēts. Lūk, kur sākas pirmā Ziemeļatlantijas politiskā intriga. Ja islandieši saka: "Mums ir pasaulē vecākais joprojām funkcionējošais parlaments," tad fērieši ar smaidu var atbildēt: "Varbūt. Bet mēs sapulcējāmies pirmie."
Patiesībā šis ir viens no retajiem vēstures strīdiem, kur abas puses var atļauties justies kā uzvarētājas. Islandiešiem ir institūcija ar skaidri dokumentētu dibināšanas gadu. Fēru salām ir vieta, kur cilvēki, visticamāk, sāka pulcēties vairāk nekā gadsimtu agrāk.
Kāpēc vikingi savai pirmajai "Saeimai" izvēlējās tieši Tinganes?
Mūsdienās, izvēloties vietu nozīmīgām politiskām sanāksmēm, tiek vērtēta ēkas reprezentativitāte, drošības līmenis, autostāvvietu skaits un interneta pieslēguma ātrums. Vikingu laikos viss bija krietni vienkāršāk. Tā kā Fēru salu arhipelāgā ietilpst 18 salas, bija nepieciešama vieta, kur iespējams ērti piekļūt no dažādām salām, kur neviens vietējais virsaitis nevarētu pretendēt uz "namatēva jumta” priekšrocībām, un kur nepieciešamības gadījumā varētu ātri pamanīt tuvojamies draugus, tirgotājus vai ienaidniekus.
Tieši tāds ir Tinganes. Šaurs zemesrags starp diviem dabiskiem līčiem mūsdienu Fēru salas galvaspilsētā – Toršavnas ostā, no kura labi pārredzama apkārtne un kur viegli pietauvot gan vikingu laivas, gan kuģus. Mūsdienu terminoloģijā varētu teikt, ka tas bija ideāls konferenču centrs ar lielisku loģistiku un panorāmas skatu uz okeānu.
Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, kur vara koncentrējās karaļu pilīs un cietokšņos, Fēru salās politiskā dzīve sākās zem klajas debess. Šeit nebija troņa zāles, greznu pieņemšanu vai sarkano paklāju. Bija akmeņains zemesrags, jūras vējš un cilvēki, kuriem vajadzēja vienoties par kopīgiem noteikumiem. Tas savā ziņā bija ļoti demokrātiski. Un arī ļoti praktiski, jo strīda gadījumā neviens nevarēja apgalvot, ka saimnieks manipulējis vai uzspiedis savu viedokli savā pilī.
Ja šodienas politiķi uz sanāksmēm ierodas ar dienesta automašīnām un apsardzi, tad vikingu politiķi ieradās ar burām un airiem. Dažs pat pēc vairāku stundu ceļojuma pa Atlantijas okeāna viļņiem. Pārāk uzpūstas ambīcijas okeāna vējs ātri nolika pie vietas, skaļākie solījumi nereti samirka, bet dažas spožas idejas aizpeldēja nezināmā virzienā vēl pirms sapulces sākuma. Tomēr arī tā laika politiskās debates nebūt nebija mierīgākas par mūsdienu parlamenta sēdēm. Vienīgā atšķirība bija tāda, ka šodien deputāti viens otru mēdz pārtraukt, ūjināt, mētāties ar īkšķiem, bet vikingu laikos argumentus dažkārt pastiprināja cirvis pie jostas. Tiesa, tas palīdzēja debatēs saglabāt zināmu koncentrēšanās spēju. Bet, ja tālumā parādījās negaidīts kuģis, politiskās debates acumirklī kļuva par ārpolitikas jautājumu.
Var teikt, ka Tinganes bija parlamenta ēka bez pašas ēkas. Nebija ne plenārsēžu zāles, ne kafijas automāta, ne preses konferenču telpas. Bija vējš, lietus, okeāns un daži desmiti pārliecinātu vikingu, kuri droši zināja, kā tieši būtu jāvada sabiedrība. Citiem vārdiem sakot, koncepcija nav īpaši mainījusies līdz pat mūsdienām.
Tomēr vietas izvēle nebija tikai praktiska, bet arī simboliska. Tinganes atradās pašā satikšanās punktā starp jūru un sauszemi, starp dažādajām salām un dzimtām. Tā kļuva par vietu, kur tika meklēti kompromisi un pieņemti lēmumi visas kopienas vārdā. Un varbūt tieši tāpēc šis nelielais zemesrags izrādījās nozīmīgāks par neskaitāmām pilīm un cietokšņiem, kuru vārdi sen aizmirsti.
Ja daudzviet Eiropā bieži vien visu noteica viena valdnieka griba, tad Atlantijas okeāna vidū neliela vikingu kopiena jau bija nonākusi pie atziņas, ka reizēm ir vērts sanākt kopā, paklausīties citos un mēģināt vienoties. Protams, pēc iespējas skaļāk un ar nelielu drāmas piesitienu. Galu galā, arī vikingi bija politiķi.
No vikingu parlamenta līdz premjerministra birojam
Mūsdienās Tinganes izskatās kā neliels zvejnieku ciemats, kurā nejauši apmetušies daži ministri. Starp sarkanām koka mājiņām ar velēnu jumtiem atrodas Fēru salu valdības administrācijas centrs. Šeit ikdienā strādā valdības amatpersonas, ierodas delegācijas un tiek gatavoti lēmumi, kas nosaka salu nākotni. Vienā no šīm pieticīgajām ēkām atrodas premjerministra birojs, tai līdzās atrodas Valsts Kase. Te tiek gatavoti budžeta projekti, apspriesta ne tikai zvejniecības politika, bet lemts par šīs unikālās salu valsts attīstību.
Neviļus salīdzinājumam nāk prātā Vašingtonas Baltais nams, Londonas Dauningstrīta 10, tad Fēru salās valdības centrs izskatās pēc vietas, kur varētu filmēt seriālu par zvejnieku ģimeni. Un, iespējams, tieši tāpēc šeit ir grūtāk aizmirst, ka politiķi patiesībā strādā iedzīvotāju labā, nevis monumentālu ēku uzturēšanai.
Iedomājieties situāciju. Jūs pastaigājaties pa šauru bruģētu ieliņu, fotografējat vēsturiskās mājiņas, domājot, ka tas ir muzejs. Un tad izrādās, ka nelielā namiņā finanšu ministrs gatavo nākamā gada budžetu. No malas gan tas viss vairāk izskatās pēc vietas, kur saimnieks tūlīt iznāks ārā salabot zvejas tīklus vai pārbaudīt, vai ostā nav ienākusi svaiga mencu krava.
Tieši tas padara Tinganes tik īpašu. Šeit valdība nav norobežota aiz augstiem žogiem, monumentālām kolonnām vai kilometriem garu drošības koridoru. Politiskā vara burtiski dzīvo līdzās pilsētai, jūrai un cilvēkiem. Un varbūt tā ir vislabākā saikne ar vikingu laikiem, kad svarīgākie lēmumi tika pieņemti nevis greznības, bet kopienas vārdā.
Kur beidzas politika un sākas piedzīvojums noslēpumainajās Fēru salās
Tinganes ir viena no tām vietām, kas liek apstāties un paskatīties uz pasauli nedaudz citādi. Tas ir tikai neliels zemesrags Atlantijas okeāna malā, bet jau vairāk nekā tūkstoš gadu cilvēki turpina sanākt kopā un lemt par savu nākotni.
Varbūt tieši tāpēc Tinganes tik ļoti aizrauj. Tas atgādina, ka valsts spēks nav ēku augstumā, kabinetu greznumā vai apsardzes skaitā. Dažkārt viss sākas ar dažiem cilvēkiem, kuri ir gatavi klausīties, strīdēties, meklēt kompromisus un pieņemt lēmumus un atbildēt par tiem.
Fēru salas nav tikai stāsts par pasaulē mazāko valdības kvartālu. Tās ir stāsts par cilvēkiem, kas iemācījušies dzīvot starp okeānu, vēju un klintīm. Un tieši tāpēc šis attālais Ziemeļatlantijas arhipelāgs paliek atmiņā vēl ilgi pēc tam, kad kuģis vai lidmašīna jau devusies mājup.
Ceļojums uz Fēru salām (18.07.2027 - 22.07.2027): https://impro.lv/c_catalog.php?x=1&f=open&id=19247
Teksts: "Impro" ceļojumu kuratore Ilze Neikena.