Latvijas novembra vakari kļūst arvien garāki, tumšāki un dažbrīd tik drūmi, ka pat ledusskapja spuldzīte kļūst par optimisma simbolu. Un katram ir savs veids, kā izgaismot šo laiku. Kāds iekur kamīnu, kāds aizdedz sveci. Bet rūdīti ceļotāji šajā laikā mēdz pievērsties pavisam citam gaismas avotam. Viņi izvelk fotoalbumus un sāk sildīties pie saulainām atmiņām. Arī IMPRO nav izņēmums. Mēs pārlasām šī gada ceļojumu stāstus, atceramies piedzīvoto un klusībā mēģinām uzminēt, kurp nākamgad aizvedīs mūsu ceļš.
Kādā no albumiem manu uzmanību piesaistīja pavisam neparastas uguntiņas. Tās nebija ne pilsētu laternas, ne zvejnieku laivas tālā piekrastē. Tās bija simtiem sīku zaļganu gaismiņu, kas vakara tumsā mirgoja Malaizijas mangrovju audzēs. Skats atgādināja Ziemassvētku eglīti, kuru daba bija izrotājusi pati, tikai bez elektrības rēķina un strīdiem par to, kuram būs gods uzlikt galotnes zvaigzni. Tie bija jāņtārpiņi. Mazie dabas lukturīši, kuri jau miljoniem gadu izgaismo tropu zemju vasaras vakarus. Taču kas īsti ir šie kukaiņi? Kāpēc tie spīd? Vai jāņtārpiņus var redzēt arī Latvijā? Un kuros pasaules nostūros iespējams vērot veselus kokus, kas mirdz kā dzīvas Ziemassvētku dekorācijas?
Vai jāņtārpiņš tiešām ir tārps?
Pirms dodamies meklēt jāņtārpiņus Latvijas pļavās, Malaizijas mangrovju audzēs vai Filipīnu upju krastos, vispirms būtu godīgi noskaidrot vienu svarīgu jautājumu. Vai jāņtārpiņš vispār ir tārps?
Īsā atbilde: nē.
Garā atbilde: tikpat lielā mērā, cik jūrascūciņa ir cūka.
Patiesībā jāņtārpiņi pieder pie vaboļu kārtas. Viņi ir visnotaļ cienījami kukaiņi, radinieki daudzām citām vabolēm, tikai ar vienu būtisku atšķirību. Kamēr pārējās vaboles lepojas ar krāšņiem spārniem, bruņām vai iespaidīgiem ragiem, jāņtārpiņi nolēma iet citu ceļu un aprīkot sevi ar iebūvētu apgaismojuma sistēmu.
Savukārt nosaukums "jāņtārpiņš" radies tādēļ, ka mātītes pēc izskata patiešām atgādina nelielus tārpiņus. Tām nav attīstītu spārnu, un tās vairāk rāpo nekā lido. Ja tēviņš izskatās pēc nelielas vaboles, tad mātīte atgādina kukaini, kura sievišķīgi nevar izlemt, vai kļūt par vaboli vai tomēr palikt par kāpuru.
Ja daba rīkotu konkursu "Oriģinālākā iepazīšanās metode", jāņtārpiņi noteikti iekļūtu finālā. Kamēr cilvēki izmanto iepazīšanās portālus, romantiskas vakariņas vai neveiklus mēģinājumus uzsākt sarunu lidostā pie bagāžas lentes, jāņtārpiņu mātītes vienkārši ieslēdz gaismu. Burtiski. To vēdera galā atrodas īpašs gaismas orgāns, kur ķīmiskas reakcijas rezultātā rodas zaļgani dzeltena gaisma. Process ir tik efektīvs, ka gandrīz visa enerģija pārvēršas gaismā, nevis siltumā.
Tēviņi tikmēr lidinās apkārt un meklē šīs gaismas. Citiem vārdiem sakot, vasaras vakara pļava ir sava veida kukaiņu Tinders, kur simtiem potenciālo pielūdzēju orientējas pēc mirgojošiem signāliem.
Tomēr, lai tie iemirdzētos, ir vairāki nosacījumi.
Pirmkārt, jābūt tumsai. Jāņtārpiņi nav sajūsmā par ielu apgaismojumu, spilgtām terases lampām vai kaimiņa prožektoru, kas izgaismo pusi novada. Gaismas piesārņojums viņu slepenos randiņu signālus padara gandrīz neredzamus.
Otrkārt, nepieciešams silts un mierīgs laiks. Aukstā, lietainā vai vējainā vakarā arī jāņtārpiņiem romantiskais noskaņojums mēdz pazust. Latvijā visaktīvāk tie parasti ir siltās jūnija un jūlija naktīs.
Treškārt, jābūt piemērotai videi. Mitras pļavas, mežmalas, upju krasti un vietas ar augstu zāli ir viņu iecienītās dzīvesvietas. Ja apkārt viss perfekti nopļauts līdz pēdējam zāles stiebram, jāņtārpiņš tur jutīsies aptuveni tāpat kā cilvēks, kuru uzaicina uz ballīti tukšā autostāvvietā.
Patiesībā visdrošākais veids, kā panākt, lai jāņtārpiņš spīdētu, ir netraucēt viņam būt jāņtārpiņam. Atstāj stūrīti dabai, izslēdz liekās lampas un ļauj vasaras vakaram kļūt mazliet tumšākam.
Interesanti, ka pasaulē sastopamas vairāk nekā divi tūkstoši jāņtārpiņu sugu. Jāņtārpiņi (Lampyridae dzimta) sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
Kāpēc tieši "jāņtārpiņš"?
Nosaukums "jāņtārpiņš" nav nejaušība. Tas radies tāpēc, ka šie kukaiņi visbiežāk pamanāmi tieši ap Jāņu laiku, kad Latvijas vakaros sāk mirdzēt viņu mazās zaļganās uguntiņas. Mūsu senčiem nebija ne entomologu, ne latīņu valodas vārdnīcu, tādēļ dabas parādības viņi nosauca ļoti praktiski. Kas spīd ap Jāņiem un izskatās pēc neliela tārpiņa? Skaidrs – jāņtārpiņš. Protams, no zinātniskā viedokļa nosaukums ir tikpat maldinošs kā jūrascūciņa, kura nav nedz jūrā sastopama, nedz ir cūka. Tomēr nosaukums ir iesakņojies un diez vai kādam ienāktu prātā tos pārdēvēt par, piemēram, "Jāņu luminiscējošo vaboli". Tas neizklausītos romantiski.
Nav zināms konkrēts gudrinieks vai tautasdziesmu teicējs, kurš pirmo reizi šo nosaukumu lietojis. Interesanti, ka daudzās citās valodās uzmanības centrā nonāk nevis Jāņi, bet tieši gaisma. Angļi tos sauc par fireflies jeb "uguns mušām" vai lightning bugs jeb "zibens kukaiņiem". Franči izvēlējušies poētisko ver luisant jeb "spīdošais tārps", bet vācieši tos pazīst kā Glühwürmchen jeb "mazos kvēlojošos tārpiņus". Latvieši, kā jau latvieši, par galveno orientieri izvēlējušies kalendāru. Galu galā, ja kukainis regulāri ierodas tieši uz Jāņiem, tad viņš ir pelnījis tikt pie sava vārda.
Kur vasara nekad nebeidzas: jāņtārpiņu medībās Borneo
Latvijas miglainajā novembrī un ziemas noskaņās tvīkstošajās pļavās velti meklēt jāņtārpiņu gaismas. To mazās laterniņas jau sen nodzisušas, gaidot nākamo vasaru. Bet ko darīt, ja pacietība nav stiprākā rakstura īpašība un vēlme savām acīm ieraudzīt dzīvas mirgojošas uguntiņas kļuvusi gluži nevaldāma? Tad jālūkojas daudz tālāk uz dienvidiem, kur valda tropu siltums, mitrums un tumsa.
Viena no iespaidīgākajām vietām, kur piedzīvot šo dabas izrādi, ir Borneo sala un tās leģendārā Garamas upe. Ja Latvijas jāņtārpiņi ir individuālisti, tad Garamas upes Pteroptyx tener ir īsti komandas spēlētāji. Šeit neviens nemirgo, kā pašam tīk. Tūkstošiem kukaiņu darbojas kā perfekti saskaņots koris, pārvēršot mangrovju kokus par vienu no iespaidīgākajām dabas gaismas instalācijām pasaulē. Vēlā pēcpusdienā laiva klusi slīd pa tās ūdeņiem, un pirmajā acu mirklī šķiet, ka galvenie šī brauciena varoņi būs Borneo slavenie proboscis monkey jeb garndeguna pērtiķi. Šie salas endēmiķi ar savu amizanto sejas izteiksmi un iespaidīgo degunu izskatās tā, it kā daba būtu vēlējusies pārbaudīt humora izjūtu evolūcijas procesā.
Tomēr īstā maģija sākas pēc saulrieta. Kad tropu krēslā izdziest pēdējās dienas krāsas, mangrovju kokos iedegas simtiem un tūkstošiem sīku uguntiņu. Tā mirgo jāņtārpiņi, kas sapulcējušies koku zaros un vītero savos neredzamajos mīlas dialogos. Dažkārt viena vienīga koka vainags izskatās tā, it kā to būtu rotājis pārcentīgs dekorators, kurš nezinātu vārdu "mērenība".
Koki mirgo, nodziest un atkal iemirdzas, it kā tiem būtu sava slepena elektrības sistēma. Un viss notiek pilnīgā klusumā, ko pārtrauc vien džungļu nakts skaņas un ūdens čalas.
Jāņtārpiņu izgaismotā tropu nakts Filipīnās
Palavana bieži tiek dēvēta par vienu no skaistākajām Filipīnu salām, un Hondas līcis ir lieliska vieta, kur izbaudīt tās mierīgo, tropisko raksturu. Ja diena mūsu ceļotājiem paiet iepazīstot St. Paul pazemes upi, tad īpašais piedzīvojums gaida pēc saulrieta. Dienas trokšņiem pieklustot, laiva dodas uz mangrovju audzēm, kur arī šeit pārsteidz sinhroni mirgojošās Pteroptyx jāņtārpiņu kolonijas. Īpašā sajūta slēpjas ne tikai pašā gaismā, bet apkārtējā vidē. Nav pilsētu trokšņa, nav steigas. Ir tikai tropu nakts, siltais gaiss, ūdens vieglā šalkoņa un sīkie kukaiņi, kuru gaismas signāli kalpo vienam no senākajiem dzīves uzdevumiem dabā – partnera atrašanai. Šo mirkli nav viegli aprakstīt fotogrāfijās, jo iespaidu rada nevis viens spilgts objekts, bet visa apkārtējā atmosfēra. Palavanā jāņtārpiņu vērošana nav adrenalīna pilns piedzīvojums. Tā ir iespēja uz brīdi apstāties un vērot, kā tropu daba dzīvo pēc saviem ritmiem.
Gadījumā, ja līdz nākamajiem Jāņiem šķiet neiespējami sagaidīt jāņtārpiņu izrādi, iespējams, nav jāgaida nemaz. Vajag tikai atrast vietu, kur valda tropu nakts, mangrovju meži un daba vēl joprojām spēj sarīkot gaismas šovu bez viena vienīga elektrības vada. Pievienojies IMPRO ceļotājiem kādā no šiem ceļojumiem:
- BORNEO SALA AR ATPŪTU PIE KLUSĀ OKEĀNA UN SINGAPŪRU: https://impro.lv/c_catalog.php?x=1&f=open&id=19068
- KLUSĀ OKEĀNA DĀRGUMU LĀDE – FILIPĪNAS AR JAUNO GADU HONKONGĀ: https://impro.lv/c_catalog.php?x=1&f=open&id=19087
Teksts: IMPRO ceļojumu kuratore Ilze Neikena