Ridalas baznīca – viena no vērtīgākajām baznīcām Lēnemā no mākslinieciskā viedokļa. Tā ir veltīta Marijai Magdalēnai, kuras statuja baznīcā ir viena no vecākajām skulptūrām Igaunijā. Piekrastes zviedru muzejs, kuru atklājis pats Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs. Iepazīšanās ar zviedru savdabīgo kultūras mantojumu Igaunijā. 20 izšūti paklāji, kuros attēlota Igaunijas zviedru vēsture. Tur ir arī attēls, kā Zviedrijas zemnieki 1345. gadā par 34 sudraba markām iegādājas no Padises klostera Lielo Pakri salu. Noarotsi (Nuckö) – piekrastes zviedru mājvieta Igaunijā, kas vērtīga kultūras, vēstures un neticamo skatu dēļ. Miljoniem migrējošu putnu. Noarotsi, Lēnes apriņķa skaistajai piekrastes zonai, ir zviedru un padomju vēsture. Noarotsi ir Igaunijas zviedru apmešanās vieta, kuri piekrastes zonā un salās ieradās 13. gs. Noarotsi baznīca (16. gs.), kurai dēļu jumts zviedru sarkanajā krāsā. Tā ir viena no trim Igaunijas baznīcām ar dēļu jumtu. Baznīcas ēkai ar kaļķakmens un granīta sienām viduslaikos bija arī baznīcas–cietokšņa loma. Blakus ieejai ir akmens ar karalisko autogrammu no tagadējā Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava, kurš apmeklēja Noarotsi 1992. gadā. Rooslepas kapela un kapsēta (no 17. gs.). Kapelai ir pilnīgi jauns zvanu tornis ar lodi un vējrādi galā. Uz vējrāža ir attēlota valzivs ar atvērtu zobainu muti. Akmenī pie kapelas ieejas atrodas Zviedrijas karaļa tēva autogramma no 1932. gada. Hāpsalu ainaviskās vecpilsētas apskate, kuru var iedalīt viduslaiku un 20. gs. sākuma kūrorta zonās. Viduslaiku daļa ir bīskapa pils teritorija ar šim laikmetam raksturīgo ielu tīklu un būvēm. To ietver koka mežģīnēm rotātu kūrorta ziedu laikos celtu ēku josla ar promenādi, Āfrikas pludmali un parkiem. Vormsi sala ir ne tikai nozīmīga putnu migrācijas vieta un izceļas ar unikālu augu valsti, arī vēl šodien te jūtama 8 gadsimtus senā zviedru ietekme. Salas arhitektūrai raksturīgas sarkanas koka mājas. Sv. Olafa baznīca un kapsēta ar senajiem apļa krustiem, kas tiek uzskatīta par pasaules lielāko kolekciju uz salas. Salinieku sātīgās pusdienas. Hījumā jeb Dago sala. Kerdlas sakrālais mantojums un ērģeļspēle. Puhalepas baznīca – vecākā baznīca uz salas. Suuremoisa muiža (17. gs.) – galvenā salas muiža, ap kuru virmo spoku stāsti un teikas. Kad salu pārvaldījis barons Ungerns-Sternbergs, kuģi tiek vilināti uz akmeņiem un sēkļiem, un to kravas izlaupītas. Barons nodarbojies arī ar reketu, bērnu nolaupīšanu un citām briesmīgām lietām. Salaupītos dārgumus slēpis dubulti ierīkotos muižas griestos. Hījumā salas simbols – varenā vecā Kipu bāka, kas ir pasaulē trešā vecākā, joprojām strādājošā bāka. Tā atrodas uz salas augstākās virsotnes Tornimagi. Pati bāka ievērojami atšķiras no citām – tas ir masīvs Livonijas laika tornis ar fantastiskām trepēm augšup, kas izcirstas senajā bākas akmens tornī kā šahtā. Hījumā garšas – ciemošanās Hījumā gardēžu veikaliņā, kur iespējams degustēt vietējās sinepes, dažādus uzlējumus, mežrozīšu džemu un kadiķu balzametiķi. Iespēja nopirkt dažādus garšīgus un jaukus salinieku suvenīrus mājas palicējiem.
Pērc ceļojumu
IMPRO birojā Merķela
ielā 13-122 Rīgā: nāc ciemos, zvani pa tālruni 67221312 vai sūti rakstisku
pieteikumu uz impro@impro.lv un veic maksājumu caur i-banku! Impro bankas rekvizīti
pie IMPRO sadarbības partneriem Latvijā.
Ceļojumu konsultants: Uldis Klepers
Ceļojumu konsultants atbild tikai uz jautājumiem par ceļojumu saturu.
E-pasts: uldis@impro.lv
